GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Damaska

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

· Āzija · sīrija · Damaska

Diena Damaskā

Autors: Ildze un Aldis Zvaigznes1 ATSAUKSME

Ceļš no Libānas galvaspilsētas Beirūtas līdz Sīrijas robežai ir diezgan nepatīkams. Kā automaģistrāle, ceļš neierasti iet augšup pa kalniem, pretim lēni brauc smagās kravas automašīnas, līdz ar to notiek konstatnta to apdzīšana, tādēļ nepārtraukti kāds no pretējās joslas iebrauc mūsējā. Tas rada nelielu spriedzes sajūtu.
Nomāto auto atstājām uz Libānas robežas apsargātā autostāvvietā, jo ar to iebraukt Sīrijā aizliegts. Tālāk ar kājām šķērsojām Libānas robežu. Iedomājāmies, ka Sīrijas robežpunktu varēsim sasniegt kājām. Taču tas izrādās kādus 10 km garš ceļa posms spēcīgā svelmē. Veiksmīgi tiekam uzņemti kādā auto un tiekam Sīrijas robežkontroles punktā, kur tiek izsniegta vīza. Sīrijas robežpunkts gan prasīja savu tiesu laika, kas skaidrojams ar robežsargu draudzīgo, taču nedaudz negribīgo attieksmi un paslinki lēnīgo darbošanos.
Par 10 dolāriem taksis mūs aizved līdz 25 km attālajai Damaskai. Pirmās asociācijas, iebraucot Damaskā, saistās ar Maskavu - tās daudzstāvu māju rajoniem. Bet mūsu plāns ir uzkavēties Damaskas vecpilsētā.

Vecpilsētas apbūve ir sīciņa, ielas - šauriņas, nami - maziņi, un, šķiet, piedzīvo savu lēnu sabrukšanu. Mēs dodamies uz mūsu viesnīcu. Mazās durvis, kuras vēl nestāsta kurp tās ievedīs, atveras un pārsteidz ar viesnīcas plašumu. Brīnišķīgā Talisman I Hotel ir viesnīca ar savu nošķirtu, skaistu dzīvi. Starp arābu stila celtņu raksturiezīmēm - arkām un kolonnām, ieslēpies iekšpagalma baseins, par kura lietderību vasaras tveicīgajās dienās mēs vēl pārliecināsimies ne reizi vien (http://talismanhotels.com).

Uz simtiem gadu vecajām ieliņām viena pie otras iekārtojušās kafejnīcas. Tās allaž piebāztas vecām bildēm un dažnedažādiem krāmiem. Tajās vienmēr kūp ūdenspīpes. Tās pīpē arī mūķenes.
Viesnīcā mums iesaka Narinj restorānu, kas ir brīnišķīgs sīriešu, libāniešu un armēņu virtuves mikss. Pusdienojot Narinj vecākās pasaules pilsētas pašā sirdī, var baudīt, kā klusi apstājies laiks.
Pavisam, kas cits ir Al Hallabi restorāns Four Seasons viesnīcā. Starp iepirkšanos modernākajos veikalos, monstrozajā celtnē ārpus vecpilsētas iespējams baudīt Ziemeļsīrijas virtuvi, gatavotu Rietumu pasaules kulinārijas labākajā tehnikā. Izdzīvot Sīrijas tradīcijas Rietumu dižviesnīcas paspārnē (www.fourseasons.com).

Damaskas vecpilsētu obligāti ieteicams pavērot arī no augšas. Tādēļ uzmeklējām kādu augstāku viesnīcu, no tās jumta baudījām šo zemo ēku sablīvējumu, virs kura vietumis izlejas mošejas. No tām iespaidīgākā ir Umayyad mošeja. Tā ir grezna, bet ne atsvešināta. marmora grīdas klājums ir pārsteidzoši mīksts un patīkams pēdām... Umayyad pārsteidza ar nekad iepriekš nesastaptu, īpašu sajūtu. Tāda atvērta un aicinoša aura, kuru rada paši cilvēki. Tie lūdzās un izpilda rituālus, kamēr ārpus telpām rotaļājas bērni, cilvēki pavada dienu, lasa un atpūšas.

Kāds īpašs stāsts ir par Damaskas rozi. Rozā rozi. Šo rozi izmanto it visur - gatavo ievārījumus, eļļas, smaržas, pievieno ēdienam. Šejienieši pēc brokastīm, kaut tikai mazu karotīti, taču vienmēr nobauda Damaskas rozes ievārījumu. Lai diena sāktos rožu noskaņā. Pilsētas ielās rozes aromāts uzvirmo ik mirkli, jo sevišķi, kad garām paiet sievietes apslacījušas ar šo aromātu...

Sievietes Damaskā ir ārkārtīgi draudzīgas. Bieži tās nāca man klāt, apskāva, noskūpstīja, sarunājās... Šajās sievietēs ir kāds īpašs šarms, kas apbur, un liek tiekties pēc šīs komunikācijas.
Tomēr Damaskas ļaudis ir neuzbāzīgi. Visa vecpilsēta pauž inteliģenci. Tās iedzīvotāji tikai mierīgi ļauj nolūkoties viņu dzīvē no malas.

Klīstot pa saules piesātinātajām ieliņām, nesajūtot ne mazāko vēja brīzi, piedzīvojām kādu jauku un atmiņā paliekošu tikšanos. Mahmoud Shahin ir mūsu jauniegūtā paziņa vārds. Viņš ir mākslinieks. Un rakstnieks. Mahmoud Shahin sastapām kādā sienu aizkrautā vecpilsētas mākslas galerijā.
Man rokās ir kāda grāmata par Sīrijas mākslu, viņš atšķir lapaspusi un lepni tajā norāda uz sevi.
Viņš vāra mums tēju unikālā, vecā jo vecā tējkannā, pasniedz sevi ar īstenu damaskieša šarmu un ļauj izzināt viņa dzīves gājumu kopš dzimšanas Jeruzalemē līdz viņa studiju gadiem filozofijas zinībās, neskopojot informāciju par viņa pārdoto darbu precīzu skaitu un pasaules valstis, kurās tie iegādāti. Arī mēs vienu iegādājāmies. Jāteic, mākslas darbi ir gana dārgi. Cenas kopumā mākslas galerijās bija iespaidīgas, galeriju saimnieki jau laikus brīdina, lai neveltot pūliņus kaulēšanai.
Vēlāk uzmeklējām arī modernās mākslas galeriju, ārpus vecpilsētas. Ayyam Gallrery pārsteidz ar patiešām interesantu kolekciju...

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Inese

Apmeklēja: decembris

Tikko atgriezos no Damaskas. Diemžēl, mans viedoklis gaužām citāds. Laiakm nekad tai vietā negribētu atgriezties. Viesnīca, kura skaitījās kā 5* (Ebla hotel)bija vissliktākā kāda piedzīvota. Apkalpojošais personāls- nelaipns. Taxy nesauca, jo viesnīcā bija VIP taxy, tā kā dzīvojām patālu no centra, tad pirmajā reizē nekas neatlika. Par 5 min ceļu samaksājām 30 Euro. Šo mēģinājumu iedzīvoties izjutām ik uz soļa. Pilnīgi nepiekrītu par rožu smaržu, kuru jūt kā uz ielām, tā no sīrietēm. Damaskā visu laiku gaisā virmo putekļi, putekļu un putekļi. Uz brīdi, kad tur bijām, lietus nebija lijis gadu. Tikai pēdējā dienā - uzlija. Un vēl citas smakas, vecu ēdienu, izkārnījumu un vēl kaut kā krustojums. Pārvietoties pa ielām ir ļoti grūti. It sevišķi, ja vēlies šķersot ielu. Visi brauc kā grib, joslu nav un visas mašīnas spraucās viena otrai, pat, ja atstatums ir 20 cm.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: