GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Marseļa

KultūraVērts izbaudīt

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

· Eiropa · francija · Marseļa

Vecākās pilsētas šarms

Autors: Elīna Kuzjukēviča0 ATSAUKSMES

Marseļa - otrā pēc izmēra, bet pati vecākā Francijas pilsēta Vidusjūras krastā krasi atšķiras no pārējām zināmākajām Zilā krasta pērlēm - Santropēzas, Nicas, Monako... Tā nedaudz atgādina Mančestru, Anglijas industriālo galvaspilsētu, kur viss ir daudz relaksētāk un vienkāršāk nekā lielajā Londonā (vai Parīzē) vai Rivjēras kūrortpilsētiņās. Ja meklējat modes un dizaina glamūru, tad droši vien to atradīsiet arī šeit, bet staigājot pa Marseļas ielām jums nebūs bikli jāmeklē savs atspulgs veikalu skatlogos, lai novērtētu vai esat pietiekoši stilīgs un nepiespiesti iekļaujaties kopējā plūsmā. Patiesībā, savu puķaino vasaras kleitu Marseļā ne reizi neuzvilku, jo vienkārši likās, ka būšu pārāk sapucējusies...
Kā jau ostas pilsēta, Marseļa ir ļoti „krāsaina". Lai gan imigrantu vidū dominē Ziemeļāfrikas valstu - Marokas, Tunisijas un Alžīrijas - kultūras, te sastapsiet teju vai katras Āfrikas valsts pārstāvjus, kas uz Franciju ir pārcēlušies līdz ar savu mūziku, virtuvi un, protams, arī pasaules uztveri. Aizklīstot tikai 100 metrus sāņus no La Canebière (Marseļas galvenās ielas), pārņem sajūta, ka esi nokļuvis kādā no Marrākešas tirgus labirintiem, ne velti vietējie to tā arī sauc - par souk (arābu tirgus).

Dodoties uz Provansu, tai skaitā Marseļu, lieti noder sporta zālē uz skrejceliņa izsvīstie kilometri, jo jārēķinās ar pamatīgu augšā un lejā kāpelēšanu. Par augstpapēžu kurpēm vispār varat aizmirst...
Kopumā, atrodoties Dienvidfrancijā jūlija vidū, organisms nu nepavisam neprasīja kultūras un muzeju, kuri, protams, ir atrodami arī Marseļā (taču gadījumā, ja Marseļa iegūs Eiropas kultūras galvaspilsētas nomināciju 2013. gadā, iespējams, ka to piedāvājums varētu arī paplašināties). Tā vietā, līdzīgi kā vietējie, tūlīt pēc brokastu kafijas pabeigšanas, gribot negribot liegi pārej uz aperitīviem... un vēro, kā dzīve slīd garām.
Ak, jā, vēl kas - ģeogrāfiski Marseļa atrodas vietā, kuru šķērso negantais mistrāls. Aukstais vējš Francijas dienvidus mēdz paterorizēt ik pa laiciņam, pūšot vienu, trīs vai septiņas dienas no vietas. Ietekmes ir dažādas - no vēja gribas noslēpties kafetēriju un bāru iekštelpās, Vidusjūras ūdens atdziest tik ļoti, ka, atgriežoties Latvijā, pat Baltijas jūra izrādās siltāka. Vēl mistrāls, gluži kā ādere, iedarbojas ar teju psihodēlisku spēku. Jūtīgākie - tādi kā es - nevar naktīs pagulēt un arī pa dienu liela daļa marseļiešu nav labā omā un patvērumu ar mūžam piepildītu pastis glāzi rokās meklē tuvējā krodziņā.

Ko apskatīt?

Iespējams, pareizākais veids, kā sākt baudīt jebkuru pilsētu, ir izstaigājot tās veco daļu - šaurās ieliņas, kuru namos uzsūkusies vissenākā vēsture. Arī Marseļā (vislabāk agri no rīta, kad mazāk cilvēku). Tās vec-vecpilsētu jeb Le Panier (Grozs) esot dibinājuši grieķi, bet vēlāk savu dzīvi Francijā šeit uzsāka lielākā daļa valstī ieradušos imigrantu. Šī tradīcija joprojām ir dzīva, jo gleznaino Grozu apdzīvo visdažādāko tautību un kultūru pārstāvji. Pa neskaitāmajām, šaurajām Le Panier ieliņām var maldīties kaut stundām ilgi, galu galā nonākot pie viena no galvenajiem vecpilsētas apskates objektiem - Vieille Charité. 17. gadsimtā šī ēka tika uzcelta kā ubagu darba nometne un laika gaitā tā piedzīvojusi dažādus pielietojumus. Šodien vēsturiskajā namā iekārtojies kultūras centrs un vairāki muzeji - Vidusjūras arhitektūras muzejs, afrikāņu, Okēanijas un Amerikas indiāņu mākslas muzejs. Bet pašā kompleksa sirdī - neliela itāļu baroka stilā celta kapela. Noteikti papusdienojiet Vieille Charité kafetērijā - lieliska salātu izvēle un fantastiska mierpilna gaisotne.

Ja kādā mirklī tomēr pārņem nevaldāma tieksme iejukt starp apkārt klīstošajiem masu tūristiem, noteikti jādodas uz Veco ostu (Vieux Port), kas vienlaikus ir arī Marseļas Doma laukums. Piestātnē manāmas dažnedažāda izmēra jahtas, kuģīši, kas jūs aizvedīs ekskursijās, bet gar ostmalu izkaisīti neskaitāmi zivju restorāni. Te var nobaudīt slaveno bujabēzi (bouillabaisse) jeb zivju zupu, kas tiek dēvēta par Marseļas gastronomisko lepnumu. Lai negadītos vilties, jābrīdina, ka daudzos restorāniņos no zupas palikusi vairs tikai slava un „tūristu cena". Vietējie bujabēzi vāra mājās.
Taču nav jau gluži tā, ka viena no iecienītākajām Marseļas tūristu takām būtu pilnīgi nebaudāma. Ik rītu aptuveni līdz plkst. 12:00 gar ostmalu čum un mudž Marseļas zivju tirgus. Vecākais Francijā, kas arī likumsakarīgi, jo pati Marseļa ir Francijas vecākā pilsēta. Tirgus apmeklējums noteikti ir tā vērts, jo kad gan vēl būs iespēja ieraudzīt tāda paskata jūras mošķus, turklāt vēl tādā klāstā!

Labākais brīdis, kad vecās ostas šarmu sajust pilnībā, ir vakarpusē pēc saulrieta. Droši ejiet pa ostmalas labo pusi (ja stāvat ar seju pret jūru) līdz pašam galam, kur, sēžot uz akmeņiem, romantiskā gaisotnē var baudīt skatu uz izgaismoto Svētā Nikolasa fortu (Fort St. Nicholas). Publika te ir viskrāšņākā un oriģinālu tipāžu netrūkst. Piemēram, kāds onkulītis krietnos gados, kas ik vakaru šurpu turpu stumda savu mazo kiosku uz ratiņiem un piedāvā nobaudīt melnās un piparmētru tējas sajaukumu, klāt pieberot ciedru riekstus. Nu ļoti garšīgi!

Noteikti vērts uzkāpt Marseļas galvenajā kultūrvēstures objektā - Notre Dame-de-la-Garde, kas majestātiski paceļas virs pilsētas. Tieši tā - uzkāpt, nevis braukt ar smieklīgo tūristu vilcieniņu (kas, protams, savā ziņā arī ir jautra atrakcija). Ideāls maršruts, lai savām acīm redzētu, kā dzīvo marseļieši. Nebrīnieties, ja uz kādas stāvas ieliņas jūs apdzen sieviņa ar bageti rokās. Viņas sirds noteikti ir stipra kā vērsim, katru dienu staigājot pa stāvajām ieliņām. Lai arī pati katedrāle īpaši nepārsteidz, to pilnībā kompensē pasakainais skats uz Marseļu un tās piekrasti! Turklāt vakarā, līdzīgi kā Sv. Nikolasa forts, izgaismota tiek arī Notre Dame-de-la-Garde.

Kur paēst?

Pastis, rozē vīns un zivis! Ar šādu devīzi jūs neapmaldīsieties Marseļas gastronomijas labirintos. Marseļā jābauda zivis un jūras veltes! Vienkārši pagatavotas - grilētas un pārlietas ar olīveļļu un citrona sulu, klāt piedzerot vēsu rozē. Šādā mirklī dzīve šķiet nebeidzami skaista! Lielākais skaits restorāniņu un krodziņu ar autentisku franču virtuvi sablīvējies ostmalā, taču Marseļa ir viena no tām Francijas pilsētām, kurā vienlīdz baudāma (un pieejama) ir arī aizrobežu virtuve. Pilsētā, kurā vienkopus sadzīvo tik dažādu tautību pārstāvji, grēks būtu neļauties visdažādākās gastronomijas buķetei. Atliek vien paklīst pa imigrantu rajoniem, kur sānu pie sāna sarindojušies neskaitāmi afrikāņu, pakistāniešu un citi restorāni. Starp tiem, protams, atradīsies arī pa kādam Provansas specialitāšu restorāniņam.
Turklāt, jo tālāk no tūristu piepildītās Vecās ostas (kur zivju zupa - ar ostas panorāmu fonā, var maksāt līdz pat 50 eiro), jo tīkamākas kļūst arī cenas. Gar ostmalas kreiso pusi tik dodaties dziļāk pilsētā! Netālu no Theatre Badaboum atrodamas vairākas ļoti atmosfēriskas kafejnīcas un bāriņi. Ostas panorāmas gan vairs nebūs, taču tūristu masu arī ne. Ideāla vieta vieglām pusdienām.

Viens no pašu marseļiešu iecienītākajiem „ēšanas kvartāliem" ir Cours Julien - laukums, ap kuru sarindojušās ļoti daudz un dažādas ēstuves. Tiesa, šejienes maltīšu vietas jau pretendē uz restorāna statusu. : „dienas kārtība" ir bezgala vienkārša: iesākumā aperitīvs jaukajā Le Petit Pernod bārā (uz stūra starp Rue des Trois Mages un Rue des Trois Rois), pēcāk lieliska vietējā specialitāte - pied et paquet (jēra kāja) pretim esošajā restorānā. Pāris soļu attālumā atrodas arī ātrā ēstuve Chez Gilda, kurā grilē gandrīz jebko, tai skaitā kalmārus un citus mošķus. Labi un lēti. Starp citu, ēdienu no šīs ēstuves varot pasūtīt kā starteri pirms vakariņām Le Petit Pernod.

Pa Rue des Trois Rois vērts paklaiņot pat tad, ja neesat ieplānojuši te pamieloties. Savdabīgā iela prot pārsteigt - tradicionālu un vienveidīgu namu vietā, kad logā vientuļi gozējas necila šilte ar uzrakstu, te katrs no restorāniem lepojas ar ļoti krāšņu, grafiti vai kādā citā stilā apzīmētu ēkas fasādi. Vesela krāsu plejāde! Raibi un skaisti.

Vienu gan der zināt - Marseļā agrāk par deviņiem neviens nevakariņo, taču aperatīvi kādā krodziņā tiek tukšoti jau labu laiciņu iepriekš. Uz jautājumu cikos tad ir piedienīgi sākt tos baudīt, saņēmu atbildi, ka droši to var darīt jau no pusdivpadsmitiem dienā. Marseļa ir slavena ar pastis jeb anīsa šņabi ar ūdeni (līdzīgi kā ouzo Grieķijā), turklāt nekur citur Francijā tas nav tik ierasts kā šeit. Ja ar anīsu tomēr esat uz „jūs", otra iecienītākā iespēja ir rozē vīns. To šeit iespējams dabūt it visur, pat pludmales saldējuma kafetērijas ledusskapī visticamāk ir noglabāta kāda pudele rozē izslāpušajiem atpūtniekiem.
Kā daudzviet Eiropas dienvidos, arī šai Francijas pusē ap diviem, trijiem dienā gandrīz visi restorāni un ēstuves tiek aizvērtas, lai sagatavotos vakara uznācienam.

Kur nakšņot?

Hotel St. Louis (2, rue des Recolettes, tel.: (00 33) 4 91 54 02 74, www.hotel-st-louis.com) - teju ideāla naktsmītne, ja ceļojat divatā. Pašā pilsētas centrā (piecas minūtes līdz vecajai ostai, desmit - līdz Cours Julien) un tikai 70 eiro par divvietīgo numuru. Nelielās istabas iekārtotas ļoti romantiski, turklāt katra citādi. Kādā no tām, piemēram, gultas galvgalis veidots no veciem slēģiem. Starp citu, Hotel St. Louis piedāvā vienas dienas bujabēzes gatavošanas kursus, dodot iespēju pašam apēst sava darba augļus (Cena - 100 eiro).
Vertigo
(42, rue des petites Maries, tel. : +33 4 91 91 07 11 www.hostelworld.com) - jauniešu hostelis turpat pie centrālās stacijas. Izdevīgs, ja Marseļā ierodaties vēlu vakarā. Viena nakts četrvietīgā numuriņā - 22,50 eiro. Nav īsti piemērots pilsētas „iekarošanai", jo vienmēr būs jādodas atpakaļ uz staciju. Toties hostelim ir ļoti omulīga un šarmanta terasīte, kur var paēst brokastis (€5 - kafija, kruasāni, pain au chocolat, maize, sviests, džems, apelsīnu sula) un vakarā nobaudīt kādu dzērienu.

Nebrīnieties, ja, iznākot no stacijas, jūs centīsies apturēt te patrulējošie drošības uzraugi (jo īpaši, ja esat ar somām apkrāvusies daiļā dzimuma pārstāve). Apkārtne Marseļas stacijas tuvumā tiek uzskatīta par īpaši bīstamu un, ja domāsiet līdz viesnīcai tikt, nebraucot ar taksi, uz jums visticamāk noraudzīsies ar šausmām... Iespējams, piesardzīgā attieksme ir krietni vien pārspīlēta, taču jebkurā gadījumā ērtāk un tīkamāk ir izvēlēties taksometra pakalpojums.

Marseļas pludmales

Kā jau dzīves baudu cienītājiem Francijas dienvidos pienākas, kas gan būtu ostas pilsētas Marseļas apmeklējums bez panīkšanas pludmalē! Pašā centrā šādu iespēju nav, ja vien neizlemsiet mesties ūdeni turpat starp jahtām un kuteriem Vecajā ostā, jādodas vien tālāk. Turpat pie Marseļas (līdzīgā attālumā kā Jurmala no Rīgas) ir Cassis - jauks piejūras ciemtiņš. Tuvākās pilsētai ir Prado beaches, uz kurām var nokļūt ar 19. autobusu no Castellane laukuma (arī metro pietura). Vai arī mazliet patālākā - Pointe Rouge, nepieblīvēta un ļoti jauka darbaļaužu pludmale, kurā sānu pie sāna sarindojušies vairāki restorāniņi. Sēdi, mielojies un vēro, kā dažus metrus nostāk kāds izmakšķerē jau nākamo lomu. Tālāk aiz Pointe Rouge atrodas Les Calanques - pludmales, kurās balto klinšu ieskautas paslēpušās šarmantas, mazas lagūnas. Ļoti iecienītas pašu marseļiešu vidū.

Otrs stratēģiskais virziens aizvedīs jūs uz L'Estaque. Mazais zvejnieku ciemats atrodas uz rietumiem no Marseļas un uzskatāms par vienu no nozīmīgākajām modernās mākslas dzimšanas vietām. Ne velti savulaik iedvesmas meklējumos šeit viesojušies gan impresionisti, postimpresionisti, fovisti un kubisti. Šaurās un kalnainās ieliņas inspirējušas arī Polu Sezānu! Protams, arī te meklējamas lieliskas pludmales. Taču, braucot ar 35. autobusu no Marseļas (pie metro stacijas Joliette, nelielas pastaigas attālumā no Vecās ostas), nesteidzieties izkāpt jau pašā centrā. Brauciet droši tālāk, līdz vietai, kur izkāpj lielākā daļa atpūtnieku. Tieši te rodamas divas ļoti skaistas lagūnas. Lieliska vieta, kur L'Estaque pavadītajai diena pielikt garšīgu punktu šī vārda vistiešākajā nozīmē, ir La Rade - viens no daudzajiem restorānu rindā. Pat, ja sākumā 45 gadus vecā un Converse All Star kedās tērptā viesmīļa nelikšanās par jums ne zinis šķiet kaitinoša, ēdiens un pēcāk arī apjausma, ka šis laikam tomēr ir vislabākais no te esošajiem restorāniem, liek sirdij atmaigt. Noteikti izvēlieties dienas piedāvājumu no trim ēdieniem!
Vērts zināt - ja atpakaļ uz Marseļu ieplānots doties ar autobusu, rūpīgi pārbaudiet to kustības grafiku, jo, piemēram, svētdienas vakarā pēc plkst. 21:00 paliksiet vien izvēles priekšā starp stopēšanu vai braukšanu ar taksi.

Vērts zināt

Viesnīcu rezervēšanai vērts izmantot vietējo tūrisma informācijas centru pakalpojumus, īpaši, ja nepiederat tiem, kas braucienu saplāno jau mājās, visas viesnīcas rezervējot jau pirms izlidošanas no Latvijas. Tūrisma informācijas centriem pieejama svaigākā informācija par pieejamajiem viesnīcu numuriem, kā arī citu tūrisma centru koordinātas. Ļoti parocīgi.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: