Lai cik pārsteidzoši tas arī neizklausītos, Le Perchoir ir pirmais Parīzes jumta bārs - restorāns. Kā izrādās, ēku ar plakanu jumta virsmu Parīzē nav daudz, tāpat kā septiņstāvu namu – šim faktam vien piešķirot Le Perchoir īpašu unikalitāti. Garāmejot un bez rezervācijas te diezin vai ieklīdīsiet, jo, visticamāk, ne ar ko īpaši neievērojamā industriālā ēka rajonā, kas izceļas ar visu ādas krāsu publiku un tikpat internacionālu ēstuvju klāstu, diezin vai būs jūsu maršrutā. Nekādu skaļu uzrakstu nav, sargs, kas vārtrūmē stāv ar rezervāciju listi, nosaka vien, ka jākāpj liftā un jābrauc uz septīto stāvu. Berlīnē tas būtu ierasts, taču Parīzē – nenoliedzams piedzīvojums. Kaut vakars ir pavēss un visi sēž ietinušies pledos, bārs ir pilns, visapkārt Parīzes jumti un divi tās galvenie simboli – Eifeļa tornis un Monmartras Sv. Pētera baznīca, kā uz delnas. Restorāns atrodas stāvu zemāk – pa vītņveida metāla kāpnēm un atšķirībā no bāra panorāmas romantikas, ir izteikti industriāls. Taču nenoliedzami mājīgs. Katrs krēsls ir citāds, rupji koka galdi, publikā dominē situēti jaunie, radošie intelektuāļi – lielākoties divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki. Klasiskas ēdienkartes nav – tās vietā ir trīs kursu pārsteiguma menu. Tās dienas pavāra improvizācija. Ēdiens tiek nolikts galda vidū uz robusta, centimetrus divus bieza koka dēlīša. Dalīšanās ir daļa no procesa. Pārēsties nepārēdīsieties, vienlaikus maltīte ir tieši tik sātīga, lai pēcāk vēl kārotos kādu mirkli ar glāzi vīna izbaudīt Parīzes jumtu sajūtu. Tikpat sirreālu kā viss pārējais šai pilsētā, kam piemīt koncentrēta viegla reibuma sajūta, vismaz uz mirkli ļaujot redzēt tikai to, ko mums gribas redzēt. Starp citu, īpašnieki sola, ka bārs būšot atvērts arī ziemā!