Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārti un tilts, Nikolaja iela 3a
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Projekta autors: SIA “REM PRO” – Ineta Buka, Kārlis Ziediņš, Pēteris Blūms un Andrejs Ugrimovs
VĒSTURES PARAGRĀFS
Daugavpils cietokšņa galvenie vārti – Varšavas-Pēterburgas trakta atslēga ikdienā tika lietoti apmēram 250 gadus. Pēdējo gadsimta ceturksni tie pamazām pārvērtās drupās.
IDEJA
Vārtus, saskaņā ar Daugavpils domes ieceri un atjaunošanas uzdevumu, bija paredzēts restaurēt iespējami tuvu to sākotnējam veidolam. Galīgais vārtu ārējais un iekšējais veidols radās pakāpeniski, sekojot norādēm, ko vārtu būvē bija iespējams “nolasīt” atjaunošanas procesā. Projekts rada tikai arhitektūru, patiesa senceltnes izjūta top tikai atdzimšanas procesā, kad ieinteresētība, meklējumu ceļš un pieredze atdod izzūdošo jaunai turpmākai esībai.
KONTEKSTS
Daugavpils cietoksnis
Daugavpils cietokšņa dialogam ar pilsētu ir dziļi simboliska jēga, jo pašas pilsētas sākums ir cietoksnis. Varbūt, ka šodien pilsēta var turpināties patstāvīgi, bet tās izcelsmes jēga atrodama ārpus tās.
Vārti ir maz pamanāma cietokšņa ainavas detaļa, kas mūsdienās ieraugāma tikai braucot pa Daugavas ielu un nedod ne mazākās iespējas iedomāties vērienīgo Daugavpils cietokšņa impēriskās arhitektūras kompozīciju vairāk kā kilometra garumā. Cietokšņa klātbūtne lika sevi manīt Daugavas kreisajā krastā, kad Varšavas trakts kļuva taisns kā zobens un tā galā zīmējās cietokšņa vecās jezuītu katedrāles torņi. Cauri dumbrājam, vaļņiem un bastioniem ceļš veda uz Priekštilta cietoksni (kur tagad atrodas cietums), tad pāri Daugavai pieplakušajam koka tiltam, no kurienes cietokšņa vaļņi rādījās augsti un vareni. Un tikai pārejot valnim, pāri koka tiltam, skatam pavērās monstrālie kalta granīta eskarpu mūri ar vārtiem.
Daugavpils cietoksnis ir savas ainavas daļa, jo viss, kas redzams vairāku kilometru radiusā, ir cietokšņa būvnieku radīta, grandioza fortifikācijas ainava.
Nikolaja vārti
Jebkuri vārti ir kaut kā sākums un beigas, aicinājums un noslēgums. Vēl jo vairāk, ja tie ir kopā ar tiltu. Var cerēt, bet drīzāk būt pārliecinātiem, ka šo vārtu atjaunošana pilsētai ir viens no spēcīgiem integrācijas politikas impulsiem, kas liek aizdomāties par Latvijas liktenīgo sūtību savā zemē saglabāt un atjaunot tik daudzu kultūru pēdas - poļu celtās baznīcas un muižas Latgalē, vācu bruņniecības Livonijas pilis, pilis un reizēm apmulst no apziņas, cik cēli tas ir pret vācu, krievu, poļu, zviedru kultūrām. Un atskārst, ka tas, neskatoties uz visām pretrunām, ir spēcīgs arguments lielajā politikā.
RESTAURĀCIJA
Laikam Nikolaja vārtu sakarā godīgāk un profesionālāk būtu sacīt, ka šeit notikusi restaurācija, nevis rekonstrukcija. Iespējams, pirmā, nopietnā arhitektūras restaurācija un konservācija Latgalē, ko veikuši lieliski būvnieki, ar dziļu un patiesu interesi, vēlēšanos saprast un izdarīt labi un godīgi.
Atjaunotie divgalvainie čuguna ērgļi virs vārtiem ir savdabīgs testa eksperiments Latvijas, kā nācijas, mentālajam briedumam un nacionālās pašapziņas stabilitātei. Tie ir kā pretstats pašapziņas vājumam, kas pretojas uzvaras pār Napoleonu obeliska uzstādīšanai Rīgā (nav runa, ka tam noteikti jābūt vecajā vietā, pie Rīgas pils, pretī prezidenta vārtiem), un var atļauties šim izaicinājumam viegli restaurēt arhitektūras pieminekli ar visiem politiskajiem Krievijas impērijas atribūtiem, ar to iekļaujot Latviju Eiropas kultūras un identitātes smagsvaru kategorijā. Mēs varam smaidot pateikt – tas ir Latvijā normāli, pārkāpt sev pāri un norīt senu aizvainojumu un palepoties ar to, ka mēs to spējam. Nav ne mazāko šaubu, ka šie, kādas senas iztēles dzemdinātie divgalvainie radījumi cilvēkos rada diametrāli pretējas sajūtas, un tā ir laba tolerances skola – spēt samierināties ar patiesību, kas ir sarežģīta. Šie putni ir vesela senās, nesenās un tagadnes vēstures parauglekcija.
Otrs, maz pamanāms “pipars” ir vēsturiskie graffiti, kas īpaši vērtējami kā tieši vēstures liecinieki - vārdi, gadskaitļi, sīki zīmējumi, ieskrāpējumi... Arī te tie ir uz palodzēm, durvīm, apmetuma, ķieģeļiem. Ēkā saglabātas arī deformāciju plaisas.
VĒRTS PAMANĪT
- Visinteresantākās vārtu daļas ir lielākoties neredzamas, proti, konstrukcijas. Metru biezas velves, pāļu mežs zem ēkas, pazemes eja, pa kuru plūst drenāžas ūdeņi.
- Oriģinālās koka vārtu vērtnes, iespējams, ir lielākās Latvijā, katra no tām sver apmēram pusi tonnas un tās ir vienīgās vārtu vērtnes, kas saglabājušās cietokšņa vārtos.
- Saglabāts 19. gadsimta beigu asfalta segums un 19. gadsimta otrās puses cementa apmetums ar bituma mastikas klājumu.
Vārtu restaurācijā lietoti mākslīgā akmens izstrādājumi bruģējumā un fasādes plastikā.
- Fasāžu restaurācija veikta gan izmantojot jaunus ķieģeļus, gan restaurējot oriģinālo mūri.
- Daļa logu vērtņu ir oriģinālas, daļa - izgatavotas autentiski no jauna.
Trenējot redzi, var mēģināt to visu ieraudzīt.