GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Rīga

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiUrbānā leģendaLabākie klubiSpa un labākie saloniCo-working telpasAktīvā atpūtaInsider's view

IZVĒLIES CEĻVEDI

Latvijas arhitektūras 2014. gada spilgtāko projektu ceļvedis

Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārti un tilts, Nikolaja iela 3aAustrumlatvijas koncertzāle "Gors", Pils iela 4Veikals "top!", Rīgas iela 13Talsu Radošā sēta, Lielā iela 21Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka māja, Lāčplēša iela 55Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21aRīgas Doms (Palasta iela 4, Herdera laukums 6, Jauniela 22)Kultūras pils "Ziemeļblāzma", Ziemeļblāzmas iela 36Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrsIelu telpa Kuldīgas vecpilsētā« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · latvija · Rīga · Latvijas arhitektūras 2014. gada spilgtāko projektu ceļvedis

Kultūras pils "Ziemeļblāzma", Ziemeļblāzmas iela 36

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Kultūras pils

Projekta autors: Juris Skalbergs 

VĒSTURES PARAGRĀFS

Divdesmitā gadsimta sākumā no  Vecmīlgrāvja apkaimes - Rīgas pilsētas  Ziemeļu rajonā nebija vienkārši aizkļūt līdz galvaspilsētai. Vecmīlgrāvis no Rīgas bija ar ūdeni nogriezts - bez savas laivas vai pārcēlāja to sasniegt nebija iespējams. Līdz ar to vietējiem ļaudīm pieeja kultūras notikumiem bija visai ierobežota. Šo trūkumu identificēja un aizpildīja mecenāts, uzņēmējs, kokrūpnieks, kultūras atbalstītājs un visbeidzot nelabojams utopists - Augusts Dombrovskis (1845 - 1927).

1913. gadā viņa aizgādībā tika uzbūvēta sabiedriskajai un kultūras dzīvei piemērota ēka – kultūras pils “Ziemeļblāzma”.

Patreizējā ēkās rekonstrukcija/renovācija, kas noritēja 2013. - ēkas jubilejas gadā, atklāja, ka šī ir pirmā dzelzsbetona ēka Latvijā, kuras celtniecībā siju vietā kalpoja dzelzceļa sliedes, tauvas un citi metāla priekšmeti, kas, iespējams, nākuši no Dombrovska uzturētajām rūpalām vai tikuši “salasīti” turpat apkārtnē. 

Foto: Kultūras pils Foto: Kultūras pils Foto: Kultūras pils

IDEJA

Vēl 2012. gadā ēka atradās ļoti nožēlojamā stāvoklī - lietus ūdeņi caur bojāto jumtu ēkas iekšieni bija pamatīgi “skalojuši”, bet tai pieguļošais parks pārvērties mežaudzē. Tāpēc arhitektoniskā darba koncepcijas pamatā tika izvirzīta gan kultūras pils un tās apkārtējā parka restaurācija, gan rekonstrukcija. Pilnībā no jauna tika izbūvētas visas iekšējās komunikācijas, bet telpu apdare tika gan restaurēta, gan rekonstruēta.

Pēc kādreizējas telpu apdares izpētes tika konstatēts, ka ēka bijusi ārkārtīgi vienkārša un vienkārši bijuši arī krāsojumi, kas bagātīgajam Jūgendstila laikam ar tā īpatnējo sienu grafisko noformējumu un ornamentiem bija ļoti netipiski. Taču 80. gados kultūras pilī tika veikta vērienīga telpu pārbūve, kurā interjeristu pāris Viesturs Vilks un Dace Mote realizēja vairāku telpu apdari ar Jūgendstilam atbilstošu dekoru.

Šie dekori arī tika uzieti otrā stāva kāpņu telpā, cokolstāva kamerzālē ar tās kolonnām, kapiteļiem un diezgan bagātīgo dekoru, Rožu zālē, kā arī Lielajā zālē.

Kritiskā stāvoklī atradās arī 151 000 m2 lielais kultūras pils parks - karalaikā iesējušies ceriņi bija izauguši par lieliem, blīviem kokiem un vairs nepildīja savas dekoratīvās funkcijas, kam būtu jābagātina ēkas arhitektūra. Lai pēc ainavu arhitektu plāna efektīgi ainavu atsegtu no 530 kokiem, kādus 150 varēja izcirst, taču šeit bijis jāsaskaras ar koku izciršanas ierobežojumiem valstī, kuru dēļ daļa idejas nav tikusi realizēta. 

VĒRTS PAMANĪT

- Parka teritorija no jauna tikusi apjozta ar žogu, atjaunoti pastaigu celiņi un teritorijā vienmērīgi izvietoti piesaistes objekti – franču parks ar strūklaku, no jauna uzcelts tējas namiņš, izbūvēts rotaļu laukums, restaurēta rotonda, atjaunota grota, izveidots daudzfunkcionāls publiskās aktivitātes laukums un autostāvvieta 92 automašīnām.

- 1916. gadā būvētais informācijas namiņš pie ieejas Ziemeļblāzmas teritorijā bija pilnībā izpuvis, tāpēc tas izbūvēts no jauna, saglabājot veco skursteni.

- Jaunais skatu tornis, kas izbūvēts vecā vietā, ir augstāks - 35 m. Agrāk no vecā, daudz zemākā, varējis redzēt Daugavas ieplūšanu jūrā, tagad no šī augstuma to redzēt nevarētu - skatu aizsegtu ēkas un kokaudzes. Tāpēc ar ceļamkrānu ticis nomērīts augstums, no kura šodien var pārredzēt Rīgas Jūras līci un industriālo, daudzstāvu māju Rīgu.

- Jūgendstila laikā parādījušās ēkas ar ļoti lielu logu skaitu - Ziemeļblāzmā to ir 236, kas veidoti 62 dažādos veidos. Lielākā loga izmērs ir 8,7 m2, bet apaļā loga diametrs – 2,7 m.

- Ēkā ir iespējami teātra uzvedumi, kam pateicīga pārsteidzoši lielā skatuve, ar visām kabatām, aizskatuvi un proscēniju. Tās galvenā zvaigzne ir melns flīģelis. Zālei gar malām izveidotās, ar stiklu atdalītās galerijas paredzētas akustikas uzlabošanai un skaņas dzidrināšanai. Savukārt zāles plakanā grīda to padara par lielāko Latvijas balles zāli.

Kultūras pilī izbūvēts arī plašs restorāns gan ar ieeju no pašas ēkas, gan no jaunās stiklotās daļas, kas vērsta uz skaisto dārzu ar simtgadīgajiem kokiem.

Vairāk par kultūras pili „Ziemeļblāzma” lasiet šeit.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: