ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · lietuva · Lietuva · Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Lietuvā būt rudenī - lūk, tā ir lieta! Kāpēc? Šoreiz raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” fokusā ir lietuviešu kulta ēdiens – cepelīni. Un, kur cepelīni - tur rudens kartupeļu talka. Kur kartupeļu talka - tur, protams, jautrība! Otra lieta mūsu uzmanības centrā - protams, rudens sēnes!

Dzūkijas sēņu bums

Mūsu Lietuvas brauciena galamērķis ir Marcinkonis (Marcynkonis) ciemats Dzūkijas Nacionālā dabas parka teritorijā. Viens no ienākumu avotiem jau vēsturiski šeit bijusi tirdzniecība, ko nodrošinājusi ciemu šķērsojošā Varšavas-Maskavas dzelzceļa maģistrāle. Jautāsiet - kāda tirdzniecība? Tirdzniecība ar sēnēm! Tās no šejienes ar kravas vilcieniem sūtījuši prom jau pirms vairākiem gadsimtiem. Agrāk ciematā dzīvojuši daudz ebreji, kas izkopuši baraviku tirdzniecības rūpalu.

Beku dzimtas sēņu šajā apvidū ik rudeni ir tik daudz, ka teju ar izkapti jāpļauj! Kāpēc tās aug šeit tik naski? Izrādās, šī teritorija agrāk bijusi upes gultne, un šāda augsne tām ir īpaši tīkama. Baravikas visvairāk aug uz pagura ar nosaukumu ‘Baltais kalns’. Baltais kalns tas ir burtiski, jo apakšā zem sūnāja aizvien ir baltā jūras smilts.

Interesanti, ka pašā lietuviešu kulinārijas tradīcijā nav gandrīz nevienas baraviku receptes. Baravikas šeit vairāk ir ienākumu avots, ne maltītes pirmā sastāvdaļa. Tās tiek cītīgi vāktas, tad rūpīgi žāvētas un sūtītas prom uz vienu vai otru pusi. Agrāk - vairāk uz Krieviju, tagad - uz Rietumiem.

Lai šādu rūpalu efektīvi uzturētu, apkaimē ir izveidoti vairāki sēņu nodošanas punkti. Tajos tiek pieņemtas tikai gailenes un baravikas, un tie darbojas teju ar akciju tirgus jaudu, kurā pastāv sēņu cenu svārstību kurss, kas var mainīties ne pa dienām, bet stundām. Ja laiks bijis sauss, un sēņu nav sevišķi daudz, tad to cenas ir ļoti augstas, tiklīdz nolijis lietus - sēņu cenas krītas kardināli.

Blakus sēņu nodošanas punktam vienmēr iekārtots arī kāds veikals, kurā iegādāt visu nepieciešamo veiksmīgai sēņu darījuma nosvinēšanai. Saistībā ar ‘nosvinēšanu’ arī kāds amizants stāsts… Reiz kāds vietējais sēņu ciema iedzīvotājs ļoti gribējis šņabīti. Nebūdams nekāds slinkais..., nu, līdz galam slinkais varbūt nē, bet diži čaklais arī nē, viņš ar nazīti gājis uz mežu. Līdzpaņēmis arī svariņus, lai lieki laiku un spēkus netērējot, savāktu ne mazāk, ne vairāk, bet tieši tik, cik nepieciešams kārotajam pirkumam. Savācis vēlamo daudzumu, viņš devies uz nodošanas punktu. Bet tavu neražu – tikko nolijis lietus un uzpirkšanas cena kritusies! Šņabītim pietrūcis, un bijis vien jādodas atpakaļ uz mežu..!

Sēņu laikā ciemā tiek pamesti visi citi darbi - teju atstāti kartupeļi vagās nopūstam! Šajā reģionā lietuviešiem situācija ar sēnēm ir gluži tāda pati, kā, piemēram, vāciešiem ar sparģeļiem - vācieši pat ceļ sparģeļiem pieminekļus, taču audzē tos gan tikai sev, kamēr lietuvieši vāc citiem, kaut arī ceļ pieminekļus. Ciemā atradīsiet pieminekli sēņotājam - ar visiem groziņiem un sēnēm!

Kartupeļu talka

Kartupeļu talka - tādā visskaistākajā vēsturiskajā izpausmē, kad sabrauc draugi, radi un paziņas no malu malām, ir parādība, kas ilgi varētu arī vairs neizdzīvot. Iespējams gan, ka Zverynos ciemā pie vecajām tradīcijām ļaudis pieturēsies ilgāk nekā citviet - ne velti šis Dzūkijas ciemats nominēts UNESCO mantojumam. Cilvēki, kas tajā dzīvo, lielākoties nodarbojas ar dažādām tradicionālajām rūpalām – gan tie ar sirmām galvām, kas šeit nodzīvojuši mūžu, gan jaunie, kas pēc pilsētā pavadītā laika atgriezušies, lai dzīvotu saskaņā ar dabas likumiem, ritmiem un senajiem paradumiem.

Pie šādas tradicionālo dzīvesveidu dzīvojošas ģimenes “Sirmais. Kulta ēdieni” komanda viesojās, lai kopīgi ceptu cepelīnus un skatītu, kā tiek žāvētas baravikas. Šeit dzimušie jaunieši reiz ciemu pametuši, bet nu atgriezušies dzimtajā pusē, lai dzīvotu lauku mājās ar malkas krāsni, pašu radītām lietām un vārdos nenotveramu apkārt valdošu harmoniju (tautas mākslinieka Algis Svirnelis vieus māja).

Pirms lietuviešu virtuves klasikas - cepelīnu cepšanas, protams, tika iets arī kartupeļu talkā pie kāda veca kunga, kurš speciāli šim notikumam bija nopircis zirdziņu. Atvainojies, ka vagas nebūs taisnas, jo šī ir zirdziņa pirmā darba diena, viņš mums iedeva vislabākos groziņus un pieteica lasīt visskaistākos kartupeļus, kurus pēcāk arī laipni deva mums līdz.

Dziedošā zeme

Cauri Dzūkijai plūstošās upes viens krasts reiz nosaukts par Dziedošo zemi. Un ne velti - teju katrs šejienietis bez izņēmuma ir aktīvs kādas folkloras kopas dalībnieks, un zina dziesmas visiem dzīves notikumiem – ij priecīgiem, ij bēdīgiem. Zverynos ciematā gan reāli dzīvo tikai 46 cilvēki, taču šo mierpilno nostūri par mājām galvenokārt izvēlējušies mākslinieki.

‘Ežainā’ Šakotis kūka

Par lietuviešu tradicionālās kūkas Šakotis izcelsmi zinātnieki, protams, vēl strīdas. It kā vāciešiem esot līdzīgs izstrādājums, kas saucoties Baumkuchen – burtiski ‘koka kūka’, kas tā arī izskatoties. Var jau būt, ka tās cepšanas principu lietuvieši  patapinājuši no vāciešiem. Katrā ziņā rakstos minēts, ka jau 15. gadsimtā Eiropasklosteroscepta Šakotis kūka, un tās receptūra veselās 60 variācijās tikusi rūpīgi glabāta un slēpta - līdz ar laiku izgājusi tautās.

Šakotis ir kā tāda liela ‘ežaina’ ola, kuras sastāvā ir milti, krējums, sviests vai margarīns un daudzumdaudz olu. ‘Ežainība’ tiek panākta ar īpašu cepšanas tehniku, kad līdzās atklātai ugunij tiek strauji griezts horizontālā stāvoklī esošs cilindrs. Tikmēr uz tā tiek lieta mīklas masa. Mīklai pilot un uguns karstumā sacietējot - veidojas kūkas ‘zari’. Jo ātrāk cilindru griež, jo garāki ‘zari’ veidojas! Vien kilometra attālumā no Ignalīnas - Strigailiškis ciematā šo procesu var novērot klātienē. Tur vadošais Lietuvas Šakotis ražotājs – uzņēmums ”Romnesa” (www.romnesa.lt) iekārtojis restorānu un ceptuvi, kuras izglītojošās programmas ietvaros šo brīnumaino kulinārijas mākslu var izzināt pilnībā. Šeit arī ticis izcepts lielākais Šakotis pasaulē - liels kā Sabonis (lietuviešu basketbola spēlētājs Arvīds Sabonis)!

Pasaulē šī kūka ir ļoti izplatīta, un tās līdzinieces sastopamas daudzās valstīs. Ar īpašu estētiku tā izceļas zviedru izpildījumā - gluži kā mežģīne! Arī lietuviešu Šakotis ir ārkārtīgi skaista tāda, kāda tā ir, taču lietuviešus tas netraucē to vēl ‘uzlabot’ - ar krāsainām puķēm un šokolādes strūklām... Šakotis labu laiku ir arī lietuviešu tradicionālā kāzu kūka, un to mēdz izmantot mičošanas ceremonijas laikā. Tad kūkas tukšais viducis tiek pildīts ar uzdevumiem, kas pārim jāveic, vai dāvanām… vai iekšā tiek likts šampanietis.

Viļņas eko tirdziņi

Lietuvas galvaspilsētas Tymo Turgus eko tirdziņā (Aukštaičių gatvė) vai lielajā Kalvarijų turgus (Kalvarijų gatvė 61) varat iepazīties ar kartupeļu šķirnēm un uzzināt, kuras ir labākās cepelīnu cepšanai, kuras piemērotākas citiem ēdieniem. Starp citu, Lietuvā kartupeļu ēdienu receptes skaitāmas simtos, bet speciāli cepelīniem tiek izgudrotas pat jaunas, jo to salipināšanai nepieciešami cietes bagāti kartupeļi.

Vēl viena pārsteidzoša tirdziņu mācībstunda – speķis! Kluču klučiem, kalnu kalniem, strīpu strīpām - no visdažādāko izgriezumu gaļām! Speķi paši lietuvieši uzskata par savas virtuves vienu no galvenajām sastāvdaļām. Tā draudzīgi roku rokā - kartupelis un speķis!

Gariunai parpalu tirgus

Kā jau rādīja mums arī stāsts par vērienīgo sēņu darījumdarbību, laikam jau tirgošanās spars lietuviešiem ir vērā ņemams raksturlielums... Iespējams, vēl daudziem tuvākiem un tālākiem Lietuvas kaimiņzemju ļaudīm atmiņā palikušas iepirkšanās tūres slavenajā Viļņas tirgū - 90. gados. Kā izrādās, šis fenomens nebūt nav noklusis! Noskaidrojām - pirmdienu vakaros, plkst. 21:30 uz Viļņas tirgu Gariunai no Rīgas izbrauc autobuss, kas tur ierodas plkst. 01:00. Pēc nakšņošanas tirgus teritorijā, plkst. 02:30 savu darbu uzsāk tirgus, kura labumus (vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbus, apavus, veļu; kāzu kleitas, kostīmus; mēbeles, bērnu ratiņus; preces mājai, saimniecības preces; kosmētiku; auto rezerves daļas, automašīnas piederumus...) var iepirkt līdz pat 7:45, lai tad dotos atpakaļ. Tiem, kas to nekad nav darījuši, tas varētu izrādīties diezgan jaudīgs piedzīvojums!

Krustu kalns

Interesanti, kā iekārtota cilvēka daba un cik spēcīgs viņš ir savā pretošanās spējā un ticībā tam, kas viņam svarīgs. Zināms, ka Krustu kalnu Padomju laikos neskaitāmas reizes vara gribējusi iznīcināt, taču kā pasakā par pūķa galvas ciršanu – nocērtot vienu, tās vietā uzauga trīs. Viss aizsācies no viena krusta, kas gan toreiz tomēr uzstādīts vēl kā pagānu atribūts, bet laikā gaitā Krustu kalns 12 km attālumā no Šauļiem tiek uzskatīts par katoļu dvēseles svētnīcu, cerību un skumju kalnu. Tajā var pavadīt dienu – pētot krustus un to, no kā tie tiek izgatavoti. Sākot no īsteniem mākslas darbiem, kas tapuši mūžsenā kokā - līdz pat krustiem no sētu galiem, plastmasas, riepām... Simtos tūkstošos! Tūkstošgades sākumā tie esot izskaitīti, tagad gan tos vairs izdarīt nevarot - uz lielākiem tiek likti pavisam mazie - kur nu kurais! Kristīgā pasaule Lietuvas Krustu klanu ir pieņēmusi kā savējo, un par lielāko notikumu kalna vēsturē kļuva Romas pāvesta Jāņa Pāvila II apmeklējums 1993. gadā. Gadu vēlāk te uzstādīja viņa dāvinājumu Krustu kalnam.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.