Roberts Gobziņš. Neticamie atradumi automaģistrālē Kijeva-Odesa
Autors: Roberts Gobziņš0 ATSAUKSMES
Ikdienas dzīves ritumā mēs traucamies pa ātrgaitas šosejām, lai nokļūtu no punkta A uz B. Paradokss slēpjas tajā, ka tur, kur cilvēki vismazāk vēlas piestāt, reizēm rodamas pašas interesantākās vietas un lietas. Ātrgaitas automaģistrāle Kijeva-Odesa savā maršruta viducī vijas cauri 17. gadsimtā pilsētiņai Umaņai (Умань), ko savulaik iedibināja kazaku tauta. Šajā apkaimē no ātrgaitas šosejas atzarojas vairākas nobrauktuves - katra ar savu pārsteidzošu pieredzi.
Visvienkāršākā un saprotamākā ir tā pavisam dabiskā - dzīve, kas kūsā citā vēstures gadsimtā iesalušā ciematā pie Umankas upītes - vien 10 km attālumā no modernā lielceļa. Ciematā pie savas pieticīgās būdiņas upes krastā sēž vecīši - ar tiem var iznākt gauži interesanta pļāpāšana un, piemēram, uz jautājumu, vai upē zivis ķeras, variet sagaidīt atbildi: „Zivis? Zivis - tās jau te vienmēr... Bet mēs lidmašīnas skatāmies. Reiz redzējām, kā kāda krita! Pēc tam pa televizoru rādīja..". Te bez savdabīgas un sirsnīgas komunikācijas, var atrast arī izpētes cienīgu galamērķi - pazemes stalaktītu alas, kurās klausīties pilēšanas atbalsīs.
Taču ukraiņu tautas mīlulis - politiskais aktīvists, valsts godalgotais mākslinieks un dziedātājs, profesors Mihails Poplavskis (Миха́йло Миха́йлович Попла́вський) iejuzdamies ne tikai paša Kijeva-Odesa lielceļa būvnieka lomā, bet arī restorānu dibinātāja ampluā, ir parūpējies par gastronomiski variētu un stilistiski kontrastējošu iepriecinājumu starppilsētu maršruta ātruma un vienmuļā ceļa notrulinātajiem braucējiem.
Kā pirmo jāmin ar kliedzošu CCCP uzrakstu pieteikto PSRS proletāriešu ēdnīcu («СССР» - 235 km, Kijeva-Odesa), kurā klātesoša ir visa laikmeta politiskā atribūtika - sirpji, āmuri, politbiroja ģīmetnes un krūšu tēli, tāpat kā rūpīgi atlasītas laikmeta sadzīves atsauces - vecās sulas izlejamās mašīnas un sarkanais kaklauts uz bārmeņa baltā krekla. Nedz Sausais, nedz Pussausais likums šeit gan nedarbojas un ēdieni priecēs arī mūsdienu izlepušo baudītāju.
Savukārt nacionālās virtuves restorāni «Батьківська хата» izvietojušies gan maģistrāles labajā, gan kreisajā pusē - trīs ceļa pieturpunktos. Taču tikai Kijeva-Odesa 252. kilometrā melno maizi ar cūku taukiem jūs varēsiet iebaudīt par baltu velti. Lūk, Mihails Poplavskis gatavs pabarot nogurdinātu un pa ceļam kabatas izsausinājušu ceļotāju.
Arī vareņiku un čebureku ceļmalas "ieskrietuves" Poplavskis katru veidojis ar savu devu humora («Вареники» - 252 km, Kijeva-Odesa).
Savukārt nātru vieta («Кропива» - 240 km, Kijeva-Odesa) tapusi kā atsauce no Poplavska repertuāra slavenākās dziesma „Nātre". Savulaik sabiedrības mīluļa māte gatavojusi teju maģisku nātru tinktūru, tāpēc arī restorāna virtuvē tiek galdā celts nātru borščs un nātru salāti.
Agrāk šajā ceļa posmā bija manāma izkārtne ar lidojošo paklāju un Hotabiču, restorānā sagaidīja īsta pasaka par Austrumu džina piedzīvojumiem Padomju Savienībā, bet šobrīd šī vieta uz laiku ir slēgta.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.