SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Mans priekšstats par Austrāliju bija gaisma. Atceros austrāliešu seriālu, ko visnotaļ sen rādīja kādā televīzijā. Visas upes tek. Šķiet, tāds bija nosaukums. No tā man atmiņā palikusi bilde - eikaliptu koku stumbri, kas ļoti intensīvi izgaismoti pleķainiem saules stariem. Gaisma un eikaliptu stumbri.

Melburna - Adelaide

Ielidojot Melburnā, piedzīvojām 70 grādu temperatūras kontrastu - Rīgā vēl bija mīnuss 27, kamēr tur - jau plus 43. Noīrējuši auto, no Melburnas izbraucām rietumu virzienā uz Adelaidi. Great Ocean road ir tiešām great...
Starp abām šīm pilsētām populārākā vieta, kur piestāt un, kuru pēc kartes būs viegli atrast (meklējiet Port Campbell), ir tā sauktie 12 apustuļi - okeāna izgrauztas 12 skulptūras 30, 40 metru augstumā ar salīdzinoši nelielu diametru. Viens no viņiem gan devies jūrā, jo apustuļi vairs nav pilnā skaitā. Vai šis apustulis padevās cīņā ar piekrastes mušām, nav zināms. Droši vien, ka ne, lai gan mušas šai vietā un visā piekrastē, kur mirtāks, ir varens spēks.
Smieklīgākais, ka ir gandrīz neiespējami kaut ko lietot pret tām, jo masa ir mežonīgi liela. Neko ļaunu šie radījumi nedara, bet iemanās salīst it visur - pat aiz saulesbrillēm. Ja mašīnā vēl izdodas ielavīties, tad pa ceļam bez stūrēšanas visu laiku arī jāatgaiņājas. Metode, ko var lietot, kurā varbūt arī ir kāda ideja un, ko dara 99 procentu japāņu tūristu, ir speciālas cepurītes, līdzīgas kā biteniekiem.
Lieta, kas man šķita unikāla un, kuru man nekur citur nebija sanācis izbaudīt, ir eikaliptu meži un eikaliptu smarža. Vasarā, kad ir kārtīgs cepiens, pat braucot mašīnā, sajūta ir tāda, it kā es būtu iegājis pirtī, kurā pirts slotās sapilināta eikaliptu eļļa. Smarža tāda, ka acīs cērtas! Bet ļoti laba.

Šajā posmā nakšņojām mašīnā. Ne par velti īrējām auto no Britz, jo viņu piedāvātās mašīnas ir apgādātas ar iespējām tur arī gulēt. Mūsējā bija Toyota Landcruiser ar gultu, nelielu virtuvīti un gāzes plīti. Šādi nodrošināts auto man liekas ļoti ieteicams pasākums.
Pirmkārt, tāpēc, ka... austrālieši ļoti ciena savu laiku un ir ļoti punktuāli. Ja darbs beidzas četros vai piecos, tas nozīmē, ka arī visos kempingos barjera šajā laikā tiek nolaista. Ja iebrauc tur ap septiņiem un pieej pie kunga, kurš kā svētais Pēteris lemj par ielaišanu paradīzē, paceļot barjeru, tad viņš var arī nesaprast, ko jūs vēlaties.
"Jūs zināt, cik ir pulkstenis?"
"Jā, septiņi."
"Kā, un man vajadzēs jūsu dēļ celties kājās, pacelt barjeru, pēc tam atkal nolaist?!..."
Šādi dialogi nav nekāds retums, arī mums tā gadījās. It kā ļoti normāli cilvēki, laipni. Tomēr tikai tikmēr, kamēr tas neskar viņu privāto laiku. Tāpēc mēs varam secināt, ka līdz kempingiem vēlams nokļūt darba laikā. Ja ne, tad viss atkarīgs no tā, kā pratīsiet sarunāt... Iesaku šeit uz vietas Latvijā ar interneta palīdzību vai, iebraucot lielajās pilsētās, ievākt informāciju, kur var atrast kempingus un līdz cikiem tie strādā. Ir reģioni, kur to ir vairāk, un ir tādas vietas, kur kempingu gandrīz nav.

Lavandu ferma Brayfield Park tālāk uz rietumiem, ir vieta, kur no tiesas vērts iebraukt. Kāds vietējo pāris tur audzē lavandas no visas pasaules - gan vietējās, gan šveiciešu, gan angļu. Lavandu lauki aizņem milzīgas platības. Iegādāties šeit var gan lavandas, gan stādus, gan lavandu ievārījumu, kas izrādījās pasakaini labs. Pārsvarā to gatavo kopā ogām - zemenēm, avenēm. Garša ir ļoti specifiska. Varbūt tā pat nemainās, taču lavandas smarža ir tik intensīva, ka liekas, ievārījums arī garšo pēc lavandām. Uzziediet no rīta uz grauzdētas baltmaizes un iedzeriet kafiju...

Lavandu ferma
Placid Estates road,
East Wellington, Tailem Bend 5260
Tel.: (08) 85727153
www.brayfieldpark.com.au

Aptuveni šajā reģionā plūst Murray River, kas apgādā ar ūdeni ļoti plašas teritorijas. Ja ir laiks, iesaku pabraukt nedaudz dziļāk, uz vidienes pusi. Jau pēc 50, 100 kilometriem apdzīvotās vietas beidzas un sākas džungļi. Tā kā tur ir ūdens, augu ir daudz un skaisti, ar vietējiem iespējams sarunāt arī safari - ar džipiem, ar kamieļiem, kuri tika ievesti Austrālijā kolonijas laikā, safari ar laivām, kas, starp citu, ir ļoti interesanti, jo uz šīs upes, netālu no Adelaides, atrodas Mannum - Austrālijā lielākā ūdens māju industrija - tās tur tiek ražotas un arī izmantotas. Un paveiksies, ja brauksiet tumsā - upes augštecē tad no laivas varēsiet vērot naktsdzīvi.
Pēc safari jautājiet šī apvidus hoteļos, kempingos, bet, kā vienmēr - vislabākais palīgs ir Lonely Planet. Par Austrāliju ir sarakstītas vismaz piecas grāmatas.
Ar vienu no safari rīkotājiem, kura adrese ir tepat zemāk, safari bijām sev sarunājuši jau iepriekš. Neaizkļuvām līdz viņam pulksten deviņos no rīta, kā bija plānots, bet tikai vienos dienā. Ļoti foršs onkulis, kurš dzīvo džungļos, divstāvīgā mājiņā, sēd uz terasītes un veras pāri koku zariem. Esam atbraukuši, gatavi doties ceļā, bet viņš saka: nu, kur tad mēs brauksim, ir jau viens un diezgan karsts, nu, varbūt kādu citu dienu.

Safari
Old Rex no Bush Safari co, vieta atrodas starp Morgan un Waikerie. www.safarico.com.au

Turpat netālu plešas lieliskie Coonawarra vīna lauki. Wynns Coonawara Estate top manis iecienītais vīns, un šeit to iespējams arī nobaudīt. Tā ir vecāka vīna darītava reģionā, bet netālu no tās var apmeklēt nelielu vīnsaimniecību, kura pieder Dennis Vice. Viņš ir lielisks onka, kurš pārcēlies uz Austrāliju, lai vietējiem iemācītu jaunās vīnogu audzēšanas tehnoloģijas.

Dennis Vice
winemaker@highbank.com.au
Tel.: 1-800-653319

Adelaide - Alisspringsa

Nonākot Adelaidē, ir divas iespējas, kā doties dziļāk kontinentā. Pirmā: braukt pa jauno ceļu, kas savieno Adelaidi un Alisspringsu - tas ir asfaltēts ceļš, samērā taisns un nokļūt nākamajos punktos var salīdzinoši ātri. Bet - nekā interesanta tur nav. Daudz interesantāka ir otrā iespēja: aiz Adelaides pagriezties mazliet pa labi un izbraukt cauri Nacionālajam parkam, kas saucas Flinders Ranges. Tā ir plaša, maz civilizēta teritorija ar kokiem, krūmiem, kalnu grēdām, vēl tur ir mazliet ūdens, pat daži ezeri. Šeit mēs ieraudzījām arī pirmos dzīvniekus - ķengurus, oposumus, emu un milzum daudz papagaiļu.
Parkā ir arī pāris vietu, kurās varu ieteikt palikt:
Arkaba Station (21km uz ziemeļiem no Hawker) ir skaista, ainaviska veca ferma, no kuras maz kas ir saglabājies, bet šobrīd tur daži atkal ir sākuši dzīvot un audzēt aitas. Ir tur savs Austrālijas fīlings, kura dēļ ir vērts iebraukt.
Savukārt Wilpena Pound (35 km uz ziemeļiem no Hawker) kempings atrodas tālāk aiz fermas uz ziemeļiem. Ļoti sakarīga vieta, kur uzsliet telti.

Pirms tam pa ceļam vērts iebraukt pilsētiņā - Quorn, uz kuru no Port Augusta ved vecais Pichi Richi bānītis.
www.prr.org.au

Tālāk uz priekšu, 60 kilometru aiz Copley, braucot pa Arkaroola road, gandrīz uz parka robežas atrodas aborigēnu nometne Iga Warta. Mēs paši tur nebijām, parēķinājām, ka īsti laika nepietiek, taču spriežot pēc aprakstiem, tas varētu būt labi. Iespējams tur palikt, piedalīties rituālos.
www.igawarta.com

Nākamais mūsu apstāšanās punkts bija Prērijas hotelis. No Adelaides tas ir apmēram piecu stundu brauciens līdz vietai, kuras nosaukums ir Parachilna. Hoteļa ēka atrodas pa vidu nekurienei. Apkārt prērija, redzi 100 kilometru vienā virzienā, 70 otrā. Un redzi neko. Izņemot fantastiski skaistas krāsas - izdzeltējusī zāle, tumšās sūnas, sīkie, dzeltenie savvaļas ķirbji, kas karājas zaros kā vīnogas un garšo dievīgi.
Ļoti fotogēniska - tā es teiktu, ja man būtu jāraksturo šī vieta. Hotelis varētu patikt gan cilvēkam, kas meklē piedzīvojumus, tā, lai ir pa skarbo, gan tiem, kuriem svarīgas ērtības. Labs restorāns.
Pēdējā civilizācijas pieturvieta.

The Prairie Hotel
Parachilna
Tel.: (08) 86484844
www.prairiehotel.com.au

Vecais Gānas dzelzceļš

Paralēli asfaltētajam ceļam labajā pusē iet vecais Gānas dzelzceļš (Ghan Railroad). Kādreiz tas savienoja Adelaidi ar Alisspringsu. Tvaika lokomotīves, kas kursēja šajā maršrutā, ik pa 300 kilometriem vajadzēja uzpildīt ar ūdeni, tādēļ tur izveidojās ciemati. Taču tvaika lokomotīves jau sen kā vairs neizmanto un šī dzelzceļa līnija ir slēgta. Sliedes šur tur palikušas, šur tur demontētas un aizvestas prom. Ir pāris unikālu vietu (viena no tām pirms William Creek), kur vecās lokomotīves joprojām var redzēt. Tuksnesī iebraukušas, taču sliežu, kas vestu tālāk, vairs nav... Sirreāla aina.
Smilšu ceļš blakus joprojām ir saglabājies. Pa to var labi braukt, segums lielisks. Ja nav plūdu. Ar laika apstākļiem jāuzmanās. Atstājot Prērijas hoteli, uz pirmās zīmes bija aprakstīti visi ceļi šajā reģionā, blakus tam - braukšanas kondīcija - var pa tiem braukt vai nē, vai var braukt ar divu riteņu piedziņu vai iespējams izbraukt tikai ar četru riteņu piedziņu. Var gadīties arī, ka ceļi vispār nav izbraucami. Šī informācija tiek mainīta reizi dienā. Kāds vietējais pārmet plāksnītes.

Ceļš ir labs līdz brīdim, kamēr uznāk lietus. Visa Austrālija ir kā panna bez izteikta reljefa, izņemot dažas vietas reindžos. To vislabāk redzēt no lidmašīnas. Nav arī izteiktu upju gultņu, tāpēc ūdens brīvi pārvietojas pa ieplakām, un tāpēc ik pa brīdim ceļmalās var redzēt brīdinājuma zīmes, kas pievērš uzmanību iespējamiem plūdu posmiem. Tas skar gan asfaltētus, gan smilšu ceļus. Ar aci var redzēt, ka priekšā ir neliela ieplaka, pilna ar ūdeni, taču, cik tā dziļa, to saprast nevar. Pie katras no šīm ieplakām ir augstuma mērītājs, un piebraucot, to var likt lietā un izdarīt secinājumus: pastāv cerības šo ceļu izbraukt vai tādu nav.
Smilšu ceļš lietus laikā pārvēršas par dubļiem. Momentā! Augsne ir mālaina, un, jo tuvāk Austrālijas centram, jo tā kļūst vēl mālaināka un vēl sarkanāka. Jiftīgi sarkana. Mālā ūdens iesūkties nevar, tāpēc tas ceļo pa virspusi un putekļi pārvēršas par viskozu masu. Lūk, un tad ir iespēja nedēļu pavadīt kādā ciematā bez cerībām tikt prom. Tāpēc mans ieteikums - pieturiet mašīnā šo to no pārtikas. Kaut ko dabūt pie vietējiem var, bet labi, ja par ēdienu nav jāuztraucas.

Republika ar vienu pilsoni

Talk Alf republika. Iebrauciet. Šajā republikā starp Prērijas viesnīcu un Coward Springs dzīvo tikai viens pilsonis. Tas ir vietējais skulptors, kas izgatavo skulptūras no talka akmens. Tas ir akmens, ko saberztu lietojam, lai uzvilktu gumijas cimdus. Sauc viņu Alfs un tāpēc viņš ir Talk Alfs. Vīriņš ap 60, garu bārdu, izveidojis savu republiku un uzskata, ka Austrālija ir okupēta. „Principā tā nav nekāda Austrālija, kas pastāv šobrīd..." Viņam ir savs Austrālijas karogs, domubiedri, savs viedoklis par politiku un ļoti interesantas teorijas par lingvistiku. Alfs pārvalda ļoti daudz valodu, izpētījis tās no viena un otra gala. Viņam ir savs uzskats par to, kā skaņas ietekmē cilvēku, kā ir izveidojušās valodas un, ka vispār vārdu nozīmes var attēlot ar zīmēm, tie nav jāraksta. To viņš ir gatavs stāstīt vismaz stundas. Finālā jūties tik pacilāts un iedvesmots, ka esi gatavs nopirkt viņa izstrādājumus par 10, 20 dolāriem. Bet tas ir tā vērts.
Talka Alfu var sastapt pie Lindhurst.

Coward Springs

Coward Springs, rietumos no slavenā sālsezera Lake Eyre (kartē varat vadīties pēc tā), ir avoti. Kādreiz šajā vietā bijusi apmetne, šobrīd palikusi vairs tikai viena ēka, kurā ar laiku ir doma izveidot Spa kompleksu. Iespējams, jau pēc gada tur viss būs jau noticis, jo vieta ir fantastiska - kā oāze tuksneša vidū. Smiltis nomaina lielas, zaļas palmas, simtiem baltu kakadu. Netālu no avotiem ierīkots koka baseins, kurā var ielīst un atveldzēties. Kad tur nokļūsiet, izbaudiet. Sapratīsiet, kāpēc es tā priecājos par nieka koka baseinu.
Kad vasarā iebrauc bezceļos, temperatūra paaugstinās līdz +45, +52 grādiem. To nejūt, ja mašīnā ir kondicionieris. Izkāpjot ārā gan. Tāpēc līdzi vienmēr jābūt ūdens pudelei un pārliecībai, ka bagāžniekā ir lielais tilpums. 20 litri, piemēram. Ķibeles var notikt visādas, un tuksnesī palikt bez ūdens - tas var beigties arī letāli. Karstums ir tik liels, ka to pat nesajūt. Sviedru kā tādu nav - tie uzreiz iztvaiko. Vienīgais, ko jutu, ir sausais gaiss. Minūtēs 20 pusotru litru ūdens var un vajag izdzert. Kur tas paliek - nezinu.

William Creek ir noteikti apmeklējama vieta. Tajā gan dzīvo tikai trīs cilvēki, bet tas ir paliels ciematiņš ar hoteli un kempingu, lidlauku, bāru un telefona būdu. Ja liekas, ka neviena tur nav, nevajag kautrēties, bet iet hotelim apkārt no visām pusēm un meklēt dzīvas dvēseles, kas pēc kāda laika arī uzrodas.
Vasarās lidlauka īpašnieks un pilots vienā personā lidot nevar, jo lidlauks ir pārāk grubuļains. Tādēļ viņš sēž hotelī pie bāra un kopā ar viesnīcnieku dzer alu, kuru salej viesnīcnieka asistents. Ik pa brīdim piestāj kāds garāmbraucējs, ar kuru var parunāties. Kad tur bijām mēs, bez šiem trim pamatiedzīvotājiem satikām divus ceļotājus no Šveices, kas pusgadu braukājuši pa Austrāliju ar motocikliem, un divus čehus. Viens no tematiem mūsu sarunā bija valstu teritoriju salīdzināšana. Tas ir viens no populārākajiem vispār. Kad nospriedām, ka ar Šveici esam apmēram vienādi, Čehija mazliet lielāka, viesnīcnieks atcerējās reizi, kad pie viņa viesojušies divi beļģi. Kādudien puiši sēdējuši pie bāra, apraudzīt kaimiņus savukārt iebraukusi vietējā lopkope un zemju īpašniece, un atkal ticis pārcilāts teritoriju jautājums.
"Nu, un cik tad tāda Beļģija ir liela?" jautājusi lopkope.
"44 tūkstoši kvadrātkilometru un desmit miljonu iedzīvotāju," puiši atbildējuši.
To nu tante nav varējusi saprast: "44 tūkstošus es varu iedomāties - apmēram kā mana ferma, bet kur tur salikt desmit miljonus?!"
William Creek šis ir vienīgais hotelis.

Sālsezers - Lake Eyre

Sālsezers - Lake Eyre. Gandrīz pašā Austrālijas vidū. Piepildās tas pilns ar ūdeni apmēram reizi astoņos gados. Pārsvarā ūdens tur ir ļoti maz, un to klāj sāls kārta. Vislabākais laiks, kad apskatīt ezeru, ir brīdis pēc lietus. Sāls ūdens virspusē ir kondensējies un ezers kļūst mirdzoši balts, kā apsnidzis. Noteikti vajag atcerēties par saulesbrillēm. Saule atstarojas no sāls un tikt pie apdeguma ir pavisam reāli. Kad lietus sen nav bijis un ezerā sapūstas smiltis, gar malām tas kļūst rozā.
Vidienē ap sālsezeru mobilo sakaru nav. Tāpēc nodrošinieties ar satelīttelefonu. Iztikt var, taču nekad zināt nevar. Iebraucām nelielā ciematā netālu no ezera. Bija jau deviņi vakarā, viss ciet, neviena cilvēka neredz un bez sakariem būtu bijis neiespējami atrast viesnīcas saimniekus, kas bija aizgājuši pasērst pie kaimiņiem.
Ceļojumu grāmatiņās daudz aprakstīts, cik bīstami uz ceļa ir dzīvnieki, cik ļoti jāuzmanās no ķenguriem un citiem radījumiem. Pa dienu gan neredz neviena. Bet tikko saule sāk rietēt, nez no kurienes viņi uzrodas. Dzīvnieku ir daudz, pēkšņi pāri ceļam var iet govju bars, var parādīties emu, kas vispār neiet no ceļa nost, bet velkas pa priekšu, var parādīties ķenguri, kas katrs skrien un lec uz savu pusi. Pie Sidnejas savukārt ir milzīgs daudzums trušu - kādu nenobraukt ir teju neiespējami. Tas tiešām ir bīstami. Ja ir iespēja kaut kur palikt un pārlaist nakti, dariet to.

Pirms ciemata, saukta William Creek, perpendikulāri galvenajam ceļam iet ceļš uz ezeru. Arī jāuzmanās ar segumu. Līdzīgi kā ar ledu - izskatās, ka tas ir ciets, bet kādā brīdī var iegrimt.

Uluru nacionālais parks

Uluru nacionālajam parkam, šķiet, garām nepabrauc neviens. Tajā ir divas ievērības cienīgas vietas - Uluru sarkanais kalns un Kata Tjuta kalni. Tā ir izteikta aborigēnu teritorija. Parkā atrodas kempings, tajā palikt var, taču nekur citur ārpus tā teritorijas. Visskaistāk kalns izskatās saullēktā un saulrietā - laikā, kad to izgaismo zemie saules stari. Šī gan nav tā vieta, kur vientulībā izbaudīt dabas brīnumu. No rīta jāizbrauc krietni agri, jāaizņem vieta, lai nevajadzētu to iegūt cīņā ar japāņu tūristiem, kuri sēž uz saliekamajiem beņķīšiem un gaida saullēktu. Tūristu ir daudz. Mazliet tas krīt uz nerviem, bet vienalga ir vērts to redzēt.
Kata Tjuta varbūt pat ir interesantāks nekā Uluru. Vari paklīst, paložņāt, padomāt.

Luksuss nekurienē

Longitude 131 - angliski šo vietu apzīmē ar resort. Atrodas tas pilnīgā nekurienē, turklāt Longitude tuksnesī ir labi paslēpts, lai nodrošinātu absolūtu intimitāti. Jāvaicā Uluru kempingā. Ja vietas tur esat rezervējuši, pēc jums atbrauks pakaļ ar džipiem vai lidmašīnām. Pašiem uz savu roku to atrast mums neizdevās. Lai gan meklējām. Longitude 131, šķiet, ir desmit teltis, nosauksim to tā. Cik zinu, vienlaicīgi tur var uzturēties ne vairāk par divdesmit cilvēkiem. Bērniem līdz 14 gadu vecumam atrašanās tur nav atļauta, lai netraucētu idili. Teltis vērstas pret Sarkano kalnu, un saulrietu pār to var vērot pat nepametot telti. Maltīte turpat tuksnesī tiek pasniegta uz galdiem, kas klāti baltiem galdautiem. Cenas - ap diviem, trim tūkstošiem dolāru par diennakti. Ja nauda ir kaut kur atrodama, tas varētu būt piedzīvojums, kas paliek atmiņā visu mūžu.

Longitude 131
Rezervācijām:
Tel.: +61 2 9299 0088
www.firstclass.com.au

Opālu ciemats

Coober Pedy ir ciematiņš, kurā dzīvo opālu racēji. Pazīt to var pēc uzkalniņiem tuksnesī - lielākiem, mazākiem. To lielums atkarīgs tikai no tā, vai konkrētajam opālu racējam ir lielā, smagā tehnika - ekskavators, vai tikai lāpsta. Vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo alās zem zemes. Karstums ir liels, bet alās konstanti ir +20, +21 grādu temperatūra.
Tur var gan nopirkt opālus, gan, samaksājot dažus dolārus, var tos iet meklēt. Ik pa brīdim šajā vietā kāds ierodas pēc savas laimes. Un bieži vien ļaudis opālus arī atrod. Bet, kad atrod, tad ir āķis lūpā un tiek pieņemts lēmums palikt tur vēl mēnesi. Gadās, ka šajā laikā tiek uzrakts vēl kāds opāls, lielāks, jau dažu tūkstošu vērtībā. Brīdī, kad laimīgais atradējs prāto to pārdot un braukt projām, kaimiņš, kas racis tikai piecus metrus tālāk un, kur vakar pašam bija iespēja likt lāpstu lietā, atrod īstu milzeni. Un tā tas turpinās... Pārdot vienu tādu un gadu, pusotru var neko nedarīt. Kad nauda iet uz beigām, jāņem lāpsta un jāiet rakt.
Pastāvīgi tur dzīvo apmēram divtūkstoš cilvēku un viņiem visiem pietiek, ko darīt. Mēs apmetāmies pie kādas ģimenes - īstiem racējiem. Tādi vienkārši ļaudis. Kungs gribēja parādīt savu dārgumu, taču vairs neatcerējās, kur licis. Laikam akvārijā. „Jā, bet to mēs tīrījām, tad opālam jābūt dārzā pie žoga!"
Šajā pilsētiņā sastapām arī Krokodilu Hariju (Arvīds Blūmentāls), latvieti, kas kļuvis par prototipu filmas Krokodils Dendijs galvenajam varonim. Pirms 20 gadiem viņš pārcēlies no Darvinas uz Coober Pedy un dzīvoja savā alā. Pāri 70 viņam varēja būt. Pagāja savs laiciņš, līdz Harijs pārorientējās no angļu valodas uz latviešu, bet viss bija kārtībā. Sirsnīgs. Stāstīja anekdotes un savu dzīves stāstu, piedāvāja palikt savā viesu alā un uzvārīt zupu no štovētiem kāpostiem. Iekārtojies viņš bija ļoti ērti un gaumīgi. Mums laimējās, jo šopavasar Harijs nomira. Pieļauju gan, ka viņai alai vēl tur vajadzētu būt.

Coober Pedy sasniedzams pa ceļu, kas iet tieši uz rietumiem no William Creek, 161. kilometrs.

Izkrāsotais tuksnesis

Braucot no Cooper Pedy uz augšu ir fantastiska vieta, kas saucas Painted desert - Krāsotais tuksnesis. Tas ir viegli klinšains, paugurains apvidus. Klintis šeit ir visdažādākajās nokrāsās - baltas, dzeltenas, sarkanas, pelēkas, zaļas. Krāsu rada ieži, kas pa kārtām atsegti un vēja aprauti.
Vēl 200 kilometru uz ziemeļaustrumiem no Arckaringa ir ciemats, saukts Oodnadatta, liels, ar plašām aborigēnu nometnēm, skolu. Ievērības cienīga vieta ir Pink Roadhouse. 300 kilometru rādiusā no šejienes visas ceļazīmes ir rozā, no grafiskā dizaina viedokļa - ekselenti. Viņi izdod arī dubļu kartes - tās sazīmētas ar roku. Tās vidienē ir ļoti populāras.
Pink Roadhouse ir tiešām pink. Īpašnieks ņēmis rokā lielus tilpumus rozā krāsas un, ko nu varējis nokrāsot rozā, to arī nokrāsojis - mēbeles, fasādes, mašīnas, benzīntankus.
Cenas ir augstas. Lētākā istabiņa šajā vietā maksāja 75 dolārus. Bet.. ko tas nozīmē... Patiesībā tā ir vairākas reizes pārkrāsota metāla būda, ar par visam nemanāmu siltinājumu, grabošu ventilatoru, ar labierīcībām citā metāla būdā. Ņemot to visu vērā, pat līdz vienai zvaigznei te neaizvelk. Tuksnesī pāris reižu mēģinājām nakšņot mašīnā, bet tur tas ir neiespējami - naktī temperatūra nenokrīt zemāk par +38 grādiem Celsija. Centies atvērt durvis un gulēt tā, lai galva ir ārā un vērties zvaigznēs, bet vēja nav un izturēt ir grūti, tāpēc viesnīcas kontinenta vidienē ir neizbēgamas.

The Pink Roadhouse
Oodnadatta
Tel.: (08) 86 707 822
Fakss: (08) 86 707 831
Pasta nodaļas tel.: (08) 86 707 819
e-pasts: pinkroadhouse@bigpond.com
www.biziworks.com.au/pink

Alisspringsa

Pati Alisspringsa (Alice Springs) man nelikās kaut kas īpaši skaists vai ievērības cienīgs. Izņemot kādu aborigēnu mākslas galeriju un restorānu, sauktu Bluegrass. Vieta ar labu dizainu, labiem kokteiļiem un labu virtuvi.
No šīs pilsētas notiek radio skolas translācijas. Attālumi lieli, skolu maz un nedzīvo viņi arī tur tik daudz, lai tiktu celtas skolas. Kas ir radio skola? Skolotāja pie mikrofona lasa priekšā stundu, uzdod bērniem jautājumus, viņi atbild. Neskatoties uz šo ekstrēmo veidu, izglītības līmenis ir samērā augsts un viņi bez lielām problēmām var iestāties augstskolās.
Alisspringsā bāzēts arī Royal Flying Doctor service, kas visā šajā reģionā gādā par medicīnisko palīdzību. Katra miesta bārmenis ir iecelts par lielās zāļu kastes turētāju, kas reizi gadā viņam tiek atgādāta. Viss tajā ir numurēts, un tad, kad notiek negadījums, bārmenis sazinās ar ārstu, kurš dod norādījumus, kura numura tabletes iedot cietušajam. Ja gadījums smags, tad stundas laikā ārsts ierodas ar lidaparātu.

Bluegrass
Cnr Stott Terrace&Todd str
Alice Springs
Tel.: (08) 89555188

Alisspringsa - Melburna

Alisspringsā atstājām arī Britz īrēto mašīnu un ar lidmašīnu devāmies uz Sidneju, no kurienes turpinājām ceļu uz Melburnu.
Protams, gan Sidneja, gan Melburna ir interesantas pilsētas, kurās var iegrimt. Pieminēšanas vērti ir tālāk minētie hotelīši un kafejnīcas, kurās bijām un, kurus varu arī rekomendēt. Sidnejā lielisks peldošs restorāns atrodams Darling Harbour teritorijā - kur nu katru reizi piestāj. Iesaku arī šokolādes kafejnīcu Manly ostā. Savukārt Melburnā manu interesi izraisīja Federācijas laukums un kafejnīca Time Out.

Taču man tuvāka bija Pabley beach - 180, 200 kilometrus no Sidnejas dienvidu virzienā. Tur ir lielisks eikaliptu mežs, kas sniedzas līdz pat okeānam. Okeāna krastā atrodas rezervāts, kempingā bija uzceltas teltis desmit. Aizejot saulrieta laikā līdz okeānam, šo skatu var vērot kopā ar 50 vai 70 ķenguriem, kas sēž blakus un apbrīno to pašu, ko tu.
Tumsā iesākas medības. Guli teltī un dzirdi, kā oposumi kāpj no kokiem lejā, skraida gar telti, putni lido un ķērc. Dzīvnieki no cilvēkiem tur nebaidās - uztver kā tādu pašu dzīvnieku. Zane, mana draudzene, cīnījās ar oposumu. Tas bija pielīdis pie telts, cerībā nospert kaut ko ēdamu. Atrada kungs maisiņu ar desiņām un sagrāba nagos. Zane mēģināja atkarot. Tas bija labs skats, kā viņi abi cīnījās par desām, jo ne viens, ne otrs negribēja padoties.

Max Brenner šokolādes kafejnīca
Manly Ferry Wharf
Sidney
www.maxbrenner.com

Time Out
Federation Square
Corneer Swanston un Flinder str.
Melbourne
Tel.: 61 3 9671 3855
Fakss: 61 3 9671 3866
www.timeoutmelbourne.com.au

Pašā Austrālijas dienvidu galā atrodas Wilsons Promontory nacionālais parks, kur var pavadīt vismaz nedēļu. Tā ir fantastiska vieta - ar okeānu, ar upi, ar austrāliešu bušu, ar lietus mežiem, kuros aug milzīgas papardes - trīs, četru, pat piecu metru augstumā. Noskaņa īpaša - es pat nebrīnītos, ja pēkšņi aiz kādas papardes parādītos kāds pterodaktils. Pēdējo posmu līdz Melburnai veicām pāris dienu laikā, laiks spieda... Mēneša laikā bijām nobrukuši astoņus tūkstošus kilometrus.

Vērts zināt

- Mašīnas īrējām no Britz, ko droši varu rekomendēt arī jums. No 4 x 4 auto var izvēlēties džipus vai busiņus, atkarībā no braucējiem, mērķiem un ceļa apstākļiem. Cenas - pieņemamākas nekā Avis vai Hertz mašīnu īrei. Britz auto obligāti nav jāatdod atpakaļ tajā pašā nomas punktā, kur to paņēmāt. Iespējams to atstāt arī citur.

- Austrālijā izīrējot auto, kas nav aprīkots ar 4 x 4 piedziņu, pastāv noteikums, ka apdrošināšana ir spēkā tikai tad, ja auto brauc pa asfaltu. Tiklīdz novirzies no asfaltētā seguma un notiek ķibele, par to jāmaksā pašam.

- Turiet mašīnā lieku benzīna kannu. Pilnu. Gar piekrasti pilsētiņas sablīvējušās viena pie otras, ceļi tur asfaltēti un ieliet bākā benzīnu, kura cena ir aptuveni tāda pati kā Latvijā, nav problēmu. Taču dziļāk vidienē attālumi starp apdzīvotām vietām ir lieli -trīs, četri, seši vai deviņi simti kilometru. Attiecīgi arī benzīntanki, vientuļi tie tuksnesī mētāties nemēdz.

- Norādes uz ceļiem ir ļoti labas, zīmes autobraucējiem ērti saskatāmas.

- Ja līdz šim valdīja priekšstats, ka ceļot pa Norvēģiju ir dārgi, tad pēc šī ceļojuma kļuva skaidrs Norvēģija - tas ir ekonomiski.

Raksts ievietots 2008.gadā

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.