GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Arnuchal Pradesh

Citādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Citāda Indija. Citāda cilts, III. daļaEžu armija un zilzaļie lagūnas ūdeņiPigmeji un sarkanās smiltisOff the beaten pathĶīna. Off the Beaten PathĶīna. Off the Beaten Path. 2. daļaCitāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaCitāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, II. daļaCilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoUguns Zeme. Vārti uz ledus kontinentu

Arnuchal Pradesh

Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, II. daļaCitāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āzija · indija · Arnuchal Pradesh · Irēna Frīdenšteina

Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Autors: Irēna Frīdenšteina15 ATSAUKSMES

Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Ziemeļaustrumindija ir vismazāk izpētītā Indijas daļa. Reģionus Arnuchal Pradesh un Nagaland pamatoti dēvē par slēpto pasaules daļu. Te ieceļo tikai retais tūrists, fotogrāfi, zinātnieki un antropologi. Lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju šī pasaules mala neeksistē. Par Arnuchal Pradesh un Nagaland dzīvojošajām ciltīm, to kultūru nezin pat liela daļa indiešu.
Lai te iekļūtu nepieciešams kārtot speciālas atļaujas un apbruņoties ar pacietību. Arnuchal Pradesh atļaujas ir par maksu un salīdzinoši viegli iegūstamas, kamēr Nagaland tās ir par velti, savukārt nestabilās politiskās situācijas un nemieru dēļ, Nagaland izmisīgajiem pūliņiem cenšoties atdalīties no Indijas, atļaujas nokārtot ir vesels izaicinājums. Arnuchal Pradesh atļaujas kopija tiek nosūtīta 19 ierēdņiem, maršruts tiek saskaņots pa datumiem, pie tā stingri jāpieturas un jāreģistrējas katrā postenī, pretējā gadījumā tūrisma aģentūrai draud licences zaudēšana.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Lai iegūtu Nagaland atļauju, man un manam ceļa biedram aģentūra viltoja laulību apliecību, jo nosacījumi paredz, ka ieceļot divi pretējā dzimuma cilvēki var tikai tajā gadījumā, ja ir precēti. Apiet šos nosacījumus nav iespējams - nākas viltot dokumentus! Vieglāk gan iegūt atļaujas, ceļojot grupā - tad jūs Indijas valsts ierēdņiem šķitīsiet mazāk aizdomīgi un politiski mazāk bīstami.
Tā kā ārzemnieki no dažādām pretošanās organizācijām palīdz neatkarības cīņās, tūrisms šeit netiek plaši popularizēts. Dzīvošanas apstākļi ir slikti - maz viesnīcu, viesu māju, kas rada bezkonkurences apstākļus un augstas cenas naktsmītnēm. Izmaksu ziņā šis ir dārgs ceļojums. Sarežģīto formalitāšu dēļ un fakta, ka par krietni lielu naudu iespējams iegūt tikai ļoti primitīvus dzīvošanas apstākļus, tūristi masveidā atturas apmeklēt šo reģionu. Jāatzīst, savā ziņā tas to, protams, glābj un tikai pacietīgākie un rūdītākie ceļotāji iegūst dārgo balvu - vienreizējus iespaidus, patiesu cilvēku labestību, draudzīgu uzņemšanu un neatkārtojamu pieredzi, iespēju skatīt tādu kultūras mantojumu, kas citur vairs nav saglabājies. Piemēram, Nagaland bija pilnībā slēgts reģions līdz pat 2002. gadam. Un tikai šobrīd tiek veikti vērienīgi pētījumi, tiek sarakstītas antropoloģijas grāmatas par šī reģiona ciltīm.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Indijas iedzīvotāju skaits ir virs miljarda, no kuriem 82 miljoni ir šīs zemes pirmiedzīvotāji - Adivasi, kuru senči valsti sāka apdzīvot pirms 10-20 tūkstošiem gadu. Termins Adivasi sanskritā nozīmē „Original inhabitants" - pirmiedzīvotāji. Adivasi cilvēki veido apmēram 8% no visiem Indijas iedzīvotājiem, bet Arnuchal Pradesh - Adivasi veido līdz pat 90% . Dominējošās Indijas iedzīvotāju grupas Adivasi cilvēkus kopš senseniem laikiem ir izspiedušas no savām vēsturiski apdzīvotajām teritorijām, no vieglāk apstrādājamām lauksaimniecības zemēm spiežot tos atkāpties kalnainos apvidos. Tādējādi Adivasi ilgu laiku dzīvojuši ļoti nošķirti no Indijas sabiedrības. Cilšu cilvēkus pārējā sabiedrības daļā mēdz dēvēt par primitīviem, necivilizētiem, eksotiskajiem cilvēkiem, barbariem, mežoņiem... Tikai pēdējos gados ir manāmas pozitīvas izmaiņas attieksmē pret Adivasi kultūru, bagātīgo mantojumu, atšķirīgo dzīves veidu.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Indijas valdība lieto terminu „Scheduled Tribes" - kopskaitā ap 461 ciltis. Britu valdīšanas laikā Adivasi zaudēja ļoti lielu daļu savu zemju, jo, izglītības trūkuma dēļ, nespēja cīnīties tiesās pret britiem. Adivasi zemēs tika izveidotas raktuves, viņu zemes tika pakļautas vispārējai saimnieciskai darbībai, kā, piemēram, tika izveidotas slavenās Assam tējas plantācijas, bet paši Adivasi cilvēki, kas bija agrāk šo zemju īpašnieki - tika smagi ekspluatēti. Ļoti lielu postu nodarīja misionāri, kas ar vardarbīgām metodēm pārņēma Adivasi teritorijas, tādējādi iznīcinot cilšu kultūru, tradīcijas. Mūsdienās Nagaland reģionā ap 90% iedzīvotāju ir pievērsti kristietībai, savukārt Arnuchal Pradesh šis „garīgais iebrukums" ir daudz mazāks. Te vēl aizvien spēcīgi valda šamaņu kultūra, kas padara šo reģionu par tik atšķirīgu no pārējās Indijas. Jāatzīst, ka ceļojot pa Arnuchal Pradesh un Nagaland reģioniem, ne mazākā mērā nav sajūta, ka atrodies Indijā.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Adivasi ciltis dzīvo izolētās vai daļēji izolētās kopienās ar stingri norobežotu teritoriju, politisko autonomiju un kultūras sistēmu, valodas dialektu, folkloru un savām reliģiskajām dievībām, ar savas atšķirtās identitātes izjūtu. Taču vēstures gaitā ciltis savā starpā vienmēr ir mijiedarbojušās. Jau no pirmsākumiem meži un zemes kalnu reģionos piederējuši cilšu grupām. Aptuveni 87% cilšu cilvēku šobrīd pārtiek no lauksaimniecības, tādēļ viņu zemju atzīšana ir svarīga to attīstībai. Taču Indijas valdība kavējas šādu tiesību atzīšanā. Par spīti, pēc neatkarības atgūšanas 1947. gadā, Indijas valdības piešķirtajām privilēģijām un garantijām, Adivasi dzīves apstākļi nav būtiski uzlabojušies.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Ceļojumā izvēlējos doties aprīļa beigās-maija sākumā - tas ir ļoti veiksmīgs periods, jo daba tad ir visā savā krāšņumā, džungļos valda spilgti zaļie toņi, līdzenumos sāk dīgt rīsi. Viss zaļo! Savukārt jau dažas nedēļas vēlāk ceļojums te ir neiespējams, jo sākas lietus sezona, un ceļi būtu neizbraucami un bīstami. Nebūtu arī iespējams sameklēt aģentūru, kas būtu gatava piešķirt auto, šoferi un gidu. Ceļojums būtu jāatliek līdz rudenim. Sava ceļojuma laikā es te nesastapu nevienu ārzemju viesi, pat apmeklējot slaveno trīs dienu festivālu Nagaland.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

2010. gada 24. aprīlī mēs ierodamies Deli lidostā. Robežkontroles darbinieks man jautā uz kuru reģionu es plānoju ceļot un sagaidot atbildi par Arnuchal Pradesh un Nagaland, viņš izbrīnā sarauc uzacis un aizdomīgi jautā - „Why?" Saņemam brīdinājumus un ieteikumu apdomāt savu ceļojuma plānu. Šie reģioni tik tiešām nav tūristu iemītākās takas, tur valdošie nemieri un armijas klātesamība kavē turp doties pat pašus indiešus. „Bad place. Dangerous! Bad choice!" Kontrolieri iesaka mums labāk apmeklēt Radžastānu vai Keralu. Uz ko es atbildu, ka esmu Indijā jau ceturto reizi un klasiskākās Indijas takas jau izstaigātas, ka pēdējie ceļojumi mani ved pie Adivasi. Piebilstot, ka esmu jau piedzīvojusi maoistu uzbrukumus Orissa reģionā un ka es tik viegli nenobīšos. (Raksta tapšanas laikā Nagaland ir kārtējie nemieri, bloķēti ceļi.)

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Assam reģions
Jau pēc dažām stundām seko pārlidojums no Deli uz Guwahati, kas ir liela pilsēta Assam reģionā. Tiesa, jau lidmašīnā uz Guwahati vairs neredzam nevienu ārzemju ceļotāju. Ir ļoti maz tūrisma aģentūru Indijā, kas ir gatavas vest uz Arnuchal un Nagaland reģioniem. Taču sadarbība ar aģentūru šim braucienam ir obligāta, jo atļaujas iebraukšanai šajā reģionā paša spēkiem nav iespējams nokārtot, kā arī nav iespējams šeit pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai doties ar kājām, ar riteni vai stopēt. Bez aģentūras palīdzības te ceļot neļaus Indijas valdība. Starp citu, arī šis fakts attur daļu ceļotāju, kuri vēlas neatkarību un rīcības brīvību. Ar šāda veida ierobežojumiem nākas saskarties tikai Ķīnā Tibetas apvidū. Tā kā Arnuchal Pradesh robežojas ar Ķīnu un Butānu, tas tikai sarežģī situāciju un pret ierobežojumiem patiešām jāizturas nopietni.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tūrisma aģentūra Purvi, kas tika izvēlēta no „Lonely Planet" grāmatas bija korekta informācijas sniegšanā un perfekta ceļojuma izpildē. Guwahati lidostā mūs sagaida aģentūras norīkots gids Kevins un šoferis Dilips, kuri būs mūsu pavadoņi turpmākās desmit dienas Adivasi cilšu pētījumos. Mūsu gids ir 25 gadus vecais Kevins ar vietējo nagalandiešu vārdu Kedosakho, perfektām angļu valodas zināšanām un pietiekamām hindu valodas prasmēm, lai veiksmīgi komunicētu ar cilšu ļaudīm. Kevins ir ļoti izglītots, ētisks, neiedomājami izpalīdzīgs un vienreizēji jauks cilvēks. Savukārt mūsu šoferis šajās 10 dienās ikdienu veiks 6-14 stundu ilgus pārbraucienus pa serpentīna ceļiem ļoti augstās nogāzēs. Ar smaidu uz lūpām un autovadītāja virtuozitāti viņš izbrauks šīs augšup-lejup līkumotās takas, visu uzmanību koncentrējot ceļam. Esmu patiesi laimīga par tik labu kompāniju - tas ir garants brīnišķīgam un emocionāli piesātinātam ceļojumam. Tik ļoti piesātinātam, ka ceļojuma daļā pa Nagaland kalniem pēdējās divas dienas ne reizi vien nobirdināšu laimes asariņu!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

No Guwahati 5 stundu ilgā pārbraucienā pa Assam reģionu dodamies uz Tezpur. Assam ainava ir līdzena - tējas lauki, lauksaimniecības lauki... Tā kā ierodamies lietus sezonas sākumā, vērojam apkārtējo nebeidzamo, sulīgo zaļumu un to, kā lauki šeit noplūst gluži kā purvāji. Ceļā uz Tezpur apraugām kādu tirdziņu. Līdzās zivju un liellopu tirdzniecībai, turpat kanāla malā rindā iekārtojušies frizieru „saloni". Zem veca širmīša turpat zālītē, novalkātos darba kreklos, ar šķērēm un bārdas nazi veikli rīkojas vietējie meistari. Man pazaudēties no ceļabiedra vai gida tirdziņa pūlī nav iespējams - esmu nepārtrauktā 30 līdz 50 cilvēku ielenkumā.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tie bužina manus gaišos matus, apčamda - darbs un ikdiena tirdziņā uz mirkli paralizējas. Pa ceļam uz Tezpur pamanām kādu hindu svētku pasākumu. Stāvam ceļa malā pie žoga un vērojam dejas. Neilgi. Mūs pamanījuši, vietējie ļaudis zibenīgi izkārto mums vietas pašā centrā uz plastmasas krēsliem, no kuriem gan atsākamies un solidarizējamies ar visiem, sēžot uz zemes. Taču novārtā netiekam atstāti - mums tiek nestas dāvanas - ūdens, banāni, āboli. Grūti aprast ar šādu uzmanību un jūtamies nedaudz neērti. Pacienājam vietējos bērnus ar augļiem un drīz jau atkal dodamies ceļā, jo vakars strauji tuvojas, jau ap pieciem sāk krēslot.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Kas attiecas uz komunikāciju ar vietējiem ļaudīm, Indijā pastāv kāda īpatnība, kas man kā pieredzējušai ceļotājai, jau sen aprasta, bet mana ceļabiedram sagādā neizpratnes brīžus. Uzdodot jautājumu indietim, mums ierastā piekrītošā vai noliedzošā galvas mājienā vietā var sagaidīt tādu kā vienkāršu galvas šūpošanu, kas nezinātāju tā arī atstāj neziņā, vai atbilde ir noliedzoša, apstiprinoša vai cilvēks vēl domu „procesē". Taču tas nozīmē piekrišanu. Krodziņā uz jautājumu „Vai es varētu dabūt kafiju?", mans ceļa biedrs tā arī nesaprot vai kafija sagaidāma vai nē.... Nu, protams, sagaidāma! Viss kārtībā!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Miljoniem kilogramu tējas
Turpinām ceļojumu pa Assam caur neskaitāmām tējas plantācijām. Assam reģions lepojas ar aptuveni 850 tējas rūpnīcām un vairāk kā 2500 tējas dārziem, kuri aptver tūkstošiem hektāru zemes. Šodien Assam reģionā tiek audzēta puse no Indijā ražotajām tējām - vairāk kā 400 miljonu kg tējas. Lielākā daļa tējas dārzu atrodas Jorhat, kas tiek dēvēta par pasaules tējas galvaspilsētu. Zināms, ka tēju Assam ieveda Bodo cilts cilvēki.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Kopumā Assam ir turīgs reģions - tā bagātība ir nafta, ogles un tēja. Braucot pa Assam varam baudīt lieliskas kvalitātes ceļu. Liekas savādi, kā tas iespējams šādā nekurienē. Ceļi izbūvēti militārām vajadzībām - blakusesošā Ķīna rada nepieciešamību pa šiem ceļiem izmantot bruņumašīnas un smago kara tehniku. Assam reģionā bez tējas plantācijām ir nacionālie parki ar bagātīgu floru un faunu, ko apmeklē arī tūristi. Pretēji Arnuchal Pradesh reģionam, kur ļaudis parūpējušies, lai tur sastopamie dzīvnieki tiktu izmedīti un izšauti galvenokārt vēdera prasību apmierināšanai.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tezpur mūs sagaida moderna viesnīca un ērta nakšņošana. Pēcāk jau sekos pilnīgi citi apstākļi.
25. aprīļa rīts sākas agri. Plānots nobraukt 230 km. It kā maz kilometrāžas ziņā, taču šaurie serpentīna kalnu ceļi braucienu padara divreiz ilgāku. Paralēli Gangas upei, Assam dienvidrietumos ir kāda ļoti svarīga, liela upe - Brahmaputra, kas dienvidrietumu Tibetā aizsākas kā Yarlung Tsangpo upe, tā plūst cauri Tibetai, izlaužas cauri Himalajiem un ietek Arnuchal Pradesh reģionā, kurā tā zināma ar nosaukumu Dihang. Tā ir plata upe, kas sadala reģionus Arnuchal Pradesh - augšējā ziemeļu daļā un Nagaland - apakšā. Pār šo upi tik pat kā nav tiltu, jo tur nenotiek nekādi industriāli projekti. Vienīgais veids, kā tai pārkļūt pāri ar auto - prāmju satiksme.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Arnuchal Pradesh reģions
Arnuchal Pradesh aptver 81424 km2 platību, saskaņā ar 1971. gada tautas skaitīšanas datiem, iedzīvotāju skaits ir aptuveni 467 511 - tie ir 6 cilvēki uz 1 km2 (vidēji Indijā tie ir 178 cilvēku uz 1 km2). Arnuchal Pradesh tulkojumā no sanskrita nozīmē „Land of Dawn-lit mountains". Arnuchal Pradesh robežojas ar Indijas reģioniem Assam, Nagaland, kā arī Mjanmu, Butānu, Tibetu. Arnuchal Pradesh daļa, kas ir tuvāk Assam reģionam, ir salīdzinoši bagātāka, te manāmas vairāk civilizācijas pazīmes, bet pretējā ziemeļu daļa, kura tuvāk Ķīnas robežai, ir ļoti atpalikusi, necivilizēta, pa to ir ļoti grūti ceļot, pārvietoties pa sliktajiem kalnu ceļiem.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Lai turp dotos un izbraukātu mazos ciemus, jārēķinās ar apmēram mēnesi laika. Tieši tādēļ turp dodas praktiski tikai antropologi, kam ir mērķis izzināt senās tradīcijas. Tur neesot nekas no mūsdienu civilizācijas! Kopumā reģions piedzīvos daudz pārmaiņu, jo Indijas valdībai ir gigantiski plāni sabūvēt reģionā ļoti daudz dambjus, kas zīmīgi izmainīs vidi. Daudz cilvēku tiks pārvietoti, un tas uz visiem laikiem izmainīs ierasto Adivasi cilvēku dzīvi. Līdzīgas izmaiņas notiek arī ar minoritāšu grupām, mazajām tautām Ķīnā. Ekonomika diktē noteikumus!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Svētie mituni un ziloņi - džungļu departamenta darboņi
Ceļš ved cauri džungļiem - ik pēc pāris kilometriem mainās tropu vai subtropu augi un koki. Nekad nav garlaicīgi. Nemitīgi aiz loga ir mainīga ainava - nogāzes, strautiņi, šķiet, ar roku aizsniedzami mākoņi. Arnuchal Pradesh ir šamaņu mākoņu valstība! Pa ceļam sastopam arī pa kādam savvaļas mitunam (Mithun). Mituns ir kaut kas starp ūdens bifeli un govi, par ko liecina arī ragu forma - kaut kas starp vieniem un otriem. Mituni mīt džungļos, lai gan mūsdienās tos var manīt arī kā mājlopus, bet tos neslauc un neizmanto kaušanai - tikai un vienīgi rituālu vajadzībām. Mituns ir vissvarīgākais, vērtīgākais un svētākais dzīvnieks, kuru upurē rituālos, nocērtot tā galvu. Mituni nevairojas ātri - viena gada laikā dzimst tikai viens mituna mazulis.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Mituni ir kā statusa apliecinājums. Tā kā šie dzīvnieki ir ļoti kautrīgi, vienīgais veids, kā tos iespējams izvilināt no džungļiem, ir piedāvāt tiem sāli. Sāls mituniem garšo un tajā ir visi dzīvniekam nepieciešamie minerāli. Katrā ciemā ir, tā saucamais, „mithun boy" - mitunu kopējs. Ciema ļaudis šim mitunu kopējam maksā algu, viņš no šīs naudas iegādājas sāli un regulāri dodas uz džungļiem, lai izvilinātu mitunus, kas pie viņa ir pieraduši un vienmēr atsaucas. Ja ilgāku laiku mituna kopējs neapciemos mitunus, tie var vairs nenākt pie viņa. Mūsu gidam Kevinam pieder trīs mituni. Kad Kevins gatavosies precēties, viņš līgavas ģimenei dāvinās dažādas mantas un naudu, taču pati lielākā dāvana ir tieši mituni - jo vairāk, jo labāk. Šajā gadījumā mitunu kopējam tiek uzticēts izvilināt mitunus no meža, tos atvest uz ciemu, un precību laikā zvērs tiek ziedots rituālos. Sievas vecāki kāzas apmaksās.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Mitunam tiks nocirsta galva, tecinātas asinis, gaļa izdalīta ciema iedzīvotājiem un galvaskauss uzkārts virs mājas durvīm. Jo vairāk mitunus cilvēks atļaujas ziedot rituālos, jo augstāk viņu novērtē un ciena ciema ļaudis.
Pa ceļam no Tezpur uz nākošo naktsvietu Ziro mēs sastopam reģiona nenogurstošākos strādniekus - ziloņus. Meža tehnikas šejienes cilvēkiem nav, tādēļ mežsaimniecībā ziloņi veic koku kraušanas un transportēšanas darbus. Šajā reģionā lielie koki masveidā jau sen izcirsti, nekas daudz nav atlicis, taču augstāk nogāzēs vēl kādi ir palikuši. Cilvēkam sēžot uz ziloņa skausta un vadot to, koki ar ziloņa snuķa palīdzību no nogāzēm tiek atgādāti līdz ceļam - pa kādai kravai koku biznesam tiek sarūpēts. Pēc tādas darba dienas zilonim uz ādas ir neskaitāmas brūces, taču ar speciālām džungļos sastopamām zālītēm vainas tiek dziedētas. Pārdodot koksni var labi nopelnīt, savukārt algotā darbā tikai apmēram 120-130 RS (virs 1 LVL) dienā.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Dzīve ceļmalās - Orissas Adivasi strādnieki
Ik pa laikam visa ceļa garumā, stāvo nogāžu malās novērojam noplukušas būdeles no bambusa un iztaisnotām darvas mucu metāla plāksnēm. Tā kā Arnuchal Pradesh reģions atrodas augstu kalnos, lietus sezonā no kalna plūstošie ūdeņi pamatīgi izskalo ceļus. Tie mēdz pazust pat veseliem gabaliem, tādēļ ceļi konstanti ir jālabo. Strādnieki vajadzīgi pastāvīgi, tālab turp strādāt dodas Adivasi cilvēki no Orissa reģiona. Tie iekārtojas vietās, kur no kalna tek tīra ūdens avoti un uzslej tur savas mītnes. Tā kā šie ļaudis ir ļoti nabadzīgi un viņiem trūkst līdzekļu normālu būvmateriālu iegādei, viņi par grašiem (10-20Rs gabalā) atpērk izlietotās darvas mucas no armijas, kas ir atbildīga par ceļu uzturēšanu. Nedomāju, ka šādu māju varētu dēvēt par ekoloģisku un veselībai labu. Valstij savukārt nav jāgādā par šo mucu aizvākšanu no ceļa. Visiem izdevīgi!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Orissas Adivasi cilvēki šajās ceļmalās pavada vairākus mēnešus, bet dažkārt pat visu mūžu. Viņu bērniem nav izredžu iegūt izglītību, jo šie ceļi atrodas tālu no apdzīvotām vietām, kā arī Orissa cilvēki nezina vietējo valodu. Šo bērnu liktenis tapāt kā viņu vecākiem - darbs ceļa darbos, un mainīt to nav iespējams.
Spēcīgās ūdens gāzes bieži vien izskalo stāvās kraujas, uz kurām balansē šo nabadzīgo cilvēku mājeles, un nereti tās gluži kā snovbords nošļūk no nogāzes ar visiem tās iemītniekiem. Tas attiecas arī uz pārējo cilšu mājokļiem, nogruvumi un māju noslīdēšana esot nereta parādība. Cilvēki tiek ievainoti, pat ejot bojā.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Dūmi un sodrēji - māju smarža
Visām Arnuchal Pradesh cilšu dzīvojamajām mājām ir līdzīga uzbūve. Mājas tiek būvētas uz pāļiem no attiecīgajā apvidū sastopamajiem kokiem, lielākoties bambusa. Jumts var būt no rīsa salmiem, izkaltētām savvaļas banānu lapām vai no tā, kas nu kurā apvidū no augu valsts labāk kalpo gan jumta, gan sienu konstrukcijām. Nami tiek būvēti pēc garmāju principa, to garums gan katrā ciltī ir atšķirīgs. Agrākos laikos mājas būvēja tikai no dabīgajiem materiāliem, bet mūsdienās sāk vairāk izmantot skārda jumtu, jo mājas bieži nodeg un tad vismaz jumta materiālu var izmantot atkārtoti. Abos māju galos ir izbūvētas verandas. Logu nav. Namā ir pavards - vieta ugunskuram. Ugunskurs deg bez mitas.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Virs tā uz redelēm tiek žāvēta gaļa, malka, graudaugi un drēbes. Šis ugunskurs kalpo kā apkure, tādēļ nav arī skursteņa, pa kuru siltumam izkūpēt. Kad ugunskurs deg pilnā sparā dūmi nav stipri, savukārt tiklīdz uguns noplok, visa telpa piepildās ar biezu, melnu dūmu miglu. Šī kvēpināšanās atbaida bīstamos malārijas odus, tapāt arī kukaiņus, kas varētu iemesties mājas bambusa konstrukcijās. Nu, katrā ziņā, argumentu par labu šai dzīvei dūmos ir gana daudz. Pat jaunajām mājām, kuru konstrukcijā tiek izmantots betons, pavards ir nemainīgs. Nav skursteņa. Te, kalnu apvidū ziemā nekad nav sniegs, bet temperatūra ir zema un ir vēss, tā kā apkures sistēmas nav, šī metode ir vienīgā - nemainīga un laika pārbaudījumu izturējusi godam! Itin viss mājās smaržo pēc dūmiem, pēc žāvējuma. Arī paši ļaudis. Viņi reti kad var baudīt svaigi saulē žāvētu apģērba aromātu!. Te līst bieži, pārsvarā drēbes tiek izkaltētas virs pavarda, un tās attiecīgi ļoti spēcīgi ož pēc dūmiem.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Diemžēl šāda pavarda sistēma pamatīgi saīsina cilvēku mūža garumu, kā zināms, tvana gāzes elpošana atstāj pamatīgas pēdas veselībā. Apatani cilts cilvēki ir atraduši īpašu metodi kā izvairīties no kakla audzēja - viņi izmanto augus no džungļiem, tos sadedzina un no pelniem veidot speciālu sāli, kuru lietojot uzturā, mazinās iespēja saslimt ar vēzi. Bieži šīs mājās nodeg! Taču liela bēda tā nav, kā vietēji uzskata, jebko, kas reiz piederējis var izgatavot atkal no jauna. Savukārt vērtīgākās lietas, kā, piemēram, Nishi ciltij piederošās Tibetas rotas un trauki, tiek noraktas kaut kur džungļos - drošībā. Lielākās raizes sagādā rīsa saglābšana, jo rīsi ir galvenais pārtikas produkts, kas arī ir vienīgā kopīgā Adivasi virtuves iezīme ar Indijas virtuvi. Tāpēc atsevišķi, nostāk no dzīvojamās mājas, ir izbūvētās speciālas rīsu ēkas. Tāpat atsevišķi ir būdas, kurās dzīvo cūkas un vistas. Ja rīsi ir saglābti no uguns, ar kura izcelšanos ļaudis vienmēr rēķinās, tad mežā piemeklēt vīteņaugus un papardes aizdaram nav nekāda liela bēda, un paēduši kalnieši būs vienmēr.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Mājas saimnieks guļ ar lupatām nodalītā „guļamistabā", savukārt pārējie mājas ļaudis uz pītiem matracīšiem naktsmieru bauda ap ugunskuru. Skapju mājā nav, visas lietas ir izkrāmētas pa malu malām. Nekā daudz jau viņiem arī nepieder - vien pāris apģērba gabalu, trauki, mačetes un naži. Ciemā varbūt kādam ir televizors, tad nu visi ciemojas šai namā un nododas seriālu skatīšanai. TV antenas komplekts maksā ap 10 LVL. Runājot par elektrību, piemēram, Apatani cilts namos, elektrība ir pēc kvotu sistēmas - uz vienu māju var būt 2-3 spuldzītes, par elektrības patēriņu jāšķiras no apmēram 0,20 LVL mēnesī. Vakaros mājā ir ļoti tumšs, viss dūmos - es nespēju iedomāties, kā tur varētu pavadīt kaut vienu nakti! Pēc 15 minūšu ilgas uzturēšanās kādā Nishi mājā, man jau sāpēja galva. Ceļojuma laikā mēs dzīvojam ļoti primitīvos viesu namos, kur dušas, ir tikai plastmasas spainis ar ūdeni. WC bieži nav pat poda, tik metāla pēdiņas... Taču tas viss tajā mirklī šķiet kā milzīga ekstra un liekas, ka tu dzīvo pilī - jo nav dūmu! Ir svaigs gaiss! Nekad iepriekš nebiju svaigu gaisu uztvērusi kā ko tik īpašu un novērtējamu.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Nishi cilts
Pa ceļam uz Ziro pilsētiņu, kurā mēs plānojam pavadīt divas dienas un apciemot Apatani cilti, mēs paviesojamies arī pie kaimiņu ciltis - Nishi. Tās skaits pārsniedz 49500 cilvēku. Nishi cilts atšķiras no citām ar to, ka tā nav bijusi kā komūna vai politiska vienība, bet gan cauri laikiem karojoša tauta, kas vienmēr bijusi spiesta kaut kur pārbēgt. Tā migrējot un plūcoties, tie nekad nevarēja būt kā vienota tauta. Vienā no mūsu apmeklētajiem Nishi ciematiem paviesojāmies dzīvojamā mājā, kuras garums ir ap 60 m. Nishi mājās parasti dzīvo no 30 līdz pat 60 cilvēku. Turīgākie vīri, ja vien spējīgi apdāvināt sievas vecākus, drīkst salaulāties ar līdz pat astoņām sievām. Ja apņemtas daudz sievas, vīrs var dzīvot vienā mierā, jo sadzīvi un ekonomiku vada sievietes. Visas astoņas sievas draudzīgi sadzīvo vienā kopīgajā garajā mājā, kurā tai katrai ir savs pavards. Svarīgākā, vecākā sieva dzīvo galvenajā nama galā - pie ieejas. Šī sieva gatavo ēst sev, bērniem un vīram, savukārt pārējas tikai sev un saviem bērniem. Arī viesi tiek uzņemti pie galvenās sievas pavarda.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Ja vienam vīrietim ir vairākas sievas, taču viņa dzīve apraujas, viņa sievas mantojumā pāriet aizgājēja brālim. Saņemt sievu matojumā ir ļoti izdevīgi, jo izpaliek sievas izpirkšana no tās vecākiem.
Nishi sievietes valkā daudzkrāsainas kaklarotas, misiņa ķēdītes, savukārt rokas grezno ar smagām aprocēm. Jau agrā bērnībā ausu ļipiņas tiek izstaipītas un novilktas ar tajā ievietotiem bambusa riņķiem. Savukārt vīriešiem raksturīga izskata iezīme ir matu sakārtojums. Vīriešu garie mati no aizmugures tiek saņemti un savilkti uz priekšu, pieres daļā veidojot tādu kā matu rullīti, to nostiprinot ar adatu. Galvenā Nishi vīrieša rota ir pīta cepure ar dekoru - spalvu un butaforisku, senā nacionālā putna Hornbill knābi. Šos mākslīgos knābjus izdala valdība, ar domu, lai netiktu aiztikti vēl atlikušie šīs sugas putni.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Nishi namu verandās vakaros pulcējas ļaudis un pārspriež dienas notikumus, bauda vārītus bambusa dzinumus kā lielāko gardumu, izpilda dažādus rituālus. Mājas bambusa pinuma grīdas šķiet tik trauslas, ka liekas tūlīt pat izkritīsi cauri. Kā minēju, mājas atrodas uz paaugstinājuma - mājas iekšpusē, pie ieejas ierīkots caurums dabisko vajadzību nokārtošanai, par ko tālāk zem mājas parūpējas ciemata cūkas. Arī mājās, kur manāmas kādas modernākās vēsmas - kāds motocikls vai auto, šī tradīcija tiek saglabāta nemainīga, kā teikt - nekas netiek laists vējā. Tā kā mājas ir uz pāļiem, bet trepes ļaudis no dēļiem sasitušas tādas ne sevišķi praktiskas un drošas, tad vecie ļaudis, kad kļūst jau nespējīgi, ir spiesti savu mūža nogali pavadīt, neizejot no mājas. Tādu vienu 10 gadus jau mājas tumsā sēdošu, bezgala niknu Apatani cilts tantiņu arī mēs sastapām. Smaidu neizdevās izvilināt ne ar dāvanām, ne naudiņu.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Visa darbošanās ciltīs ir tikai savai eksistencei. Sievietes strādā, stāda rīsu, dārzeņus, auž audumus, kādus pārpalikumus iespējams pārdod un nopērk kādu radio aparātu, drēbes. Cilšu cilvēki ir pilnībā pašpietiekami! Ir arī daļa cilvēku, kuri strādā kādā valdības amatā, kas nodrošina labāku dzīves līmeni un sociālās garantijas. Kevins mums stāsta, ka tas ir liels sapnis jaunietim pabeigt skolu un tik valsts amatā, kas sniedz garantijas un salīdzinošu drošību, kā arī pensiju. Savukārt Kevina mērķis ir pēc 5 gadu darba Purvi aģentūrā, ar laiku atvērt savu firmu un strādāt savā labā, viņu darbs valdības postenī nemaz nevilina.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Kam konfektes, kam vardītes
Kādā citā Nishi ciematā uz ceļa satieku vecu sieviņu, kas nāk no rīsu lauka, viscaur notašķījusies ar dubļiem. Lūdzot atļauju nofotografēt, pacienājam viņu ar latviešu konfekti „Serenāde". Sieviņa konfekti ielikdama mutē un sajuzdama, ka tā ir ļoti laba lieta, izņem to no mutes, pusi nokož un ietin atpakaļ papīriņā un ir gatava nest to mājās padalīties. Iedodam tai vēl saujiņu konfekšu - sieviņa nespēj noticēt tādai laimei! Pie sāniem viņai ir mazs pīts groziņš - pilns ar pirkstgala lieluma vardītēm. Tās viņa nes mājās, lai izvārītu kopā ar rīsiem vakariņās. Indijā ir daudz veģetāriešu, bet tikai ne te - Arnuchal Pradesh. Te ēd visu! Kukaiņus, vardes, suņus...
Vismaz mēs no Latvijas esam atveduši Arnuchal Pradesh bērniem ko gardāku un saldāku - kilogramiem konfektes, kā arī ko praktiskāku - pildspalvas, zīmuļus. Bērni ir bezgala priecīgi par mazajām dāvanām. Viņi nav izlutināti un patiesi priecājas par dāvaniņām.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Savukārt mēs savu maltīti - no Latvijas līdzpaņemtos riekstiņus, mandeles un viesnīcās sarunātos aukstos rīsus plastmasas trauciņos, baudām skaistā kalnu virsotnē, kur kā miglas vāli mūs apņem mākoņi. Pa ceļam nav nevienas ēstuves un vienīgais veids kā paēst - laicīgi sagādāt rīsus un tos baudīt ceļa malā. Tas ir skaisti un neaizmirstami - labāk kā visdārgākā restorānā. Virs mākoņiem!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Kad ierodamies Ziro pilsētā, te paveras fantastisks skats uz rīsu terasēm. Ziro ir vecākā Arnuchal Pradesh pilsēta, kas atrodas 1600 km augstumā. Ziro ir kalnos vienīgā vieta, kurā ir izteikti atšķirīgs veids, kādā tiek stādīti rīsi. Ceļā uz Ziro kalnu nogāzēs novērojam dīvainus, tukšus, no kokiem izcirstus laukumus, kas atgādina galvu ar vietumis izskūtiem matiem.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tas tādēļ, ka kalnainajā vidē nav līdzenu lauku, kuros stādīt kultūraugus, tādēļ džungļos ar mačetēm tiek skaldīti un dedzināti krūmāji, lai tur stādītu dārzeņus un rīsus. Tos tur nav nepieciešams laistīt - daba pati parūpējās ar lielo nokrišņu daudzumu. Šo augsni izmanto apmēram 3-4 gadus, tad to atkal pārņem džungļi savā varā. Cilvēki atkal izcērt jaunas vietas, kas gan nav īpaši labvēlīgi mežu videi. Taču Ziro rīsi tiek stādīti līdzīgi kā Ķīnā - rīsu terasēs, nevis izcirstajos mežu laukumos.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Apatani cilts
Pie Apatani cilts ierodamies vēlu vakarā, ir tumšs, līst spēcīgs lietus, mēs nedaudz pastaigājamies pa pilsētiņu, bet laiks atpūsties, lai nākošajā dienā tā kārtīgi izpētītu tuvējos ciemus un unikālo cilti. Apatani dzīvo septiņos ciematos 20 km2 Subansiri rajonā. 1987. gadā to iedzīvotāju skaits bija 5000, šobrīd ap 11000. Veids, kādā viņi dzīvo ir izteikti sakņots tradīcijās, kas nedaudz robežojas ar primitīvismu, taču viņi ir stipri savā vienotībā un ārkārtīgi saimnieciski. Daudz zemes viņiem nepieder, tādēļ tie zemi izmato ļoti pārdomāti, katru kvadrātmetru - būvējot mājiņu pie mājiņas. Savukārt brīvā zeme tiek atvēlēta rīsu audzēšanai. Netālu no katra nama ir nožogota bambusa audze, jo bambuss tiem noder māju būvniecībā. Starp citu, pie Apatani ir vienīgā vieta, kur aug priedes - tās ieveduši viņu priekšteči.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Apatani cilts vēsture vēsta, ka šī cilts reiz turējusi vergus līdz pat 1947. gadam. Gaišākas ādas krāsas cilts ļaudis bija no augstās kārtas, bet ciltsbrāļi ar mongoliskām izskata iezīmēm - vergi. Taču savā starpā tie uzturēja visai ģimeniskas un humānas attiecības, bez pazemojuma. Saimnieki nesa atbildību par savu vergu labklājību un deva tiem savu klana vārdu. Apatani ciltij ir izteikti šamaniska kultūra, kamēr citur jau stingri iespiedusies kristietība. Šamanis tiek augstu vērtēts un godā turēts. Caur šamani runā dzīvie un nedzīvie senču gari. Garu kults ietver arī komunikāciju ar dzīvnieku, augu, ezeru un kalnu gariem.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Viņu reliģijā pastāv lielie dievi un mazie dievi - pie lielajiem dieviem cilvēki vērsties tā pa tiešo nemaz nedrīkst, taču to arī nevajag, jo katrai lietai ir savs mazais dievs, kuru arī konkrētajā vajadzībā uzrunā ar starpnieka šamaņa palīdzību. Ļoti pragmatiska pieeja! Lielo dievu dēvē par Apotani. Kad ciemā sasirdzis kāds cilvēks, šamanis no salmiem uztaisa figūru, kuru notriepj ar upurētas vistas asinīm, un caur buršanos dziedē sirgstošo. Šādas figūras pēc tam stāv gandrīz pie katras mājas, kamēr vējš un lietus tās neizposta. Ja nu tomēr kaite nav atstājusies, cilvēku ved uz šamaņa būdu ārpus ciema teritorijas. Šamanis veic rituālu 4 līdz 5 stundas. Ja arī tad cilvēks neatgūst veselību, tad tas tiek vests uz slimnīcu. Tas gan notiek ļoti reti - klasiskā medicīna šeit netiek atzīta.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Atšķirībā no pārējiem Indijas reģioniem, nekur Arnuchal Pradesh nebūs redzami tempļi vai svētnīcas, publiskie rituāli tiek veikti uz speciālām platformām - Lapang. Apatani ļaudīm ir divi galvenie festivāli - Morom un Moloka, šie abi festivāli ir saistīti ar lauksaimniecības sezonām. Morom svin pēc ziemas beigām - pirms lauku darbu sākuma, bet Moloka svin pirms augļkoku ziedēšanas, it sevišķi svarīga loma ir plūmes kokiem. Festivāla laikā pie mājām tiek sacelti augsti stabi - cik katrā mājā dēlu, tik pie katras stabu. Agrākos laikos starp stabiem tik novilktas troses un tika staigāts gluži kā cirkā. Daudzi nositās, tādēļ šo tradīciju atcēla.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

26. aprīlis. Tirgū lieliski var novērot vietējās sadzīves iezīmes. Dažnedažādi augi un zāles, ko mēs turam par nezālēm, šeit tiek vārīti un likti galdā kopā ar zīdtārpiņiem. Daudzviet tirgū ievēroju arī tādas kā baltas tabletes, kuras, kā izrādās, līdzīgi kā mūsu raugu pievieno prosas un rīsu alus darīšanā, lai veidotos alkohols. Vietējo alkoholu viņi darina katru dienu un katru dienu to arī dzer - no ķirbī grebtiem traukiem un metāla krūzītēm.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tirgū ir nodaļa, kurā drīkst strādāt tikai sievietes, proti, gaļas nodaļa. Produktu iesaiņojums atbilst augstākajiem eko principiem - itin viss iesaiņots un ietīts augu lapās - nav papīra, nav plastikāta.
Visu sapirkto viņi pārnēsā pītās mugursomās vai visāda veida pītos grozos. Pat malku no meža mājup pārnes pītos grozos, viens šāds žagaru grozs var svērt pat 20-30 kg. Savukārt nedz tirgū, nedz citur neredzam rotaļlietas bērniem, vienīgi pašdarinātus koka ritenīšus, pa kādai koka pistolītei un kriketa piederumus.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Jaunieši gan šeit ir moderni ģērbti un modīgām frizūrām. Katram otraajam kājās Converse kedas. Kā izrādās viņi seko nevis Bolivudas, bet gan rietumnieku modei, arī mūzikas izvēlē. Arī šai jomā, šeit nekas nav kā Indijā. Indieši nēsā džinsenes platiem galiem, kreklus, ir gana nosmulējušies, saburzītās drēbēs... Šeit jaunieši vairāk izskatās kā no Tokijas vai Londonas ielām.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Apatani sievietēm raksturīgi tetovējumi uz sejas un caurdurti deguni, kuros ievietotas bambusa tapas. Šādu sejas rotu nav nevienai citai ciltij pasaulē. Šī tradīcija senos laikos aizsākās ar to, ka visu apkārtējo cilšu vīriešiem ļoti patika Apatani sievietes, jo tās bija visskaistākās. Nishi cilts vīrieši tās zaga. Apatani sievietes sevi aizsargājot, sāka izmantot šādas tapas, lai nebūtu vairs tik pievilcīgas.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Tipisks ir arī tetovējums - līnijas. Mazajām meitenēm nāsīs izdūra caurumu un lika bambusa tapu, katru gadu ievietojot aizvien lielāku tapu, caurums tika izplests līdz pat 5 cm diametrā. Šo brutālo praksi izbeidza tikai 60. gados, kad Apatani noslēdza pamieru ar Nishi cilti. Mūsdienās diemžēl vecākās kundzes par šo ir nelaimīgas un bieži vien kautrējas, tādēļ viņas praktiski neiespējami nofotografēt. Šis ir ļoti delikāts jautājums, un fotografēt drīkst tikai tad, ja ir panākta vienošanās - atļauja, ko uzticu Kevinam. Pārsvarā gadījumu saņemam atteikumu, bet dažas kundzes ir pretim nākošākas un ļaujas pāris fotogrāfijām, kaut gan pretī prasot nelielu samaksu.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Pa dienu ciemā praktiski nav cilvēku, visi strādā laukos, stāda rīsus. Vīrieši gan ir slinki un paliek mājās, laukos rosās sievietes un jaunieši. Vecie cilvēki pieskata bērnus. Tātad, ja vēlamies sastapt Apatani kundzes, jādodas pie viņām uz rīsu laukiem! Taciņas ir ļoti slidenas, dubļainas, gumijas čības pazūd dubļos un nākas iet basām kājām, uzmanīgi skatoties kurp ej, jo noslīdēt dubļos no takas lejā rīsu laukā ar dārgo kameru rokās - tas ir ļoti elementāri! Sakņupušas zem pītiem lietus aizsardziņiem, kas piestiprināti paralēli mugurai, Apatani sievietes stāda rīsus. To dara daudzas stundas dienā un daudzus mēnešus pēc kārtas. Pēc tam esot spēcīgas muguras sāpes.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Arī es gribu iemācīties stādīt rīsus un dodos bariņā. Man tiek piešķirts koka irbulītis, ar kuru iebakstīt zemē caurumu, kurā eleganti iedēstīt rīsa stādiņu. Tā centimetru pēc centimetra stādu rīsus, sievietes brīnās, ķiķina, smejas, viņām tāpat kā man šī ir unikāla pieredze un piedzīvojums. Nekad nebiju stādījusi rīsus, bet viņas nekad nebija to darījušas kopā ar rietumu sievieti! Kad es savu artavu rīsa stādīšanā beidzu un dodos prom, sieviņas man nopakaļ sauc, lai atgriežos oktobrī - uz ražas novākšanas laiku... Kas zina, varbūt kādreiz kādā pasaules malā es piedalīšos arī rīsu novākšanas darbos! Redzēju rīsu novākšanas darbus Orissā decembrī, bet pati nepiedalījos. Kļūda! Pēc iespējas vairāk vajag piedalīties. Tā ir interesanta pieredze.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Es ieminos Kevinam, ka Ķīnā redzēju kā vāra rīsus bambusos un ka te, kaimiņos, varētu būt līdzīgas parašas. Esot! Viņš sola to noorganizēt, un jau vakarā dodamies uz kādu māju pie Kevina draugiem nobaudīt bambusā, ugunskurā ceptus rīsus. Par lielu pārsteigumu mūs sagaida īsts svētku galds! Namiņā deg ugunskurs, tiek uzsildīts rīsu alus, gatavoti rīsi. Pēc Apatani tradīcijas katrs viesis ir jāpabaro ar rīsiem un jāsacienā ar rīsu alu. Ja viesis atsakās, saimnieks jūtas ārkārtīgi sarūgtināts, tad tam šķiet, ka viņš ir pagatavojis sliktu alu. Man atteikties šķiet nepieklājīgi, un nākas dzert šo alu, kaut gan tas nemaz nav gards, taču es saņemos un lēnītēm to dzeru. Šis alus visu laiku ir jākarsē, tad tas kļūst nedaudz stiprāks par 3 grādiem. Apatani vakara gaitā izdzer pat vairākus litrus, un nākošā dienā viņiem nedaudz esot paģiras.

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Nama saimniece ar rokām samaļ rīsus, pievieno pienu, cukuru un vāra bambusā. Sanāk tāds kā saldais ēdiens. Šī viņiem esot reta ekstra! Tad tiek pasniegts galvenais ēdiens - bambusā cepti rīsi, vārīti džungļu augi - papardes un citi vīteņaugi, kā arī bambusā cepta vista, kurai klāt pievienota ola. Šādas vakariņas nav gluži ikdienas ēdiens, un tas man liek justies kā īpašam viesim. Vakariņas ilgst aptuveni divas stundas, interesantās sarunās lēnām malkojos rīsu alu, un beigās mums vēl tiek uzdāvinātas pašaustas šallītes. Tas ir ļoti mīļi!

Foto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaFoto: Citāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļa

Ir strikti nosacīta kārtība, kur ap pavardu sēž katrs ģimenes loceklis. Vienā malā atrodas plaukts ar traukiem, kas pārsvarā ir no metāla. Tuvāk tam rosās sieva, tai blakus sēž vīrs, tālāk uz labo pusi ir vieta ciemiņiem, tā, lai nama saimnieks var ar tiem sarunāties, pretējā pusē no saimnieka sēž pārējie ģimenes locekļi. Mājas saimnieki mums izstāsta kādu senu stāstu par to, kāpēc ir tā sanācis tā, ka suns dzīvo ar cilvēkiem mājā, bet cūkai jāsamierinās ar dzīvi apakšā zem mājas. Cilvēks esot paziņojis, ka piešķirs tiesības dzīvot iekšā mājā tam, kurš čaklāk strādāšot. Uzdevums - uzrakt zemi. Cūka uzcītīgi visu dienu rakusi ar šņukuru zemi, bet suns ar savām ķepām to izbradājis atstājot nospiedumus. Kad cilvēks nāca novērtēt darbu, viņš padomājis, ka visu darbiņu veicis suns un tā nolēma piešķirt tiesības mājā dzīvot sunim. Cūka protestējusi, taču tā arī neko nav panākusi.

Nākošā rītā dodamies pie Adi cilts. Par to lasiet II. daļā.

 

Visas bildes: picasaweb.google.com/mazins1

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

3% tagad ir spēkā aizdevuma piedāvājums

Apmeklēja: luthors.corploanfirm@gmail.com

Es esmu Clark Barry kungs, likumīgs un cienījams naudas aizdevējs. Mēs esam no LOAN FIRM. Ar finansiālu palīdzību.Mēs aizdodam līdzekļus cilvēkiem, kam nepieciešama finansiāla palīdzība, kuriem ir slikts kredīts vai kuriem nepieciešama nauda, lai samaksātu rēķinus, ieguldīt uzņēmējdarbībā. Vai esat meklējis aizdevumu? Mēs piedāvājam aizdevumu no 5,000.00 min. līdz 20 000 000,00 par zemu procentu likmi 3% sazinieties ar mums Adrese: luthors.corploanfirm@gmail.com , whatsapp numurs: +18635356458

FIFOCapitals@gmail.com

Apmeklēja: FIFOCapitals@gmail.com


Do You Seek Funds To Pay Off Credits and Debts? { FIFOCapitals@gmail.com } Is Here To Put A Stop To Your Financial Problems. We Offer All Kinds Of Loan (Personal Loan, Commercial Loan, etc.) We Give Out Loan With An Interest Rate Of 1.00%. Interested Applicants Should Contact Us Via Email: FIFOCapitals@gmail.com

Please Fill the Application Form Below:
- Complete Name:
- Loan Amount Needed:
- Loan Duration:
- Purpose Of Loan:
- City / Country:
- Telephone:
- How Did You Hear About Us:

If You Are Interested To Get A Loan Then Kindly Write Us With The Loan Requirement. Please, Contact Us via email: FIFOCapitals@gmail.com

patrick

Apmeklēja: paulallen.loanfirm@gmail.com

Neuzvarams brīdis es nekad neaizmirsīšu
JŪSU TRŪDE NO PAUL ALLEN AIZDEVUMU FIRM.
Mans vārds ir Miss Patrick Deborah, es esmu no Limerikas Īrijā.
Esmu vēl precējusies sirdsdarbības traucējumu dēļ, meklēju īstu aizdevumu
uzņēmums pēdējos mēnešos, lai palielinātu savu biznesu, tik laimīgs man a
PAUL ALLEN LOAN COMPANY aizdevums ar ļoti zemu procentu likmi
2%, TĀLĀD JŪS VĒLĀS IESPĒJAS, Daži mani scammed gan šeit, gan šeit
Internets, kas apgalvo, ka beigās viņi ir uzticami, viņi visi mani aģitē
daudz naudas, tas bija tāpat kā šajā internetā, es saņēmu pašu liecību un es
mēģinājis ar labāko, tas viss iznāca kā sapnis
E-pasts: (paulallen.loanfirm@gmail.com)
un es pateicos Dievam, ka tādi aizdevuma uzņēmumi kā šis joprojām pastāv
šī izkrāpšana visur, lūdzu, es ieteiktu visiem, kas tur ir
kam vajag aizdevumu (paulallen.loanfirm@gmail.com)
nekad neveiksim tev, un tavai dzīvei vajadzētu mainīties, kā man bija. Ātri sazinies
Paul Allen LOAN COMPANY. šodien un saņem no viņiem aizdevumu. Dievs svētī
Paul Allen LOAN COMPANY. par īstu aizdevuma piedāvājumu.
 Pārliecinieties, ka jūs izmēģināt savu vislabāko, un sazinieties ar viņiem un sasniegt to
jūs vēlaties, lai panāktu šo uzņēmumu bez stresa.

albaker

Apmeklēja: albakerloanfirm@gmail.com

Laba diena ,
Vai jūs meklējat aizdevumu, meklējat korporatīvo aizdevumu, personisku
aizdevums, mājokļa aizdevums, auto aizdevums, studentu aizdevums, konsolidācijas aizdevums,
nenodrošināts aizdevums, riska kapitāls utt. Vai jūs esat bankas aizdevums vai finanšu uzņēmums
noraidījums viena vai vairāku iemeslu dēļ. Jūs atrodaties īstajā vietā
kredīta risinājums! Es esmu privāts aizdevējs, es kreditēju uzņēmumus un
personas ar zemu procentu likmi un zemu 2% procentu likmi.
Sazinieties ar mums pa e-pastu: albakerloanfirm@gmail.com

Olavs

izrādas, ka šo saraksti var atrast internetā... vai esi jau atpakaļ no Indijas?

Olavs

labdien, saakstījāmies mirkliti otrajā pusē, teici, ka pēc 90 dienām dodies kārtējā ceļojumā. Tagad laikam pieteiktos kompānijā, toreiz tā nejutos. varbūt pastāstīs kā gāja? Mans mails olavs.priednieks@gmail.com jebkurā gadījumā priecīgus Tev Ziemassvētkus! šodien 22_12_2012

Janis

Apmeklēja: neesmu bijis

Lielisks raksts!
Paldies autorei.
Arī esmu nolēmis apceļot Indiju. Stāsti palīdz sagatavoties. Liels paldies.

Kirils

brīnišķīgi!

Lauku vecis

Ļoti skaists raksts, aizraujoši un ļoti dzīvi pasniegts, tai pat laikā izsmeļošs un izglītojošs. Šis ir īstais veids, kā cilvēkiem interesanti pasniegt nezināmo... Paldies :)

Valters

Lieliski!! Arī man bija iespēja virtuāli tēlaini pabūt vietās kur nekad pats nenokļūšu, paldies par to!!

Uldis

Pateicos par brīnišķīgo ceļojumu!

Helmūts

Tiešām lielisks raksts par šo eksotisko pasaules malu, lielais paldies!:)

Kalnietis

Gluzi ka gramata! Interesanti!

Vilnis

Paldies par burvīgo iespēju virtuāli paceļot šajā vietā. Burvīgs apraksts, lieliskas bildes! P.s. Apbrīnoju tavas spējas būt pareizajā laikā un vietā

Zane

Arkartigi interesanti un izsmelosi! Pateicos par jauko atputu no darba celiena...!!!
Atcerejos ari savu celojumu uz Indiju - Kasmiru un citiem ziemelu dalas pradish.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: