SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kerala ir viens no attīstītākajiem Indijas štatiem, taču dabas, dzīves līmeņa un cilvēcisko attiecību kontrasti neiztrūkst arī tā robežās. No melni pelēkas, smacējošas dūmakas Ernakulam pilsētā līdz veldzējoši vēsām kalnu nogāzēm tējas valstībā. Arī cilvēki ir atšķirīgi, taču skaidrs ir viens - komunicēt nav viegli un pacietības rezerves tukšojas ātrāk kā ierasts. Teju ikviens indietis, kurš savā ceļā satiek svešas zemes vaibstus, pieklājīgs būdams, apvaicājas, no kurienes esat un kur tieši tas ir. Ne aiz ļauna prāta, taču visiem atbildēt nepietiek spēka. Turklāt ļoti labi zini, ka ne jau par to būs saruna, kāpēc Bītli brauca uz Indiju meklēt kontaktu ar TO pasauli... Vieni un tie paši jautājumi, tās pašas atbildes, skaidrojumi. Galu galā nonāc pie secinājuma, ka vienkāršāk atbildēt - Esmu no Kalifornijas...

Tā īpašā zilā gaisma...

Kovalama atrodas aptuveni 16 km attālumā no Trivandrumas pilsētas un ir viena no tām Indijas pērlēm, kurā uzkavēties gribas mazliet ilgāk. Lai cik laika te arī nepavadītu, tā vienmēr būs nedaudz par maz. Nelielā piekrastes pilsētiņa jau pirmajā brīdī pārsteidz ar savu īpašo gaismu - tā vien šķiet, ka gaiss un debesis ietītas vieglā, pelēkzilā palagā. Pat pēcāk fotogrāfijās viss iekrāsojies zilos toņos. Nekur citur Indijā līdz šim nebija nācies ko tādu piedzīvot. Arī elpot vieglāk, jo gaiss ir krietni vien tīrāks kā citviet valstī.
Klaiņojot pa tuvējo pludmali, vērts iemaldīties dziļāk pilsētā, kur teju uz katra soļa pārsteidz jauna smaržu buķete. Viegli kņudinošs karija un neskaitāmu citu garšvielu aromāts burtiski apņem mazās Kovalamas ieliņas, un no katra vaļā atstāta loga plūst vilinoša ēdiena smarža. Tas šeit tiek gatavots ar vislielāko mīlestību un to var sajust.

Kovalama ir viens no daudzajiem Indijas ajūrvēdas centriem un tieši tas atvilina lielu daļu ceļotājus, lai gan cilvēku burzma šeit mazliet pierimusi un rāmā gaistone ļauj izbaudīt vietējās sadzīves šarmu. Zvejnieku laivu rindas, palmu biezoknī paslēptas bungalo mājiņas un mazliet skarba, klinšaina Arābu jūras piekraste. Skats mazliet kā no Bounty reklāmas, taču jauki un omulīgi. Tiesa, milzīgie akmeņi daudzviet aizvietojuši mīkstās pludmales smiltis, tāpēc lēnas pastaigas lielākoties ved cauri džungļu zaļumiem dziļāk iekšzemē. Te izkaisīti vairāku spa centru un viesnīcu apartamenti, no kuriem labākais, iespējams, ir Bethsaida Hermittage (Mulloor, Kovalam) - 25 vienkārši, taču ļoti jauki eko tradīcijās balstīti bungalo stila namiņi. Izcilās virtuves un spa procedūru dēļ uz šejieni brauc pat citos Kovalamas kūrortos dzīvojošie, Kempinski hoteļa (te ēdienkartē atradīsiet pat hamburgeru, taču kopumā maltītes kvalitāte ir zem katras kritikas) klientus ieskaitot. Labākās pludmales gan esot Somatheeram Ayurvedic Resort (Chowara, Kovalam) teritorijā.

Ja Kovalamā kaut kas pieklibo, tad tas ir serviss. Vismaz Bethsaida Hermittage ajūrvēdas centrā. Sākumā jau viss šķiet gaužām vienkārši - ja nepieciešamas vilciena biļetes braucienam uz Alepeju nākamajā dienā, atliek vien palūgt viesnīcas personālam - Jā, jā, visu nokārtosim. Vakarā būs biļetes. Taču pēcāk, dodoties tām pakaļ, darbinieks izvairīgi atbild - Jā, jā, nesatraucieties, rīt no rīta būs. Pienākot nākamajai dienai, bažīgs taujā pēc biļetēm, taču scenārijs atkārtojas - Nesatraucieties, šoferis nopirks... Joki mazi, jo biļetes nepieciešams iegādāties jau laikus un tieši pirmās klases vagonā - citādi tālo ceļu fiziski nav iespējams izturēt. Kad, pamatīgi noskaities, esi izlamājis teju visu personālu, saproti, ka arī tam nav jēgas - hinduisti dzīvo mazliet citādāk un uz stresa pilniem apvainojumiem vienkārši nereaģē. Imunitāte pret tiem ir unikāla. Pat dušas telpā ciemiņus sagaida kāds uzraksts, kas pavisam mierīgā manierē informē, ka siltā ūdens sākumā varētu nebūt, bet tāpēc jau nevajag satraukties. Tikai mazliet jāpagaida un gan jau būs...

Mazā ūdens pasaule

Līdz Alepejai ved brauciens ar vilcienu. Spēkrata pirmā klase rietumnieka komforta standartus neizaicina un arī ceļošanai ar bērnu tā ir pilnībā pieņemama. Taču, lai nokļūtu līdz tai, jāiet cauri visiem vagoniem. Tad prātā neviļus iezogas doma - Nē, es nebraukšu... Logi bez stikliem - tikai pliks režģis, koka soliņi un kairinošs, dažādu smaku virknējums. Te pārvadā visu un visus. Skarbi teikt, taču sajūta kā lopu vagonā. Par spīti tam, tepat gatavotais un pašmāju belašam līdzīgais kārums nekādu pēcefektu neatstāj...

Alepeja ir pilsēta, kurā nav luksoforu un, šķiet, vietējie tīri labi iztiek arī bez tiem. Spēkrati saskrienas, olas izbirst, kāds aši tās salasa un brauc tālāk. Lēni un mierīgi. Taču galvenokārt šis Indijas nostūris slavens kā starta punkts, kur izbaudīt vienu no Keralas savdabīgākajām ainavām - tā saucamo backwater sistēmu jeb milzīgu lagūnu, ezeru, upju un ūdens kanālu tīklojumu 900 km garumā. Salīdzinājumā ar to Venēcija ir tikai piliens okeānā... Iespaidi ir grandiozi! Sēdi savā laivā un kādā brīdī palūkojies mazliet aiz borta - divus metrus zem kanāla malas slejas vietējā ciemata mājas, bet nedaudz tālāk plešas bezgalīgi lauki. Kerala, iespējams, ir vienīgā vieta pasaulē, kur tik lielos apmēros norit lauksaimniecība zem jūras līmeņa. Nemaz neņemot vērā tādu parametru kā lietu 24 stundas diennaktī augusta mēnesī... Tā vien šķiet, ka Indijai ir pašai sava mazā ūdens pasaule. Pa vidu tai - šauras zemes strēles, plūdu apņemtas ēkas un pārsteidzoša tīrība! Pelniem un drazām piebērto Gangas ūdeņu vietā šeit nemanīsiet ne mazāko svešķermeni (ja nu vienīgi pašā pilsētā). Tā vietā skatienam pazib vairāki tā saucamie homestay apartamenti, kas patiesībā ir viens no labākajiem Keralas baudīšanas veidiem - dzīvošana vietējo mājās. Pat, ja tas ir gaužām vienkāršs, taču simpātisks, dārza biezokņa ieskauts nams uz kādas šauras, šauras zemes saliņas.

Kur izīrēt laivu? Finansiāli izdevīgāk, protams, pašam meklēt un izskatīt neskaitāmos laivu izīrēšanas piedāvājumus, taču tam visticamāk paies puse dienas, turklāt īstas garantijas par maltītes kvalitāti un tīrību arī nav. Prātīgāk īrēt laivu no konkrētām viesnīcām, piemēram, Raheem Residency, kas garantē īstu un teicamu ēdiena kvalitāti. Laivā ir atsevišķa guļamistaba gadījumam, ja ekskursijas laikā iecerēts arī pārnakšņot. Tiesa, iekšējo ūdeņu apskatei pilnīgi pietiek ar 5 - 6 stundām.
Kur nakšņot? Raheem Residency (Beach Road, www.raheemresidency.com) ir ideāla vieta, kur ceļojuma sprinta pārtraukumā atvilkt elpu un pāris dienas atpūsties. Mīļi un jauki, turklāt virtuve ir lieliska!

Neizsīkstošais enerģijas lādiņš

Šopinga upuriem un mākslas galeriju cienītājiem noteikti jādodas uz Kočinas vecpilsētu - Fort Cochin (Fort Kochi), kas pretēji netālu esošajai un tūristu burzmas pārņemtajai Ernakulam pilsētas daļai, ir kā svaigs gaisa malks. Tā atrodas uz nelielas salas un kājām izstaigājama dažu stundu laikā, tāpēc nebrīnieties, ja katru dienu satiksiet vienus un tos pašus cilvēkus, bet vietējā konditorejas veikala īpašnieks laipni apvaicāsies, kādu tad kūciņu vēlaties šodien. Savukārt vakariņas vērts iegādāties turpat no piekrastes zvejniekiem, kas nupat noķerto lomu aši nogādā tuvējā restorānā. Maltītes svaigums ir fantastisks!

Pašā Ernakulam valda milzīga pārapdzīvotība un neciešamo smaku un dūmakas dēļ teju aizkrīt deguns. Vienīgais iemesls, kamdēļ šeit spert kāju, ir Dženija (Jenny). Vietējā indiete, kas kopā ar vīru Hosē (Jose) vada vienu no greznākajiem homestay apartamentiem Kočinā. Taču ne jau pārmērīgās, brīžiem bezjēdzīgās dekorācijas un Kargina villas cienīgie izmēri fascinē visvairāk. Tā ir pati nama saimniece, kurai līdzīgu Indijā tik viegli vis neatradīsiet. Kad jau esi pieradis pie mazliet kūtrā un nepārdomātā servisa citviet Keralā, Le Royale (Kalathiveetil, Vaduthala P.O, Kochi 682 023) apkalpošana nāk kā zibens no skaidrām debesīm. Jau zvanot un interesējoties par rezervāciju, darbinieks otrā klausules galā noskalda tādus jautājumus, ka pats knapi tiec līdzi - Tā, kuros datumos? - Jā, ir. - Bet no kurienes jūs zvanāt? - Skaidrs. Uz kurieni pēc tam dosieties? - Un kur paliksiet pēc tam? - Par kādu cenu? - Es domāju, ka varētu jums sarunāt par labāku cenu. Rīt atzvanīšu. Kad apstulbis pavaicā, kur tad jūs zvanīsiet, uz Latvijas Mobilo Telefonu, vai? - Nē, uz viesnīcu, no kuras zvanāt...

Arī pati Dženija ir gluži kā neizsīkstošs enerģijas lādiņš - ekonomikas profesore un daudzbērnu māte, kura, šķiet, dzīvē apēdusi nevienu vien cementa bluķi. Ja rok, tad kā traktors. Sieviete - spēks, tā teikt. Viņas gādība par katru no viesiem ir apbrīnojama. Tiks sagādāts viss, kas nepieciešams, rūpīgi piedomājot par to, kā labāk un izdevīgāk. Pat steigā braucot prom, atliek vien ieminēties par tradicionālo sari, ko piemirsies nopirkt, kad Dženija jau pēc mirkļa rokās tur kāroto tērpu. Viss noslīpēts līdz pēdējai detaļai - perfekti nomizoti un gabaliņos sagriezti augļi brokastīs, salabota videokamera, kuru piegādā, pat, ja atrodaties jau citā pilsētā un neviltotas rūpes par pašiem mazākajiem. Nebrīnieties, ja nākamajā dienā kāds no darbiniekiem jums vaicās, vai ar mazo atvasi viss kārtībā - viņš vienkārši pamanījis, kā pieliekat bērnam roku pie pieres...

Ikviens te domā soli uz priekšu un pielāgojas ciemiņu vēlmēm. Vakariņās ēdienkartes nav, jo pagatavots tiek tas, ko vēlaties. Turklāt patiešām garšīgi (mieloties uz šejieni brauc pat no citām viesnīcām!). Un tas viss - nieka 60 eiro par nakti. Teju pašam sava villa un dzīve kā kungam. Tiesa, ilgāk par vienu nakti Le Royale nav ieteicams uzturēties, jo gaiss ārpusē nav elpojams un, atverot logu, iekšā veļas melna dūmaka. Dženijas homestay ir ideāls starta punkts - viss tiek saplānots jūsu vietā (arī auto iznomāšana tālākajam ceļojumam). Kvalitatīvi un par izdevīgākajām cenām. Serviss un attieksme, kādu nepiedāvā pat pieczvaigžņu viesnīcās. Un varbūt tieši tur ir tā sāls - nekāds masu tūristu hotelis, bet gan vietējo māja ar nieka pieciem numuriņiem un kopīgu brokastu galdu, pie kura sarunas ar šeit dzīvojošajiem sit augstu vilni. Pat maizes kumosam knapi atliek laika. Fantastisks komunikācijas apjoms!

Peldošie mākoņi

Ja Alepejā ūdeņi, tad Munarā - tējas plantācijas. Iespaidīgas, sulīgi zaļas un stāvas nogāzes, kuru izstaigāšana ir kalna āža cienīgs pasākums. Grūts, taču obligāts, ja ir vēlme saprast, KAS tad īsti ir tēja. Jo ne jau simtiem koku un augu pasugu veido neskaitāmās tējas šķirnes. Bieži vien atšķirība meklējama tikai tajā, no kuras auga daļas attiecīgā tēja iegūta, kad ievākta un kur audzēta...
Vienas dienas, precīzāk, pāris stundu ekskursija paver skatu kā uz tējas vākšanas, tā arī ražošanas procesu, un necienīgi būtu kaut mazumiņu no tā visa nepārvest arī mājās. Ar eikalipta eļļu gan prātīgi. Lai arī koncentrācija nav norādīta, pat pašu mājās nopērkamās 100% zāļu pudelītes nestāv ne tuvu un ēteriskā šķidruma pārdozēšana ir gaužām vienkārša. Oriģināls tomēr ir un paliek oriģināls...

Kur tēja, tur arī garšvielas, tāpēc nelielā pārgājiena laikā gids izrāda visus džungļu krāšņumus, šķietami necilo kardamona krūmu un kafijas koku ieskaitot. Taču skaistākais jāmeklē pusotras stundas brauciena attālumā, kur Eravikulam Nacionālais parks slēpj fantastisku skatu uz milzīgu Keiptaunas Table Mountain līdzinieku. Iespaidīgais kalns un apkārtējā ainava ir galvenais iemesls, kamdēļ brīvdienu rītos te biezā slānī pulcējas vietējie skolēni. Vesels bars mazo indiešu veido teju bezgalīgu rindu. Taču, kā izrādās, biļešu cenas nacionālajā parkā ir atšķirīgas un, kā paskaidro kāds vietējais darbinieks, tūristiem 15 rūpiju (aptuveni 15 santīmi) vietā jāšķiras no 200 rūpijām (2 Ls), taču ar šādu biļeti garajā rindā nav jāstāv un autobusā, kas ved augstāk kalnā, var sēsties kaut tūlīt. Tālāk seko pats „jaukākais" - nervus kutinošs brauciens pa šauru un superstāvu serpentīna ceļu. Kāds labums gan ir - prieks par veiksmīgu atgriešanos mājās ir dubultliels. Turklāt sajūtas tur augšā ir vienreizējas. Ne auto, ne kņadas (ja izdevies apsteigt pārējo tūristu grupu), vien kalnu kazas un teju ar roku aizsniedzamas mākoņu gubas. Kas zina, varbūt tās pašas, kas pa atvērtajām balkona durvīm burtiski iepeld istabā. Ar mitrumu un iesnām gan jārēķinās. Jo īpaši, ja dzīvojat augstāk kalnos (Windamere Estate, www.windermeremunnar.com), kur migla ir biežs ciemiņš un tā vien šķiet, ka viss ietīts gaisīgā mākonī.

Vērts zināt

- Munaras tējas plantācijas atrodas aptuveni 1,5 km augstumā virs jūras līmeņa un Indijas karstums krietni vien gājis mazumā, tāpēc ieteicams līdzi paņemt arī kādu siltāku jaciņu.
- Indijā ieteicams ēst viesnīcās, jo par maltītes kvalitāti un tīrību restorānos drošu garantiju nav.
- Ceļu kvalitāte Indijā nav tā labākā. Nereti 100 km jāmēro 4-5 stundas, piemēram, no Fort Kochi līdz Kovalam.
- Ja ir vēlme redzēt Keralas backwater sistēmu un atrodaties Fort Kochi, tad visērtāk doties uz Chennai Beach, kas ir viens no starta punktiem savdabīgās ūdens pasaules apskatei. Taču citādi Chennai pludmale ir diezgan akmeņaina un vajag lielu piespiešanos, lai nopeldētos duļķainajā ūdenī.
- 1 Indijas rūpija = 0.02 USD

Raksts ievietots 2009.gadā

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.