GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Ķīna

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

IZVĒLIES OBJEKTU

Autoekspedīciju ekstrēms un brīvības garšaĶīna. Off the Beaten Path. 2. daļaĶīna. Off the Beaten PathZiemeļķīna. Pilsētas« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āzija · ķīna · Ķīna ·

Ķīna. Off the Beaten Path. 2. daļa

Autors: Irēna Frīdenšteina3 ATSAUKSMES

Ķīna. Off the Beaten Path. 2. daļa

Ķīnas ceļojuma otrais cēliens ieplānots Tibetas pierobežā - Yunnan provincē, kas atrodas tālu valsts dienvidrietumos. Arī šeit galvenais ceļojuma vadmotīvs ir apskatīt kalnainā apvidus dabu ar tās upju un ezeru bagātību, kā arī pavērot, kā dzīvo vietējās tautas, kas apmetušās provinces austrumu daļā. Yunnan province ir mājvieta 25 etniskām grupām (Ķīnā kopumā ir 56 grupas): Achang, Bai, Bouyei, Bulang, Dai, Deang, Dulong, Hani, Hui, Jigpo, Jinuo, Lahu, Lisu, Man, Mioa, Mongol, Naxi, Nu, Pumi, Shuj, Tibetian, Wa, Yao, Yi, Zhuang.

1979. gadā Ķīnā pieņemtā „viena bērna politika" attiecināma tikai uz Hanu grupas cilvēkiem un pilsētās dzīvojošām ģimenēm, savukārt uz mazajām minoritāšu grupām šis likums neattiecas. Taču līdzīgi kā rietumu pasaulē, arī Ķīnā notiek milzīga cilvēku migrācija no laukiem, jaunā paaudze dodas prom no mājām izglītības un karjeras meklējumos. „You are what you have" ir kļuvis par jaunās paaudzes moto! Galvenā vērtība - dzīvoklis un auto! Cilvēku skaits Ķīnas lielajās pilsētās ik gadu pieaug par 10 miljoniem. Nereti tikai gadu mijas laikā, apciemojot savus tuviniekus, ģimenes laukos atkal sanāk kopā - stiprinot pašu svarīgāko Ķīnas tautas vērtību - ģimeni. Arī tradicionāli pieņemts - jo vairāk ģimenes locekļu dzīvo zem viena jumta - jo pārticīgāka ir saimniecība.

Mēs tad arī dodamies atpakaļ Ķīnas nomaļajos laukos - pie dziļi sakņotām tradīcijām...
Pārlidojuma laikā no Guiyang uz Kunming, atrodam informāciju par avioreisiem un pieņemam lēmumu doties uz mūsu tālāko mērķi Lijiang. Avio biļete maksā tikai 30 LVL, un tā vietā, lai 8 stundas brauktu ar autobusu uz Dali, tālāk uz Lijiang, esam atraduši ērtu un ātru veidu, kā tikt uz priekšu, tādējādi ieekonomējot laiku. Kunming lidostā biļešu kases ir pagrūti atrast, taču atrodas informācijas servisa meitene, kas palīdz tās uzmeklēt. Reiss atiet pēc 30 minūtēm, taču gadās neliela aizķeršanās, lai savāktu vienkopus savu ceļabiedru bagāžu un pases, taču informācijas meitene veikli mūs izrauj cauri visai lidostai un veiksmīgi esam lidmašīnā. Vajag gribēt un paļauties - vienmēr uzradīsies kāds „ceļojuma eņģelis", lai palīdzētu.

Pārgājiens uz lecošā tīģera aizu
60 km attālumā no Lijiang atrodas Qiaotou ciems, kur esam paredzējuši pavadīt turpmākas divas dienas un doties 22 km garā kalnu pārgājienā. Tur nakšņojam Jane's Guest House, kur mūs laipni uzņem saimniece Džeina (janetibethgh@hotmail.com). Blakus krodziņā uz vakariņu galda salikti trauki kādai tūristu grupai - galda viducī kūp ēdiens, no kura spraucas ārā vistu nagi. Izvēlāmies ēst ko vienkāršāku, taču arī puķu kāposti pavāram izdevušies ne visai baudāmi. Kaut ej pats pie katliem stāvēt! Tā kā neizdodas kārtīgi paēst, kliedējam izsalkumu ar alu. Uz ceļa pie mums pieklīst kāds mazs šunelis ar milzīgām ambīcijām. Rūc, plucina bikšu staras, nepadodas un iegūst mūsu simpātijas.

Nākamā rīta agrumā dodamies uz pārgājiena sākumpunktu 16 km attālāk. Mūsu sarunātā auto, kas mūs nogādātu ceļa sākumposmā, šoferis ir kāda dāmīte, kura ļoti slikti vada auto. Ceļā lūdzam tai piestāt, lai varētu nofotografēt kādu skaistu skatu, tā kā esam piestājuši neliela uzkalniņa slīpumā, viņa baidās atlaist rokas bremzi. Viņai arī šķiet, ka auto ir salūzis - brauciens te arī beidzas. Un turpinās pēc 30 minūtēm, kad ieradies cits auto. 8.00 no rīta esam pie Tina's Guest House, no kurienes sākas pusstundu ilgs kāpiens lejup - pie upes Yangtzi jeb JinSha (Golden Sands River). Kāpšana ir sarežģīta - lejup pa stāvu taciņu un slideniem akmeņiem. Bet tas ir tā vērts, jo lejā sagaida Middle Rapid krāces un gigantisks Tiger Leaping Stone akmens. Šeit, stāvot aci pret aci ar spēcīgajām krācēm, neviļus nākas aizdomāties par to, cik spēcīga ir daba un cik sīks ir cilvēks.

Pati Lecošā tīģera aiza ((Tiger Leaping Gorge (Hutiao Xia)) aiza ir 16 km gara un tā ir dziļākais upes kanjons pasaulē, kuras stāvās, vertikālās nogāzes sasniedz pat 3900 m augstumu. Aiza atrodas starp 5596 m augsto Jade Dragon Snow kalnu un 5396 m augsto Haba Snow kalnu.
Te ir vairāk kā 100 virsotnes, kas sniedzas 4800 m augstumā. Leģenda vēsta, ka savu nosaukumu aiza guvusi, kad kāds tīģeris, bēgot no mednieka, pārlēcis upi tās šaurākajā vietā - 25 m. Gravas tuvumā dzīvo Naxi cilvēki, kuri savus ienākumus gūst no labības audzēšanas un ārzemju tūristiem.

Oficiāli šo vietu tūristu apskatei atklāja 1993. gadā. Pārvietošanās iespējama pa High trail - augšējo taku, pa kuru tiešām vērts doties pārgājienā, to arī izmato vietējie cilvēki, un Low road, kas ir 195 km garš ceļš, pa kuru iespējams braukt ar auto, taču lietus sezonās nogruvumu dēļ, bieži pazūd pat veseli ceļa posmi. Pa šo upi nav iespējams braukt ar laivu vai plostu. Detalizētāku informatīvu materiālu par Tiger Leaping Gorge var iegūt www.chinabackpacker.com. Labākais laiks pārgājienam ir maijs un jūnijs. Tiesa, šo pārgājienu nekādā ziņā nedrīkst uztvert vieglprātīgi, jo lietus sezonas laikā jūlijā, augustā akmeņi ir ļoti slideni un gājiens var izvērsties pat ļoti bīstams - daži ceļotāji šeit gājuši bojā.

Atpakaļ no šejienes var tikt divējādi - pa garāko ceļu, kas ilgst līdz pat divām stundām, un ceļu drosminiekiem - Sky Ladder (Debess trepēm), kuru iespējams pieveikt pusstundā. Vertikālās Sky Ladder sākas apmēram kalna viducī. Līdz tām jānokļūst pa serpentīna taciņu, kas vietām ir tikai 20 cm šaura. Sky Ladder ir debesu trepes burtiskā nozīmē, jo pilnībā vertikāli piestiprinātas kaut kur pie klints. Par margu kalpo šaura drāts. Tā kā trepes būvējuši vietējie paši - kā nu mācējuši, par piekļuvi trepēm jāiemaksā neliela naudiņa. Stiprinājumi un tehniskais izpildījums ir vairāk kā apšaubāms, „margām" viegli izkrist cauri, tādēļ katru pakāpienu kāpju lēnītēm, pamatīgi iekrampējoties ar rokām kāpšļos. Esmu augšā! Skats uz leju ir iespaidīgs!

Tālāk jau dodamies pa vienkāršu taciņu līdz lielceļam, un uzmeklējam takas sākumu virzienā uz Qiaotou. Ejam pa kalnu taku, kura vietām pazūd, te atkal uzrodas. Vietām apmaldāmies un ieklīstam kādās mājās, kur mūs sagaida zosu bars. Kāpjam kalnā augšup, lejup, augšup, lejup - brīžam ir ļoti karsti, brīžam kalna augstākajos posmos pūš spēcīgs, ledains vējš. Kad mums izbeidzas ūdens, pēkšņi parādās kāds ūdenskritums vai urdziņa, no kuras ūdeni pasmelties. Grezni! Un skati ir fantastiski. Lejā kā brūngana čūska aizvijas Yangtze upe, visapkārt rīsu terases, meži, mazie miestiņi, bet veroties augšup - skaistas, sniegotas kalnu virsotnes, kurās vējš dzen te baltus, te pelēkus mākoņus.

Veiksmīgi nonākam naktsmājās - Tea House Guest House, kur iespēja pasūtīt vakariņas un pelnītu balvu - aukstu alu, kā arī dušu - gan kopējo un pagalmā (istabiņas cena apm. 4 LVL). Nākamajā rītā dodamies augšup stāvā kalnā, lai pēcāk kāptu lejā pa slavenajiem 28 līkumiem. Tie ir patiesi sarežģīti, taču mums veicies - mēs kāpjam virzienā no kalna. Šodien emocijas gan vairs nav tiks sakāpinātas, pie skaistiem skatiem, kā jau pie visa labā, var pierast ātri. Pa ceļam, ejot cauri miestiņiem, vērojam kā rit darbi vietējā lauksaimniecībā. Fotografēju, kā sieviete bez jebkādas tehnikas, tikai ar sirpīti vien vāc labību nelielos kūlīšos. Jāpiebilst, ka vērts apskatīt arī Baishuitai kaļķakmens terases, ja vien rezervē ir vairākas dienas, lai dotos uz Hābā ciemu.
Atgriežamies Jane's Guest House un dodamies tālāk ar autobusu uz Shangri La, vēl no autobusa baudot fantastisko Ķīnas ainavu - baltu, rozā, violetu rododendru puduru paklājus, kalnus, ielejas, tibetiešu arhitektūru.

Paradīze zemes virsū - Shangri La jeb Zhongdian
Shangri La atrodas netālu no Tibetas robežas, 3160 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ šeit ir diezgan pavēss, maijā tikai ap +9. Viesu namā, kurā apmetamies ir vēl vēsāks, apkures šeit nav, gultā ir vienīgi matracītis ar vadiņiem - tā kā guļasvietu ir iespējams sasildīt.
Shangri La ir izdomāts nosaukums, literārā nozīme „paradīze zemes virsū" - tā tiek dēvēta vieta, kur nav kara, nav ciešanu un cilvēki dzīvo mierā un harmonijā, kuru sasniedz caur meditāciju un pašdisciplīnu. Zhongdian tika pārdēvēta par Shangri La pēc 1933. gada tapušā Džeimsa Hiltona romāna The Lost Horizon. Arī Indijā un Tibetā ir vietas ar nosaukumu Shangri La, pretendējot uz īsteno vietu, kas minēta Hiltona romānā. Nenoliedzami Shangri La nosaukums darbojas kā labs mārketinga instruments tūristu pievilināšanai.

Pilsēta atrodas blakus trim slavenām upēm - Yangtze jeb Jinsha, Mekong jeb Langang un Salween jeb Nu. Pēdējos gadu desmitos tā piedzīvojusi masveida koku izciršanu, 90. gados 80% ienākumus sastādīja peļņa no kokmateriālu biznesa... Taču 1998. gadā daba neizturēja. Notika vērienīgi plūdi Yangtze upē, 4000 cilvēku gāja bojā, miljoniem cilvēku palika bez mājām. Tā rezultātā koku izzāģēšana tika pārtraukta, taču „trīs upju reģionā" tika uzsākta un aizvien tiek plānota vērienīga dambju celtniecība - ducis dambju uz Yangtze, 14 uz Mekongas upes un 15 uz Salween upes. Šeit savu labumu gūs hidroenerģijas un elektroenerģijas bizness.

Kad notiks dambju būvniecība, upe pletīsies 564 km garumā sākot no Shigu netālu Lijiang līdz pat Panzhihua Sichuan provincē. Tiks appludināti 13 000 hektāri zemes, 100 000 cilvēku pārvietoti uz ziemeļiem, tādējādi noslaukot no zemes virsas vietējo kultūru, vēsturi, arhitektūru, vietējos unikālos augus un savvaļas dzīvniekus. Šobrīd šī vieta tiek uzskatīta par biodažādības epicentru! 2003. gadā trīs paralēlo upju reģionu ietvēra pasaules mantojuma sarakstā, taču tas nespēj pasargāt upes. Ķīnas pieaugošā vajadzība pēc elektroenerģijas diktē noteikumus - Ķīna būvēs dambjus ne tikai savas valsts vajadzību nodrošināšanai, bet elektroenerģijas tirdzniecībai ar kaimiņvalstīm.

Shangri La vecpilsēta ir ļoti skaista, kā pasaku pilsētiņa bagātīgi rotātiem koka namiņiem. Vakarpusē centrālajā laukumā notiek tradicionālās dejas, kurās piedalās gan vietējie, gan iebraucēji. Dejas notiek lielā aplī, kura centrā ir sievietes - deju vadītājas. Jūnija vidū Shangri La notiek zirgu skriešanas festivāls - ar dejām, dziedāšanu un sacensībām vairāku dienu garumā.
Kad pilsēta pievērsās tūrismam un 1999. gadā tika uzbūvēta lidosta, jau 2001. gadā ienākumi no tūrisma pārsniedza ienākumus no kokmateriālu biznesa. Vēl tikai pirms desmit gadiem te bija mazs miestiņš pašā Tibetas plato malā, kas savā ziņā bija kļuvis par tādu kā „spoku ciemu" ar pamestām mājām un tuksnešainiem ceļiem. Liela daļa iedzīvotāju savas krāšņās akmens mājās bija pametuši un apmetušies modernās ēkās ar ūdeni krānā. Vēsturiskais kvartāls tika pamests un var teikt, ka savā ziņā tūrisms šo vietu izglāba. Pēkšņi tibetiešu fermeru mājas tika it kā no jauna atklātas kā kaut kas unikāls. Kā arhitektūra, kas spēj nest peļņu.

Shangri La ir divas daļas - jaunajā pilsētas daļā tiek nemitīgi būvēti jauni objekti un ēkas, bet vecajā daļā pat jaunbūvētajiem viesu namiem, kafejnīcām un veikaliņiem tiek saglabāts senais arhitektūras stils. Tirgus gan izskatās izmaiņu neskarts. Tūristu pievilināšanai ķīnieši pilsētā uzbūvējuši budisma Fortunate Victory Prayer Wheel - tūristi, nepārzinot budistu kultūru un tradīcijas, mēģina iegriezt gigantisko ratu pretējā virzienā... Pilsētā ir ļoti daudz butaforisku ēku, kā, piemēram, pieczvaigžņu Paradisa viesnīca, kas būvēta svētā Kawagebo kalna formā.

Apmeklējam Ganden Sumtseling klosteri. Celts 1679. gadā, tas būtiski tika bojāts Ķīnas Kultūras revolūcijas laikā un 1983. gadā ticis atjaunots. Vizuāli tas mazliet līdzinās Potala klosterim Tibetā. Šī vieta ir apsargāta, un, lai tajā iekļūtu jāpērk ieejas biļete (7 LVL). Klostera komplekss sastāv no trim galvenajām ēkām, divas no tām jau restaurētas, vidējā vēl ir restaurācijas procesā. Katrā ēkā atrodas 8 m liela Budas statuja. Agrāk klosterim pieguļošajās ēkās dzīvojuši ap 2000 mūku, tagad tikai kādi 600. Lai gan atrodamies patiešām svētā un skaistā vietā, tomēr pārņem nedaudz tāda kā plastmasas, riģipša un butaforijas sajūta. Blakus senajām celtnēm notiek seno objektu restaurācija - tie tiek būvēti pavisam no jauna. Ieskatoties tuvāk, var pamanīt ļoti paviršu darbu - notecējušu krāsu, apdauzītas riģipša sienas. Paši ķiniešu tūristi dodas iekšā tikai tajās ēkās, kas jau restaurētas. Bet mēs tajā, kurai vēl ir dvēsele.

Otrajā stāvā redzam darbojamies strādniekus - daži militārajos formastērpos, citi - šī paša klostera mūki. Ar lauzni tie lauž nama elementus, centrālo Budas statuju un visu krauj maisos kā būvgružus. Sāp! Redzam, ka Budas figūra no iekšpuses nav bijusi tukša, tā pildīta ar mantru rullīšiem. Te viss radīts ar tādu mīlestību un rūpību, taču šobrīd tas viss tiek grauts restaurācijas vārdā. Blakus telpās pāris mūki vēl mēģina atrast ko glābjamu - kādu zvanu, māla figūru vai sudrablietas.

Man ir divas pamatīgas fotokameras, un es fotografēju. Kļūst neomulīgi, pārņem bažas, ka mani varētu arestēt. Šādi fakti ir dzirdēti par viesiem Tibetā, bet mēs esam tepat kaimiņos - tibetiešu klosterī starp ķīniešu militāristiem. Mani ik pa laikam novēro kāds vīrs, es klusībā lūdzos - kaut viss beigtos labi.
Klosterī satiekam jaunos mūkus, kas draiskuļojas kā jau bērniem pienākas. Kariņš ar ūdens pistolēm! Klosterī pieņem bērnus no 5 gadu vecuma, te tie apgūst dažādas mācības - medicīnu, astroloģiju, lūgšanas, sūtras skandēšanu, tibetiešu valodu.
Ik gadu 29. novembrī klosterī notiek Gedong festivāls.
Izložņājam arī trešo un ceturto stāvu, kur mitinās mūki. Šeit notiek tas pats - fantastiskie kokgriezumu elementi tiek demolēti un mesti ārā. Redzam arī, kā uz jumta mūki demontē jumta elementus, un viņu sejās - dziļas sāpes. Bet tā, lūk, Ķīnā rīkojas tūrisma peļņas gūšanas nolūkos. Gribas kliegt!

Tik ļoti skumji, ka gribas bēgt no šīs vietas. Ārā pie autobusiem ķiniešu tūristi smejas, ķēmojas, pozē un fotografējas... Uz šejieni turīgākie Ķīnas iedzīvotāji dodas ekskursijās kā uz vietējo Disnejlendu. Shangri La gada laikā apmeklē 3 miljoni tūristu, 90% no tiem - paši ķinieši.

Esam atpakaļ vecpilsētā - noskurināmies un nolemjam, ka jāmūk projām, kaut kur tuvāk dabai, tālāk no restaurācijas. Ar taksometru dodamies uz 7 km attālo Napa ezeru. Arī šeit jāmaksā ieejas maksa - 5 LVL, ezers ir attālāk, tādēļ tiekam uzsēdināti ēzelīša mugurā (maksa 3 LVL). Taču izrādās, ķīniešiem ir talants paņemt ieejas maksu pat par izžuvušu ezeru! Pļavas vidū mūsu pavadonis saka, ka esam klāt - mēs redzam tikai milzīgus dubļus un pāris peļķes, kurās neatsakās veldzēties ēzelītis.

Izžuvušais ezers un kleinais divritenis
Izrādās, ka Napa ezers ir sezonāls. Šoreiz nav ūdens un nav dzērvju. Taču varam vērot jakus un to kopēju, un esam pārsteigti, kā šie milzīgie dzīvnieki klausa savam pavēlniekam. Ainava šeit ir pārsteidzoša - tāluma ganās zirgi, jaki. Te ir jauki! Tikai kā tikt atpakaļ pilsētā? Taksis mūs negaida un mēs arī nemācētu to palūgt. Dodamies cauri mazam miestam uz lielceļa pusi, bet veiksmīgā kārtā izdodas apturēt diezgan lepnu džipu ar visai baisas mīmikas ceļabiedriem. Izskatās pēc bandītiem, kaut gan viņi ir biznesmeņi - viens vietējais, otrs no Lhasas. Mēģinām jokot un likt lietā žestu valodu. Kāpjot ārā piedāvājam naudu, viņi tikai atsaka „Dalailama!" un liek mums saprast, ka nauda nav vajadzīga.

Dodamies uz Lijiang. Īsta arhitektūras pērle, tā naktīs tiek skaisti izgaismota. Tikai atkal tās trakās disko vietas, kas raksturīgas vietām, kur aktīvs ir tūrisms. Taču pa dienu šeit ir mierīgi, jo visi tad dodas baudīt ainavisko dabu un apkārtējos ciematus. Pilsētas senā daļā atrodas neskaitāmi kanāli un koka nami. Lijiang ir mājvieta Naxi minoritāšu grupai. Naxi ir cēlušies no tibetiešu Qiang cilts, un tradicionāli tie dzīvojuši matrilineālās ģimenēs, kurās galvenā ir bijusi sieviete. „Azu" jeb draugu sistēma pieļāva, ka mīlnieku pāris varēja brīvi tikties pa naktīm sievietes mājā, bet no rīta vīrietis atgriezās dzīvot un strādāt mātes mājā. Ja piedzima bērns, tas piederēja tikai sievietei, kura pilnībā par to rūpējās. Vīrietis, protams, varēja materiāli atbalstīt, taču gadījumā, ja draudzība bijā galā - arī atbalsts beidzās.

Mēs plānojam ar velosipēdu nokļūt 9 km attālajā Shuhe ciemā. Nomā man patrāpījies aplam slikts ritenis, uz priekšu netieku un visu laiku bubinu. Tuvojoties Shuhe ciemam atkal pamanām posteni, kur jāiemaksā nauda. Raujam velosipēdus sāņus - caur krūmiem, pāri ūdens urdziņai, un lepni tiekam Shuhe apejot posteni. Jaunajā ciema daļa jūtama komercijas smarža - krogi, veikali. Mēs tai ripinām cauri un nokļūstam „pagātnes zonā", kur slejas senas ēkas, kalna galā budistu templis un sieviņas tērpjas nacionālajos tērpos. Tās smīn un mūs aprunā, tām līdzās kungi spēlē kādu no ķiniešu galda spēlēm.

Kad atkal aizdomājos, cik ļoti man apnicis mans nekam nederīgais velosipēds, draugs paziņo, ka viņējam nolūzis pedālis. Esmu uzvarējusi! Nu, man nevajadzēs atpakaļceļu mērot šī nekam nederīgā braucamrīka mugurā. Tagad tik jādabū auto. Apturam kādu dāmu, kas brauc ar kravas busiņu, izkraujam grozus, iekrāmējam velosipēdus un grozus pa virsu. Ceļojuma eņģeļi vienmēr ir līdzās.
Arī šis avantūriskais un bagātīgais ceļojums devis pārliecību, ka ar atvērtu sirdi, paļaušanos un optimismu var panākt itin visu.

 

Visas ceļojuma fotogrāfijas iespējams apskatīt interneta adresē http://picasaweb.google.com/mazins1

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

albaker

Apmeklēja: albakerloanfirm@gmail.com

Laba diena ,
Vai jūs meklējat aizdevumu, meklējat korporatīvo aizdevumu, personisku
aizdevums, mājokļa aizdevums, auto aizdevums, studentu aizdevums, konsolidācijas aizdevums,
nenodrošināts aizdevums, riska kapitāls utt. Vai jūs esat bankas aizdevums vai finanšu uzņēmums
noraidījums viena vai vairāku iemeslu dēļ. Jūs atrodaties īstajā vietā
kredīta risinājums! Es esmu privāts aizdevējs, es kreditēju uzņēmumus un
personas ar zemu procentu likmi un zemu 2% procentu likmi.
Sazinieties ar mums pa e-pastu: albakerloanfirm@gmail.com

albaker

Apmeklēja: albakerloanfirm@gmail.com

Laba diena ,
Vai jūs meklējat aizdevumu, meklējat korporatīvo aizdevumu, personisku
aizdevums, mājokļa aizdevums, auto aizdevums, studentu aizdevums, konsolidācijas aizdevums,
nenodrošināts aizdevums, riska kapitāls utt. Vai jūs esat bankas aizdevums vai finanšu uzņēmums
noraidījums viena vai vairāku iemeslu dēļ. Jūs atrodaties īstajā vietā
kredīta risinājums! Es esmu privāts aizdevējs, es kreditēju uzņēmumus un
personas ar zemu procentu likmi un zemu 2% procentu likmi.
Sazinieties ar mums pa e-pastu: albakerloanfirm@gmail.com

Indra Jakupāne

Apmeklēja: pēc pusgada braukšu turp

Uzskatu par ļoti vērtīgu materiālu,jo ,kad sāku meklēt ziņas par šo apvidu ,šis gandrīz vienīgais ,ko esmu atradusi.Par matriarhātu runājot, pie Lugu ezera (km pat netālu no šejienes) vēl arvien dzīvojot šīs ciltis.Tikai diemžēl man tā smalki atteica šo vietu iekļaut maršrutā ( vispirms teica,ka tur nav ko redzēt, tad ,ka tur slikti ceļi un ilgi jābrauc) un es vairāk neuzstāju,jo skaidrs ,ka ja negrib tur laist,tad vienalga pēdējā brīdī kaut ko pārliecinošu izdomās. Paldies par rakstu .

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: