Kaitsērfinga paradīze un mopēdu lielvalsts
Autors: Henrijs Bukavs1 ATSAUKSME
Līdzās teju pusgadsimtu pārdzīvojušam arhitektūras šedevram kā skarbs atgādinājums par pagātni slejas komunisma piemineklis - kā jau pienākas, ar karavīriem un tradicionālo zvaigzni. Citviet neona gaismās zaigo uzraksts Ave Maria. Krāsainās caurulītes ieskāvušas pat Svētās Dievmātes nimbu - gluži kā maza Lasvegasa... Bet valsts ciemiņus ielenc bariņš mazāko vjetnamiešu. Zibinādami baltos zobus, viņi zinātkāri seko ceļotājiem, fotografējas un nemitīgi smejas. Tāda Vjetnama ir šodien - ar sarkaniem pionieru lakatiņiem, vienkāršību un pārsteidzošu toleranci.
Vjetnama ir viena no nabadzīgākajām Āzijas kontinenta valstīm. Par spīti interneta kafejnīcu rindām un lielveikaliem, kas pamazām iepludina savu kultūru arī šai pasaules nostūrī, tas jūtams ik uz soļa. Taču tā vien šķiet, ka vājā infrastruktūra un labu labo hoteļu iztrūkums pasargājis 87 miljonu apdzīvoto Āzijas valsti no nevērīgās masu tūrisma rokas. Citviet tik ļoti ierastās ārvalstu ciemiņu apšmaukšanas tradīcijas te vēl ir svešas, tāpēc Vjetnamu jāsteidz izbaudīt tieši tagad.
Grandiozus arhitektūras šedevrus valsts lielākajā pilsētā grūti atrast. Taizemes košuma vietā te slejas piezemētas un drūmas komunisma laika ēkas. Ne uz mirkli nezūd sajūta, ka Ho Chi Minh City (tās agrākais nosaukums - Saigona - joprojām tiek plaši lietots) tomēr vajadzētu būt kam skaistākam. Tiesa, klišejiskais Holivudas kino par 60-to gadu Vjetnamas karu atstājis iespaidu arī uz vietējiem tirgotājiem. Armijas rokaspulksteņu, granātu un citu tā laika atribūtu pseidokopijas mazajos tirdziņos rodamas plašā klāstā. Oriģināli jau sen nonākuši kolekcionāru rokās, tāpēc pazīmēties ar autentisku kara laika kompasu, visticamāk, nevarēsiet.
Neskaitāmi daudz vecu un jaunu, modernu un pussabrukušu mopēdu traucas pa pilsētu ielām. Vjetnamu viennozīmīgi var saukt par mopēdu valsti. Taču par augsti attīstītu satiksmes kultūru gan jāaizmirst. Nemitīga pīpināšana un troksnis te ir ikdiena. Atliek vien pašam uzsēsties uz kāda spēkrata un sajust ielās valdošo ritmu. Turklāt izlavierēt nākas ne vien starp pārējiem mopēdiem, bet arī neskaitāmiem mājdzīvniekiem un paunām nokrautiem lopiņiem. Par laimi (vai nelaimi) ceļu policijas stingrā roka šai valstī nav īpaši jūtama.
Īsto Vjetnamu jābauda ārpus lielajām pilsētām. Zvejnieku ciematiņi Dienvidķīnas jūras piekrastē ir gana labs starta punkts, jo te tā pa īstam var apjaust, ko nozīmē neskarta daba. Vietējie zvejnieki burtiski spaiņiem stiepj milzīgas tīģergarneles (gandrīz omāru lielumā) un citas jūras veltes. To te ir vesela bagātība! Pat, ja pagatavotas daudz vienkāršāk kā šikajos Eiropas restorānos, tās nezaudē ne kripatiņas sava svaiguma.
Diemžēl līdz ar neskarto dabu Vjetnamu ieskauj brīžiem neticama netīrība. Skrienot pa pludmali, pēkšņi pamani krastā izskalotu maisu ar noslīcinātiem zvēriem, milzīgas, pussapuvušas zivis un pat veselu cūku! Viss, kas cilvēkam nav bijis vajadzīgs, nonācis ūdenī. Tajā pašā, kurā mazie bērneļi mēdz peldēties. Arī pilsētā vietējie sasēduši gar ielu malām un gatavo maltīti. Citviet pazib žurkas suņa lielumā. Reizēm pat smaka ir tik neciešama, ka gribas aizspiest degunu. Ar sniegbaltiem šortiņiem kājās Vjetnamu pavisam noteikti nav ieteicams iepazīt.
Mũi Né
Kaitsērfinga paradīze! Nelielā zvejnieku pilsētiņa austrumu piekrastē jau pirmajā brīdī šķiet krietni vien šarmantāka par pelēcīgajām galvaspilsētas ielām. Nekādu ekskluzīvu viesnīcu, par boutique „mitekļiem" nemaz nerunājot, taču tas neliedz kaitošanas entuziastiem Mũi Né atzīt par vienu no lieliskākajām vietām vēja ķeršanai. Mũi Né vērts apmeklēt kaut tikai tamdēļ, lai iemūžinātu teju skaistāko foto kadru mūžā - darba dienai beidzoties, krastā pietauvojas simtiem mazu un vēl mazāku, izrotātu zvejnieku laivu. Dažas no tām drīzāk līdzinās pamatīgai un krāsainai mutes bļodai, taču, pakāpjoties augstāk kalnā, pārņem sirreāla sajūta, ka nupat jauno Ameriku iekarot ieradusies vesela armāda ar pašu Kolumbu priekšgalā.
Turklāt stiprā dzimuma pārstāvjiem, kas, kā jau daudzviet, ir galvenie zivju ķērāji, talkā nāk arī pārējā ģimene. Gar pašu jūras piekrasti, sekojot mātes norādījumiem, rindiņā tipina vesels bars bērneļu un radu. Saķēruši ūdenī iemestā tīkla galu, visi reizē to velk uz sauszemes pusi un cenšas atšķetināt tajā saķērušās zivis. Aši tās tiek samestas spaiņos un jau pēc pāris stundām celtas galdā kādā no tuvējiem restorāniem.
Mũi Né atrodas aptuveni 200 km jeb divu līdz trīs stundu brauciena attālumā no Saigonas. Arī mopēdu iznomāšanu te notiek pēc labākajām Vjetnamas tradīcijām. Atliek vien parādīties uz ielas, kad apmulsušo iebraucēju ielenc vismaz pieci mopēdu īpašnieki. Vjetnamā divriteņu spēkrats ir teju katram vietējam vīrietim, arī mocīša serviss un labošana ir viņu ziņā. Tā teikt, pats brauc un pats labo. Mopēda noma maksā aptuveni 10 dolārus dienā, un tas, ka kāds tūrists varētu kalt plānus par spēkrata nozagšanu, nevienam te neienāk pat prātā. Vietējie ārvalstu viesiem uzticas un gatavi palīdzēt. Atstāt ķīlu par mopēda nomu nav nepieciešams - vienkārši samaksā un brauc! Turklāt tas nav jānogādā pat atpakaļ! Gluži kā pēc pulksteņa īpašnieks ierodas pie viesnīcas, enerģiski tālumā žestikulē un norāda, ka laiks saņemt mocīti atpakaļ. Nākamajā reizē jau esi piešāvies un spēkratu ar visām atslēgām droši atstāj turpat pie hoteļa teritorijas.
Pat tāds nieks kā mopēda labošana liek vēlreiz nobrīnīties par vietējo nesavtību. Paplukušais transporta līdzeklis teju acu priekšā tiek izjaukts pa detaļām, iztīrīts, salabots un salikts atpakaļ. Meistars ielej benzīnu un centīgi paskaidro, kas radījis bojājumus. Taču brīdī, kad esi gatavs izdzirdēt milzu summu par nelielo pakalpojumu (jo tā taču pasaulē pieņemts - apšmaukt tūristus!), vietējais kungs paprasa tikai aptuveni divus dolārus... Tūrists vai vietējais - tam Vjetnamā gandrīz nav nozīmes.
Guļošais Buda un nobrauciens pa smilšu kāpām
Thap Poshanu Cham Tower ir daļa no 1911. gadā franču iebraucēju celtā pils kompleksa, kas šodien kļuvis par vienu iecienītākajām tūristu apskates vietām Mũi Né apkārtnē. Ar milzīgi platu smaidu un skaļiem „Hello! Please, come in!" ārvalstu viesus gan te neviens nesagaida. Ja gribi, ej klosterī, apskaties, palūdz savus dievus, bet, ja ne - neviens neko nespiež. Turklāt nelielo sarunu ar vietējiem budistu mūkiem par dvēseli plosošu vis nenosauksi. Kamēr, pīpi kūpinādams, mūks apvaicājas par diezgan gaisīgām lietām, viņa māceklis līdzās cītīgi labo un ieeļļo sava meistara divriteni, turklāt nekautrējas ārvalstu viesiem mazliet palielīties, cik turīgs ir viņa skolotājs. Viņam taču ir divritenis...
Ceļotāja zinātkāri vērts apmierināt, viesojoties arī Ta Kou dabas lieguma teritorijā (Ta Kou Nature Reserve), kur atrodams lielākais guļošais Buda Vjetnamā. Komunistu nopostītā budistu tempļa vietā nu slejas 49 metrus gara statuja, līdz kurai ciemiņus nogādā ar milzīga funikuliera palīdzību.
Kā izrādās, ziemas prieku baudīšanai nebūt nav vajadzīgs sniegs. Red Sand Dunes jeb Sarkano smilšu kāpas šķiet vairāk kā vilinošas vienam pamatīgam nobraucienam uz kāda plastmasas paliknīša (ragaviņas te gluži neatradīsiet), pat 32 grādu karstumā. Turklāt par inventāra trūkumu nevar sūdzēties - bariņš bērneļu ātri vien ielenc ceļotājus un gatavi ar saviem transporta līdzekļiem arī padalīties. Šoreiz gan kautrība paprasīt pa kādam dolāram tiek mesta pie malas...
Kur nakšņot
Vienkāršu un pieticīgu hoteļu rūdītiem kaitotājiem, kam vairāku nedēļu garumā nepieciešams gandrīz tikai ūdens un vējš, Mũi Né netrūkst. Arī Sunshine Beach ir viens no tādiem. Nelielajā divstāvu viesnīcā atrodami vien 18 numuriņi, sākot tikai no 12 dolāriem. Turklāt cenā iekļautas brokastis, un ne jau šādas tādas, bet gan īstā palmu dārzā, kas atrodas nevis 50 vai simts metrus no ūdens, bet nieka desmit (tādu palielāku) soļu attālumā! Kā tīkams bonuss ir bezvadu internets, par kuru atsevišķi vairs nav jāmaksā. Sēdi, eksotisko augu ieskauts, brokasto un skaipo ar savējiem viņpus kontinenta. Fantastiski!
Kad jau šķiet, labāk vairs nevar būt, ciešākam miegam tiek piedāvāts dažādu DVD filmu klāsts. Lielākā daļa no tām gan ir pirātiskie ražojumi... Atliek vien pāršķirstīt katalogu, izvēlēties tīkamāko un doties uz numuriņu, kur jau pēc dažām minūtēm kā uz burvju mājienu septītajā kanālā sākas kino seanss! Filmas - galvenokārt angļu valodā.
Ja tomēr gribas ko šikāku par absolūti perfekto backpacker tipa viesnīcu, ieteicams izvēlēties Coco Beach vai Full Moon Beach - gaumīgi bungalo namiņi ar salmu jumtu, palmu birzs un peldbaseins.
Vērts zināt
- Valsts piekrasti visērtāk izbraukāt ar motociklu. Garākiem maršrutiem ieteicams iznomāt Willy's (karavīru) džipu.
- Vjetnamā iespējams norēķināties arī ar U.S. dolāriem.
- Restorānu pilsētās netrūkst. Izvēloties kādu no tiem, jāļaujas vien intuīcijai. Smalkākie no restorāniem orientējas galvenokārt uz vācu tūristiem, kas šeit ir ļoti kuplā skaitā.
- Vjetnama ir budisma valsts, tāpēc no apzagšanas nav jābaidās.
- Dzeramā ūdens kvalitāte ir visai apšaubāma un dzert to no krāna nav ieteicams. Labāk nopirkt veikalā aizkorķētu pudeli.
- Pēc iespējas biežāk nomazgājiet rokas!
- Vietējie runā vjetnamiešu valodā, taču nedaudz saprot arī angliski.
Viesnīcu adreses
Sunshine Beach
82 Nguyen Dinh Chieu St, Mui Ne Beach
Binh Thuan Province
Tel.: (062) 847 788
Fakss: (062) 847 790
E-pasts: info@sunshine-beach.com
www.sunshine-beach.com
Coco Beach
Deluxe bungalo cena, sākot no USD 75
58 Nguyen Dinh Chieu St, Mui Ne Beach
Binh Thuan Province
Tel.: (062) 847 111-2
Fakss: (062) 847 115
www.cocobeach.net
Full Moon Beach
Standarta divvietīga bungalo cena, sākot no USD 25
Mui Ne Beach
Binh Thuan Province
Tel.: (062) 847 008
Fakss: (02) 847 160
Noderīgi saiti
www.muinebeach.net
www.travelfish.org/location/vietnam/south_central_vietnam/binh_thuan/mui_ne
Raksts ievietots 2008.gadā