Ar divriteni pa Bolīvijas "Nāves ceļu"
Autors: Jānis Stirna0 ATSAUKSMES
Vilcieni, autobusi un laivošana pa Amazoni, metot paprāvu līkumu cauri Dienvidamerikas kontinentam, virzīja mani tuvāk episkajam pasaules galam 21. decembrī, kuru plānoju sagaidīt maiju templī Meksikā.
Nāves vilciens
Simboliskāku pārvietošanās līdzekli, ar kuru uzsākt šo ceļojumu, par leģendāro „Death Train”, grūti pat iedomāties. Pa dzelzceļa līniju no Quijarro pilsētas pie Brazīlijas robežas līdz Santa Cruz kursējošā „nāves vilciena” nosaukums patiesībā nebūt nav saistīts ar kādu bīstamības aspektu, bet gan ar nāvīgās garlaicības mākto pasažieru vēlmi drīzāk sev padarīt galu nekā ciest vilciena pārvietošanās gliemeža ātrumu. Nieka 400 kilometrus, kratīdamies augšup lejup, vilciens veic veselas 16 stundas. Nedaudz oficiālāks ir viedoklis, ka vilciens šo nosaukumu iemantojis pēc dzeltenā drudža epidēmijas, kad tajā tikuši transportēti epidēmijas upuri.
No Brazīlijas Bolīvijā sanāk iebraukt cauri Pantanal purvam – savos apmēros tik lielam kā pati Francija. Tālāk dzelzceļš virzās pa plato – visai patukšu un sausu teritoriju ar Bolīvijas nabadzību raksturojošām pussagruvušām ēkām. Salona fona mūzikai vilcienā izraudzīti visai grūti paciešami 80. gadu bolīviešu ritmi, kas uzgriezti visai augstā frekvencē, apvienojumā ar vilciena nemitīgo kratīšanos, neļauj iemigt ne uz minūti.
Laiku, ko vilciens pavada dzelzceļa stacijās, izmantoju, lai uzsmēķētu. Šo manu nodarbi vietējie dāsni apveltī nosodošiem acu skatiem. Kā izrādās, Bolīvijas prezidents Evo Morales ir kaismīgs Eiropas kultūras skeptiķis. Aktivitātes, ko piekopj reiz zemi iekarojušie eiropieši, viņaprāt, ir peļamas, tāpēc nereti tiek ierobežotas – tostarp smēķēšana.
Iebraucis Bolīvijas pilsētā Santa Cruz vēl sešas bezmiega stundas gaidu autobusu uz Bolīvijas galvaspilsētu Lapasu (La Paz).
Neērtais bezgaisa brauciens uz Lapasu tiek piparots ar šofera braukšanas manieri, kas neļauj atslābt ne uz mirkli. Liela daļa ceļa virzās gar pašu klints malu. Interesanti, ka vietējā kalnu satiksmes etiķete paredz, ka priekšroka ir tam, kurš brauc virzienā augšup. Tas arī brauc tuvāk klints sienai. Savukārt viss izmainās, ja automašīna ir lielāka – tad tai ir priekšroka braukt pie klints pat ja tā brauc lejup.
Šī kalnu braukšanas stratēģija dīvainā kārtā tiek izmantota arī braucot pa normālu ceļu. Tad viņi sāk kaut ko domāt un manevrēt pilnīgi bez jebkādas loģikas un konsekvences. Sāk improvizēt un iesaistot kalnu braukšanas taktiku, izveido pilnīgu kiš-miš satiksmes sastrēgumu. Katrs izmanto izdevību, lai tiktu kaut vai metru uz priekšu – kaut vai pa otru ceļa pusi.
Savādā braukšanas kultūra nebūt nav viss, ar ko jārēķinās šādos pārbraucienos. Vien 150 km pirms Lapasas es atļāvos savu kārtējo pīppauzi - turpat pie autobusa durvīm, ne cik tālu un ne cik ilgi… Atgriežoties, mans laptop, iPhone un fotokamera mistiski bija izčibējuši. Kaut arī no autobusa neizkāpa neviena dzīva dvēsele, uz jautājumu ¿Dónde está mi bolsa? (Kur ir mana soma?) atbildi sniegt neviens no pasažieriem nespēja. Ar šofera atļauju, pārmeklēju braucēju mantas, nekautrējos izlūkot arī divu tradicionāli miesās ļoti pilnīgu bolīviešu lēdiju brunčapakšas. Tā arī pie savas tehnikas netiku, kā sacīt, La falta de pasajero! (Pasažiera paša vaina!)
Policia Turistica iecirknī mani jau sagaidija pieci citi tādi paši kā es. Vienam izdevies savu fotoaparātu pazaudēt turot to „drošībā” iekārtu kaklā. Vien atlicis uz mirkli iesnausties, lai pamostos ar „tukšām” lencītēm ap kaklu kāds ar šķērītēm fotoaparātu bija nošņikājis nost.
Tā brauciens lētākajā šī kontinenta valstī, man izrādījās pats dārgākais. Šo praksīti tad nu lieciet aiz auss līdzīgos pārbraucienos!
Viss ir iespējams, nekas nav droši. Lapasa
Lapasas reljefs atgādina bļodiņu, kas atrodas uz 3 km augsta plato. „Bļodiņas” centrā dislocējušies turīgākie ļaudis, kamēr lielisko skatu uz pilsētu no slīpās plaknes bauda mazturīgie. Pilsētu 1548. gadā iedibināja spāņu konkistadori, tāpēc tajā aizvien vēl šur tur manāma koloniālā arhitektūra, kas par vēstures paragrāfiem stāsta jaunu debesskrāpju pavēnī.
Kultūrbaudījumu Lapasā varbūt negaidiet. Kultūra un kolorīts ir šejienes ļaudīs. Tikai pavērojiet viņus! Īsto kalnu cilvēku raksturu izgaršot iespējams tieši tirgū, kur nekur-nekad-nekam nebūs norādīta cena. Tas savukārt nozīmē kaulēšanos, jo ziniet - jebkurā gadījumā iebraucējam tiks nolikta desmitreiz augstāka cena. Kaulēšanos vienkārši virtuozi pieprot jau iepriekšminētās lielās bolīviešu lēdijas. Starp citu, tās allaž nēsā tradicionālos tērpus un teju vienmēr angļu katliņcepuri.
Vēl viena interesanta šejienes kultūriezīme ir… kaušanās. Bolīvijā tiek praktizēti pat tādi kā kaušanās svētki. Ļaudis tiekas un kautiņu dueļiem, un kad asinis lāse slacījusi zemi – būšot laba raža. Šeit nav būtiski kas pret ko vicina dūres – tās var būt dāmas pret dāmām, tāpat kā kungi pret dāmām. ( Riņķī sēž pūlis, sūc aliņu un jūt līdzi, kā cīnītāji viens otru rauj aiz matiem… Dieviem tā patīkot!
Bolivia Tinku fist fight festival. Amazing footage!
Cholitas Wrestling in La Paz
Neatņemama mana ceļojuma sastāvdaļa ir skeita dēlis. Lai gan kopumā vietējie šo nodarbi līdz galam neizprot, ar dažiem vietējiem skeitotājiem iepazīties izdevās, taču ne kopīgi paskeitot - trīs kilometru augstums darīja savu un viens kickflip man prasīja piecas atelpas minūtes. Rietumnieku plaušas šim augstumam nav piemērotas un piepūli prasa pat pārvietošanās starp stāviem ēkās.
Pilsētā ir vēl kāda īpaša atrakcija, kas pilnībā atbilst vietējam teicienam – Todo es possible, nada es seguro (Viss ir iespējams, nekas nav droši). Šeit iespējams pārģērbties par zirnekļcilvēku un ar galvu pa priekšu kāpt no debesskrāpja 18. stāva 90 grādos pa trosi lejup.
Cycle The Death Road
Taču lielākais ekstrēms, ko vēlējos nobaudīt Bolīvijā, ir slavenais nobrauciens ar riteni pa pasaulē bīstamāko ceļu – “Nāves ceļu”, kurš 64 km garumā ved lejup no 4,700 m augtās La Cumbre virsotnes Andu kalnos. Šo 4-5 stundas garo nervu šoka terapiju karstgalvji izmēģina jau kopš 90. gadu sākuma, neskatoties uz paprāvo bojāgājušo skatu.
Pirms starta līnijas katra pienākums un atbildība ir parakstīties par savu dzīvību, lai tad, samaksājot 100 dolārus, dotos kalnā. Katrs saņem savu velosipēdu – vienkārši izcilu braucamo. Izsniegtas tiek arī vestes un jakas, kas noder gan maršruta beigu posmā - džungļu klimatā, gan sākumā - virsotnes aukstumā. Pirms starta tiek izpildīts rituāls, iebaudot 100% alkoholu. Daļa dziras tiek uzlieta uz riteņa priekšējās riepas, bet ar atlikumu tiek apslacīta zeme. Tas ir jaunais labas veiksmes rituāls. Tad sākas brauciens no piecu kilometru augstuma.
Lapasā ir pāris kompānijas, kuras piedāvā šo atrakciju, piemēram, Gravity assisted mountain biking.
Ceļa sākums pa asfaltu ir samērā lēzens un ļauj aprast ar braukšanas apstākļiem. Taču jau arī tūlīt sākas bīstamais ceļa nogrieznis trīs stundu garumā pa grants ceļu, kas prasa neatslābstošu koncentrēšanos un ķermeņa saspringumu. Kad tiek veikts pagrieziens, ir slīpi jāsaliecas uz iekšmalu. Klints nogāze paliek ārmalā, un kad sanāk uz kāda akmentiņa uzbraukt un ritenis palecas, tad jūti, kā adrenalīns uzsāk savu kursu asinsritē. Pirkstiem sāpot, uztraukuma iespaidā riteņa stūre tiek sažņaugta no visa spēka.
Pa priekšu aiz pavadoņa aizdrāžas trases lietpratēji un pārgalvīgie, citi seko šai spēlītei - katrs savās ātruma iespēju robežās. Apdzīt drīkst tikai drošās vietās – cik nu to drošo vietu vispār ir.
Brauciena laikā tiek sasniegts 50-60 km/h liels ātrums, ja brauc reizē ar grupas ātrākajiem. Pēc etiķetes šeit jābrauc pa ceļa ārējo malu un pēc iespējas ātrāk, lai izretinātos, kā arī palaistu garām potenciālu augšup braucošu mašīnu. Braukt vienam otram blakus ir aizliegts.
Bolivia's Death Road - Top Gear - BBC
Ceļš tiek veikts pa posmiem, katram atvēlot noteiktu laika sprīdi. Starplaikos tiek apstāstīta nelaimes gadījumu statistika, ko papildina ceļmalās izvietotais krustu un piemiņas zīmju uzskates materiāls. Tāpat saņemam arī citu intriģējošu informāciju, piemēram, par vietu, kur epizodi ar apdzīšanas mēģinājumu trases šaurākajā vietā filmējis Top Gear.
Lejā sagaida skats uz kokas lapu plantācijām, nenormāls gandarījums un atpūta Eiropas hipiju veidotā kafejnīcā-zvēraudzētavā La Senda Verde Cabins and Animal Refuge. Šī mazā paradīze ar dzīvnieku pasauli un tropisku klimatu visapkārt iekārdina uzkavēties šeit uz pāris dienām, ir arī tādi ļaudis, kas šeit paliek apkopt dzīvniekus pat mēnesi un ilgāk.
Piranju medības
Bolīvija ir lētākā vieta, kur izpētīt Amazones baseinu. No Lapasas tiek organizētas tūres uz pilsētiņu Rurrenabaqu, kura atrodas džungļos uz ziemeļiem. Vietu var sasniegt gan lidojot, gan ar džipu, veicot 400 km - 12 stundās gar klints malu. Šāds ceļojums nozīmē acis neaizvērušiem kratīties pa ceļu, kur putekļu mākonis neatļauj saskatīt pat 2 metru attālumā esošo klinti.
Rurrenabaque ir fantastiska vieta savvaļas dzīvnieku pasaules izpētei džungļos. Laikā, kad upes izsus un paliek šaurākas, dzīvniekus var novērot visā to daudzveidībā - lielos putnus, lielākos un draudzīgākos grauzējus pasaulē - kapibaras, kaimanu armijas, kobras un anakondas, kas savukārt ēd kobras un pēc tam mierīgi sēžot purvos, gremo tās līdz eiropieši atbrauc uz viņām paskatīties…
Tūres organizē daudzi tūrisma biroji gan Lapasā, gan Rurrenabaque.
Nakšņošana te ir džungļu būdiņās uz stabiem ar jumtu un tīkliņu sānos – tieši pie upes, kur dzīvo krokodili.
Upē dzīvo arī saldūdens delfīni, ar kuriem, starp citu, ir droši peldēt kopā, jo pārējie upes iemītnieki – piemēram, kaimani un piranjas, no tiem bīstas.
No rīta ar bambusa makšķerēm dodamies ķert piranjas. Jo dziļāk upē, jo lielākas piranjas iespējams saķert, tādēļ dažreiz ar plikām kājām jābrien nedaudz dziļāk upē. Zivis ir ārkārtīgi ātras un agresīvas – uz gaļas ēsmu reaģē momentāni. Tiklīdz jūtama neliela kustība, uzreiz jāvelk ārā! Pirnajas drīkst satvert tikai sevišķi prasmīgi aiz žaunām, citādi plēsēja iekodīsies pirkstā. Loms vēlāk tiek izcepts vai savārīts, un garšo kā parasta upes zivs, taču piemiņai var savākt plēsīgo zivju zobus.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.