GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Kolumbija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

4000 salas un bezgalīgs miersVārti uz AnkoruLabākā tom yum zupa un privātais saulrietsPar kalniem un cilvēkiemJaunzēlandes adrenalīnsPatagonijas vējš un Argentīnas krāsasKolumbija un Zudusī pilsētaKilimandžaro un savvaļas dzīves mācībstundaAtakamas tuksneša muzejsInle Lake ezera dzīve un zelta saulrieti BaganāDienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Kolumbija

Kolumbija un Zudusī pilsēta« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Dienvidamerika · kolumbija · Kolumbija · Ieva Irbina

Kolumbija un Zudusī pilsēta

Autors: Ieva Irbina2 ATSAUKSMES

Kolumbija un Zudusī pilsēta

Lai gan Kolumbija noteikti nav ierindojama drošāko zemju topa augšgalā, tomēr tā savā dažādībā ir viena no skaistākajām un interesantākajām zemēm.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Kolumbija ir no tām valstīm, kuras veiksmīgas apceļošanas atslēga ir tās valodas zināšana. Spāņu valodas prasmes ļauj gan justies drošāk, gan iepazīt zemi un tās cilvēkus ar daudz plašāku vērienu, jo sevišķi tad, ja ceļojuma mērķis ir izzināt ko vairāk par jau izstrādātām tūrisma programmām.

Ceļojot pa Kolumbiju, svarīgi ir laika apstākļi, ar kuriem šai reizē mums gan nepaveicās. Lietus sezonai jau vajadzēja mitēties un sākties pavasarim, taču okeāna vēja pūsmas bija parūpējušās par monotoni apmākušos laiku, lietavām un to izraisītajiem zemes nogruvumiem.

Ceļojuma ievads: Bogota
Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu apdzīvo teju 11 miljoni iedzīvotāju. Savu koloniālā laika šarmu pilsēta ir saglabājusi vien tās vēsturiskajā centrā - La Candelaria. Viens no labākajiem veidiem, kā gūt visaptverošu pirmo priekšstatu par Bogotu, ir došanās velosipēdu tūrē, kas ir iespēja, zinoša britu gida vadībā, tikt iepazīstinātam ar pilsētas zīmīgākajām vietām, interesantākajiem vēstures notikumiem, kā arī redzēt tos pilsētas rajonus, kuros drošības labad nebūtu vēlams iemaldīties vieniem, piemēram, sarkano lukturu rajonu transvestītu pulcēšanās daļā. Velotūres ietvaros tiek apmeklēta arī kafijas ražotne, kas sniedz priekšstatu pa kafijas ražošanas vēsturi un ļauj tālāko Kolumbijas apceļošanu veikt jau daudz zinošākam. Bogota Bike Tours organizētā dienas ekskursija angļu vai spāņu valodā maksā aptuveni 9 LVL.

Viens no tūres gida ieteiktajiem galamērķiem Bogotā ir Monserrate baznīca. Šī baznīca atrodas kalnā, no kura paveras lielisks panorāmas skats uz pilsētu. Savulaik, pilsētai veidojoties, tās bagātie iedzīvotāji iekārtojās uz dzīvi līdzenumā, savukārt nabadzīgie cilvēki mājas cēla kalnu nogāzēs. Šī iemesla dēļ darba dienās doties kājām uz Monserrate baznīcu nav ieteicams, lai izvairītos no drošas apzagšanas. Vienlaikus svētdienās, kad pilsētas galvenās ielas ir slēgtas kustībai un atvērtas tikai kājām gājējiem, skrējējiem, riteņbraucējiem un citādi sportiski aktīvajiem ļaudīm, kāpiens ar kājām šajā kalnā ir drošs.

Augstums kalna korē liek par sevi manīt un brīžam apgrūtina elpošanu, tāpēc, lai atgūtu spēkus, šeit vietā būtu apmeklēt lielisko food court koncepta ēstuvi. Kalnā iekārtotā virtuve piedāvā nobaudīt autentisku vietējo ēdienkarti par pavisam pieņemamām cenām - īpaši šarmantā vidē.

Esot Bogotā, noteikti vērts apmeklēt arī Zelta muzeju, kas ir lielākais un ekspozīcijas ziņā daudzveidīgākais šāda veida muzejs pasaulē un glabā agrāko Kolumbijas kultūru zelta bagātības - no Taironas līdz pat Kalimas dārgumiem.

 

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Karību jūras piekraste I: Zudusī pilsēta
Santa Marta, kuru dibinājuši spāņu iekarotāji, ir vecākā pilsēta Kolumbijā. Santa Martā ieradāmies, lai dotos piecu dienu trekā uz Zudušo pilsētu (Ciudad Perdida), kas ir viens no autentiskākajiem trekiem, kādus līdz šim laimējies pievarēt. Zudušo pilsētu ir iespējams apmeklēt tikai gidu pavadībā organizētās grupās. Šobrīd atļauja vadīt šos trekus ir piecām kompānijām, no kurām vecākā ir Turcol (cenas gan visām kompānijām ir identiskas - ap 180 LVL). Izvēlējāmies doties piecu dienu trekingā, ceturtās dienas rītā sasniedzot Zudušo pilsētu. Veiklākiem gājējiem ir iespēja doties arī trīs vai četru dienu trekingā, taču ceļa posms no tā nemainās, bet katru dienu ir jānoiet vairāk kilometru.

Zudusī pilsēta atrodas militāri apsargātā teritorijā, kas reālajā dzīvē nozīmē šķērsot vairākus militāros posteņus. Bez gida pavadības šiem posteņiem garām nav iespējams tikt, vienīgi klusiņām lavoties tumsas piesegā. Iešana trekingā pašam "uz savu galvu" nozīmē arī to, ka ceļa posms, nogriežoties no šosejas virzienā uz džungļiem, ir jāveic kājām, kamēr džipiem tas prasa divas stundas, bet pats svarīgākais - tas nozīmē, pašam nest līdzi ēdienu visām piecām dienām, kā arī mēģināt vienoties par naktsmājām, kas sezonas laikā var būt ļoti grūti. Savukārt gulēt džungļos bez pajumtes nav tas drošākais nakšnošanas veids, ņemot vērā faktu, ka šajos džungļos mīt pasaules indīgākā čūska.

Sasēdināti vecajos džipos bez spidometra, mēs izbraucam vismaz divas stundas vēlāk par noteikto laiku. Tāpat arī vienošanās, ka treku veiksim vien savā septiņu cilvēku kompānijā, palika neizpildīta un grupu sastādīja sešpadsmit cilvēki, bet treku vadīja gids, kurš pretēji solītajam runāja vājā angļu valodā. Pēc trīs stundu brauciena mēs esam nonākuši ciematā El Machete, kuru veido viena asfaltēta iela un dažas mājas, kurās obligāts atribūts ir vismaz viens biljarda galds.

Katru dienu gājienā tiek pavadītas trīs līdz četras stundas. Trekinga režīms nozīmē uzsākt gājienu ne vēlāk kā astoņos no rīta, jo ap pusdienas laiku jau sākas lietavas, kuru laikā kļūst apgrūtinoša pārvietošanās pa slidenajām kalnu takām un neiespējama straujo, uzplūdušo kalnu upju šķērsošana. Atlikusī dienas lietainā daļa ir jāpavada zem nojumes, cenšoties atrast kādu nodarbi. Trekā mūs pavada tūrkompāniju nolīgti pavāri, kuri gatavo trīs ēdienreizes dienā un nes līdzi pārtiku. Nakšņojam nojumēs - šūpuļtīklos ar moskītu tīklu vai tūrisma kompāniju nometnēs, kurās var būt iekārtotas arī gultas.

Tā kā šī principā ir pastaiga cauri džungļiem, gids jau laikus instruē par iespējamo sastapšanos ar džungļu iemītniekiem, tostarp čūskām. Čūskas lietus laikā nāk uz siltumu, ko rada cilvēku kopums, tādēļ naktī ieteicams rūpīgi pārdomāt soli par došanos uz tualeti. Mēs tikām instruēti par trīs čūskām - divām agresīvām, pēc kuru uzbrukuma cietušajam ir divdesmit četras stundas, kuru laikā jāpaspēj saņemt antivielu, taču šīs divdesmit četras stundas ir mokošas. Savukārt, ja uzbrukusi skaistā sarkani baltā čūska, atlikusi viena vienīga stunda, kas solās būt skaista un viegla, bet pēdējā.
Otra lieta, ar ko džungļos jārēķinās, ir moskīti, kuru daudzums ir iespaidīgs. Dodoties trekingā, ieteicams vilkt garās bikses, kas palīdzēs izsargāties no odu kodumiem un vēlākas antibiotiku lietošanas trīs nedēļu garumā. Tā kā no sakošanas pilnībā nav iespējams izvairīties, ieteicams izmantot tikai vietējos krēmus, kas ir stipri un paredzēti tieši šādiem kodumiem.

Zudušās pilsētas treka maršrutā ietilpst arī kalnu upju šķērsošana. Apģērbs visu gājiena laiku tā arī saglabājas mitrs, jo izžāvēt to neļauj pēcpusdienas lietus gāzes, tāpēc meklējot veldzi no karstuma, daudz nedomājot, izbaudām peldes kalnu lagūnās ar visām drēbēm.

Dabas ziņā šis ir viens no skaistākajiem trekiem - jau trešajā dienā, augstāk kalnos iespējams sastapties ar tādiem kokiem un ziediem, kas pirms tam redzēti vien grāmatās.

Zudusī pilsēta bija viena no pirmajām šāda veida būvēm pasaulē, un tiek lēsts, ka tā tikusi dibināta vēl 650 gadus pirms Maču Pikču. Pilsēta veidota uz 169 klints mugurā izkaltām terasēm. No pēdējās kalnu upes uz pilsētu ved 1 200 pakāpieni - šis nobruģētais ceļš aizstiepies līdz pat jūrai, jo tauta ticējusi, ka viņu dievs nākot no jūras. Šī ir tā pilsēta, kurā cilvēki staigājuši teju iekalti zeltā, tāpēc pagājušā gadsimta 70. gados šo vietu no jauna atklāja pagrīdes zelta meklētāji. Spāņu iekarojumu laikā šī bija vienīgā pilsēta, līdz kurai iebrucēji nav tikuši, jo pa stāvajām nogāzēm zirgi vairs nav spējuši uzkāpt. Tomēr savu spāņi padarījuši, līdzi atvedot slimības - indiāņi bijuši spiesti atkāpties vēl augstāk kalnos un līdz beigu beigās izmiruši.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Šodien šajā apkaimē vēl sastopami Kolumbijas iedzimtie - autentiskas indiāņu kopienas, kuras mitinās kleķa būdās bez logiem ar salmu jumtu. Viņi tic, ka iemūžināšana fotogrāfijā nozog dvēseli, tāpēc manis veiktajos fotouzņēmumos var redzēt, kā vecākā paaudze savu skatienus vērsuši prom no objektīva, mazie gan to vēl nav iemācījušies. Lai nobildētu indiāņus, tiem noteikti ir jālūdz atļauja ģimenes galvai - vīrietim.

Indiāņi tic, ka sasniegt augstāko apskaidrību var košļājot koka krūma lapas, apvienojumā ar saberztu gliemežvāku pulveri no tam īpaši paredzēta izgrebta ķirbja. Siekalu un gliemežvāka pulveru masa ar veiklām roku kustībām tiek ziesta ap ķirbi, un vietējie stāsta, ka, jo biezāks šādi veidots uzaugums ap trauku, jo viedāks tā saimnieks. Skaidrības labad jāpiezīmē, ka garāka saruna par kādu uzdotu jautājumu neizdosies, jo visdrīzāk sarunas biedrs, meklējot atbildi, pēc brīža jau kaut kur "pazudīs".

Tikai pirms pāris gadiem šeit tikušas aizvērtas kokaīna ražotnes, kuras legāli darbojušās - kā ekskursiju galamērķi tūristiem. Valdība tomēr bija aizdomājusies līdz tam, ka tūrisms ir tikai piesegs un patiesībā tajās tiek saražots kokaīns milzīgos daudzumos. Agrāk šis mazais reģions spējis saražot līdz pat 7000 kg kokaīna mēnesī.

Visbeidzot esam sasnieguši Zudušo pilsētu. Tajā dzīvo militāristi, strādā arheologi un National Geographic filmē filmu Krievijas tirgum Kolumbijas valdības pasūtījumā.

 

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Karību jūras piekraste II: Tuksnesis un galējais ziemeļu punkts
Pēc piecu dienu pavadīšanas džungļos lēmām par labu atpūtai Karību jūras piekrastē un devāmies uz 4 km attālumā no Santa Martas esošo zvejnieku ciematu Taganga. Mazā, klusā pludmale, kurai nav iespējams piebraukt ar automašīnu, piedāvā tīru ūdeni un lielisku pārtiku - svaigas zivis un jūras veltes. Līcītī sabūvētie ģimenes namiņi vienlaikus darbojas kā restorāni, un to saimnieki parādot tikko izzvejotās zivis, vispirms ļauj izvēlēties kārotāko jūras velti un tad no tā pagatavo fantastisku maltīti.

Pati Santa Martas pilsēta Magdalēnas reģionā ir vieta, kur atrodama pati senākā katedrāle Dienvidamerikā. Šajā dievnamā savulaik ticis apglabāts Dienvidamerikas brīvības cīnītājs Simons Bolivars, kurš vēlāk pārapglabāts savā dzimtenē - Venecuēlā.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Iepriekšējā gadā esot Argentīnā, mēs sasniedzām kontinenta galējo dienvidu punktu, tādēļ šoreiz nolēmām doties uz Punta Gallinas, kas ir kontinenta galējais ziemeļu punkts. Tā gan ir vieta, kur pilnīgi noteikti nevajadzētu doties vieniem pašiem - pat ar spāņu valodas zināšanām, tādēļ sarunājām vietējo gidu, kas zināja apkārtni un pats svarīgākais - cilvēkus.

Ceļā dodamies ar sabiedrisko autobusu, kurš apstājas nekurienes vidū pie krustojuma, kurā katrs ceļš ved uz savu debess pusi un viens - uz mūsu ziemeļu mērķi, taču turp sabiedriskais transports nedodas. Toties šeit siro vietējie ar mašīnām, un ja esi vienīgais, kas no šī autobusa izkāpis, tad viņi milzīgā barā metas virsū un gatavi saplosīt. Ja nerunājat spāņu valodā, ar viņiem nav iespējams tikt galā - par labāko cenu nav iespējams vienoties.

Pie ceļa cilvēki mitinās mazās būdiņās, gatavo un turpat tirgo ēdienu. Turpat, kur cep kazas gaļu, garām tiek stiepts aiz kājām sasiets, cilvēku maltītei nolemts, brēcošs dzīvnieks. Vis riņķī klīst izbadējušies suņi un diedelē. Vide ir skarba, rodas vēlme pēc iespējas ātrāk nolīgt kādu vietējo par šoferi tālākajam ceļam, ar ko mūsu gids lieliski tiek galā.

Nonākot līdz pēdējai vērā ņemamai pilsētai, no jauna ir jānolīgst kāds, kurš ar džipu mūs nogādātu Cabo de la Vela. Šajā miestā koka būdās mitinās trīs tūkstoši cilvēku un elektrību ir vien no ģeneratoriem. Tūristi šeit ieklīst reti - ciemats ir paredzēts vietējiem kolumbiešu atpūtniekiem, kuri šurp dodas siltajā sezonā, un katra māja šeit ir viesu māja.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Netālu no ciematiņa atrodas Cukura kalns, uz kuru nolemjam doties. Gids ved mūs cauri krūmiem un kaktusiem apaugušam tuksnesim. Dodamies pa īsāko ceļu, kas ved pāri milzīgai uzplūdušai pļavai. Pilnīgi negaidīti skatam paveras pavisam mazs ezers, kuru apdzīvo visdažādāko putnu sugu pārstāvji. Šī Karību jūras lagūna ir pirmā vieta, kur piezemējas gājputni. Tie paceļas gaisā, izmet loku, lido pretim un pāri galvai, un izdejo veselu deju piecminūti. Īsta National Geographic filmas cienīga epizode!

Nākamajā rītausmā ieradās mūsu aizrunātie trīs vīri, kas ar motocikliem mūs vedīs uz piekrastes ostu. Kad katrs bijām uzkāpuši uz sava motocikla un uzsākuši ceļu, motociklisti pašķīrās - pārējos šai tuksneša vidū es vairs neredzēju... Šajā mirklī es pirmo reiz pa īstam apzinājos, ka šī zeme tomēr ir bīstama un apcerēju, ka tieši šādi varētu tikt nolaupīti ārzemnieki. Savukārt citādu sajūtu izdevās noķert, kad divu stundu garumā tikām uz ostu pārvesti mazā laiviņā. Domāju, ka tieši tā tumsas piesegā varētu tikt pārvadāti Somālijas bēgļi. Pilnībā pa sauszemi ceļu līdz galējam ziemeļu punktam mērot nevajag, jo tas ir ceļa posms, kur cilvēki patiešām tiek aplaupīti. Pārbrauciens pa ūdeni arī ir krietni lētāks, savukārt brauciena pa sauszemi apmaksa tiek veikta jau pirms sēšanās automašīnā, jo maksāts tiek par šoferu risku. Naudu jau laikus viņi atdod ģimenei...

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

No ostai līdzīgās piestātnes paveras fantastisks skats - tuksneša zeme ir neiedomājami dzeltena, debesis - spilgti zilas. Mazas kravas automašīnas piekabes kastē mēs dodamies cauri tuksnesim līdz galējam ziemeļu punktam, lai tālāk dotos uz smilšu kāpām pie vientuļas pludmales, kurā ceļotāji gandrīz nekad nenokļūst. Šī jau atkal ir īstena paradīze ornitologiem - pilna daudzveidīgu putnu, arī viskošāko ķirzaku un rakstaināko čūsku. Devāmies apraudzīt arī pelikānus, kas slēpjas salu krūmājos, kamēr naktī staba galā mūs apsargāja karalisks ērglis.

Patiesībā šī ir vieta, kurā noteikti ir vērts nokļūt par spīti grūtībām un riskam, taču cilvēki to nedara un palaiž garām dzīvu dabas dokumentālo filmu pieredzi.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

No šīs fantastiskās vietas tālāk dodamies uz netālajām sāls raktuvēm Manaure pilsētā, kuras tuvumā apskatīt izdevās, pateicoties mūsu vietējam kolumbiešu gidam.

 

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Karību jūras piekraste III: Kartahena
Kartahena (Cartagena) ir piektā lielākā Kolumbijas pilsēta, kuru izveidoja spāņu iekarotāji uz vietējās cilts ciemata pamatiem. Pilsētas sākotnējais centrs jeb vecpilsēta ir krāšņa. Tās pievārtē savukārt tiek būvētas Maiami tipa augstceltnes, kuras tiek celtas kā atsauce lidostai, no kuras ir tiešie reisi uz Floridu.

Kartahena ir tūrisma pilsēta, kurā ir plašs naktsmītņu piedāvājums, taču šī ir arī viena no tām pilsētām, par kurām tiek brīdināts neatrasties pilsētas ielās, tiklīdz satumst.Interesanta avantūra var izrādīties tirgus apmeklējums, kurā gan rokās paņemt fotoaparātu es nespēju - piezagušos baiļu dēļ. Vietējo draudīgie skatieni šeit nav ne ar ko salīdzināmi!

Bez koloniālās vecpilsētas baudījuma, var ļauties vēl vienai vēstures atkāpei pilsētas kalnā ar cietoksni, no kura savulaik aizstāvējās pret spāņu iebrucējiem.

Lai gan Kartahena atrodas pie Karību jūras, tai nav savas pludmales un tuvākā un populārākā ir Playa Blanca. Lai nokļūtu šajā pludmales liedagā, ir jābrauc ar laivu, kura mulsinoši apstājas vēl ūdenī, kas nozīmē - izkāpšanu. Lai gan ūdens dziļums šai vietā ir neliels, vilnis, kas tuvojas no jūras puses trieksies pāri galvai, tāpēc jāmēģina izlēkt starp viļņiem vai jālec ūdenī un jāpaļaujas, ka jūs noķers speciāli algoti vīri. Atpakaļ nokļūšana notiek tieši tāpat. Šeit var baudīt amizantus skatus, kā jauni puiši ķer vecākas kundzes un burtiski "lādē" iekšā laivās.
Kartahenā noteikti var izbaudīt dažādas jūras veltes - sākot ar garneļu krūzīti pludmalē par 30 santīmiem, beidzot ar omāriem smalkos restorānos, kur šeit ir ne mazums.

 

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Zona Cafetera
No Kartahenas devāmies uz reģionu Zona Cafetera, kuram raksturīgas Quindio palmas, kuras spēj sasniegt pat 60 metru augstumu. Lai tur nokļūtu, lidojām uz Kali (Cali) un tālāk ar autobusu devāmies uz ciematiņu Salento - augstu kalnos, mākoņu ielenkumā. Piecu dienu laikā, kuras šeit pavadījām, lija katru dienu.

Ciematiņā ir iespēja palikt un dzīvot kafijas ražotnēs, atkarībā no sezonas palīdzēt arī darbos - vākt kafijas pupiņas vai šķirot tās.

Salento viena pati garā, šaurā iela ir košu ēku fasāžu ieskauta. Ieliņā allaž sastopami šarmanti kolumbiešu vīri ar bagātīgām ūsām, kājas āvuši gumijas zābakos un tērpušies rakstainā pončo vai pārmetuši šalli pār plecu. Viņi cēli ar zirgu jāj cauri pilsētai vai pulcējas tās galvenajā bāra (kurā sievietes kāju nesperot), lai uzspēlētu biljardu un padzertu alu.

Rītos no pilsētas centrālā laukuma atiet automašīnas uz Valle de Cocora, kur var iziet vienas dienas trekingā. Ieejot lietus mākonī, redzamība ir minimāla, taču ieleja ir ārkārtīgi skaista ar savu zaļuma burvību. Treka maršrutā gadās ieilgušās lietus sezonas izraisītās zemes nogruvumu vietas. Dubļu masas mulsina un grūti saprast, kur likt nākamo soli, taču par cīniņu augšā tiekam atalgoti ar fantastisku kolibri rančo. Mazo, kustīgo putniņu nofotografēšana ir īsts izaicinājums.

Foto: Kolumbija un Zudusī pilsētaFoto: Kolumbija un Zudusī pilsēta

Salento ir autentisks ciemats kurā viegli kļūt par daļu no kolumbiešu ikdienas un šī ir burvīga vieta Kolumbijas apceļošanas noslēgumam.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Amanda smith

Apmeklēja: 3:21

Es mīlēšu dalīties savā liecībā ar visiem cilvēkiem visā pasaulē. Es esmu Amanda Smita no Anglijas, es pirms diviem gadiem apprecējos ar savu vīru, mēs sākām radīt problēmas mājās, kad mēs pārtraucām gulēt vienā gultā, cīnīdamies par mazām lietām ka viņš vienmēr atgriezās mājās vēlu naktī, pārmērīgi dzerot un guļot ar citām sievietēm. Es nekad neesmu mīlēja nevienu cilvēku savā dzīvē, izņemot viņu. Viņš ir mana dēla tēvs, un es nevēlos atteikties, jo mēs esam strādājuši tik smagi kopā, lai kļūtu par to, kas mēs esam un kas mums šodien ir. Pirms dažiem mēnešiem viņš nolēma dzīvot bez manis, un mūsu zēns, kas ir viena mamma, dažkārt var būt grūti, un tāpēc man nav neviena, kas mani apgrieztu, un man bija sirdsdarbība. Es aicinu savu māti un visu viņai izskaidrojam, mana māte man pastāstīja par Dr AJAKAJA, kā viņš palīdzēja viņai atrisināt problēmu starp viņu un manu tēvu, man bija pārsteigts, ka viņi bija iztērēti trīsarpus gadus un tas bija kā brīnums, ka viņi atgriezās viens otram. Es sazinājos ar Dr. AJAKAJA savā e-pasta vēstulē: Ajakajatemple1@gmail.com Un viņam visu izskaidrojot, tāpēc viņš solīja man neuztraukt, ka viņš nodos pareizrakstību un darīs lietas, lai mēs atkal pie mums iemīlētu, un viņš teica, ka bija vēl viena sievietes dvēsele, kas kontrolēja manu vīru. Viņš man teica, ka mana problēma tiks atrisināta divu dienu laikā, ja es uzskatu, ka es teicu OK. Tad viņš man klaiņoja un pēc divām dienām mana mīlestība atkal lūdza man viņu piedot. Es esmu tik laimīga jau tagad. Tāpēc es nolēmu dalīties pieredzē ar visiem, kam ir šī problēma. Sazinieties ar Dr. AJAKAJA viņa e-pasta adresē: Ajakajatemple1@gmail.com, whatsapp .. +2348066464710

Amanda smith

Apmeklēja: Testimony

Man patiks dalīties manā liecībā ar visiem cilvēkiem visā pasaulē. Amanda Smith Anglijas I apprecējās ar manu vīru apmēram divus gadus, sākās problēmas mājās, kad mēs apstājāmies gulēt vienā gultā, cīnoties par sīkumiem viņš vienmēr nāca mājās vēlu naktī, dzeramā pārāk daudz, un guļ ar citām sievietēm tur Es nekad neesmu mīlēja nevienu cilvēku savā dzīvē, izņemot viņu. Viņš ir tēvs savu bērnu, un es nevēlos ļaut aiziet, jo mēs strādājam tik smagi kopā, lai mums, kas mēs esam un ko mēs esam šodien. Pirms dažiem mēnešiem, viņš nolēmis dzīvot bez manis, un zēns, kas ir viens no vecākiem var būt grūti pie reizes, un tāpēc man nav, pie kā vērsties, un es biju satriekta. Es aicinu mana māte un izskaidrot visu, lai viņas, mana māte man pastāstīja par Dr AJAKAJA, kā viņš palīdzēja viņai atrisināt šo problēmu, starp viņu un mans tēvs, es biju pārsteigts, jo tie tika pabeigti trīs ar pusi gadu laikā, un tas bija kā brīnums ka viņi atgriezās viens otram. Es sazinājās Dr AJAKAJA jūsu e-pastu: Ajakajatemple1@gmail.com Un visu izskaidrot viņam, lai viņš man apsolīja nav jāuztraucas, ka viņš runāšanai un iegūt lietas atpakaļ pie mums, kur mēs iemīlēties atkal un viņš teica, ka bija vēl viena sievietes gars, kas kontrolēja manu vīru. Viņš man teica, ka mana problēma tiks atrisināta divu dienu laikā, ja es uzskatu, ka es teicu OK. Tad viņš runāšanai par mani, un pēc divām dienām atkal manu mīlestību jautā man piedot. Es esmu tik laimīga jau tagad. Tāpēc es nolēmu dalīties pieredzē ar visiem, kam ir šī problēma. Sazinieties ar Dr. AJAKAJA pie viņa e-pasta adreses: Ajakajatemple1@gmail.com

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: