GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Francija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiKur iepirktiesMaršruti

IZVĒLIES AUTORU

Ar baržu pa Francijas kanāliem

Francija

Ar baržu pa Francijas kanāliem« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Eiropa · francija · Francija · Anna Heinrihsone

Ar baržu pa Francijas kanāliem

Autors: Anna Heinrihsone1 ATSAUKSME

Ar baržu pa Francijas kanāliem

Francijas mākslīgo kanālu tīklojumā viens no vecākajiem un garākajiem (240 km) ūdensceļiem ir Dienvidu kanāls jeb Canal du Midi, kas šķērsojot Francijas dienvidu sauszemi, savieno Vidusjūru un Atlantijas okeānu, tādēļ nereti tiek dēvēts arī par Divu jūru kanālu (Canal de las Doas Mars).

Dienvidu tirdzniecības kanāla izbūve bija franču inženiera Pjēra Pola Rikē (Pierre-Paul Riquet, 1609-1680) lolojums, kam atļauju deva Francijas karalis Luijs XIV, paredzot tā izbūvei 3 360 000 franču livrus. Vienīgie darbā izmantotie darbarīki bija lāpstas, ķerras un cērtes. Divpadsmit tūkstošu strādnieku darbs bija tik labi organizēts, ka celtniecības tempi pārsteidz pat mūsdienu speciālistus.

Izmantojot jau esošos dabiskos un mākslīgi radītos iekšzemes ūdensceļus, tika radīts ūdens īsceļš, pa kuru Francijas kuģiem kursēt starp Atlantijas okeānu un Vidusjūru, izvairoties no pirātu apsēstās Spānijas piekrastes. Kanāla izbūve tika pabeigta četrpadsmit gados un to ekspluatācijā nodeva 1681. gadā.

Agrāk plaši izmantotais kanāls, šodien priecējot galvenokārt bezrūpīgus atpūtniekus un nopietnākus maršruta ceļotājus, kļuvis par pasauli veselai sabiedrībai, kas dzīvo uz ekskluzīvām vai pavisam pieticīgām baržām.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Sākotnēji interesējoties par atpūtas brauciena izmaksām uz baržas, tās tika lēstas tādos apmēros it kā mēs peldošo namu grasītos pirkt ar visiem tās pavāriem, stjuartiem un kapteini. Apejot informāciju, kas pieejama internetā plašai publikai, no noderīgas „mutes mutē" reklāmas uzzinājām par atsevišķām, nelielām kompānijām, kuru piedāvātā cena bija gluži pieņemama. Tā kā brauciens tika ieplānots maija mēnesī - teju nedēļu pirms sezonas sākuma - izmaksas sasniedza vien pusi no ierastās cenas, proti, 2 000 LVL, kurus dalījām uz 8 cilvēkiem.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Izvēlējāmies baržu īrēt bez kapteiņa un ar tās vadību tikt galā paši, tāpēc teorētiski kādam no mums būtu nepieciešama ūdenstransporta vadītāja apliecība, taču atslēgas saņēmām, šādu dokumentu neuzrādot. Un jāsaka, ka baržas vadība sevišķas iemaņas neprasa - kanāls ir plats, apdzīšanas manevrus šeit neviens neizpilda, un savstarpēji mijoties ar vietu stūrmaņa krēslā, rāmā gaitā (8km/h) šeit relaksēti var nodoties ainavas baudījumam.

Astoņvietīgo baržu savā pārziņā saņēmām burvīgā ostiņā mazā Francijas pilsētiņā Argent-Minervois, kurā, šķiet, vienīgās dzīvības dvesmas ienes baržu entuziasti. Mūsu liellaivā atradām ērti iekārtotas četras divvietīgas kajītes, virtuvi, labierīcības un divus virsbūves klājus ar galdiņiem.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Kad kompānijas vīriešiem tika ierādīta baržas tehniskā puse un nodrošinājums, devāmies ceļā, lai jau pavisam drīz pievārētu pašu sarežģītāko, kas sagaida šajā braucienā, proti, slūžas (visa kanāla garumā to ir 91). Jau netālu no ostas mūs sagaida pirmā barjera, kur jāšķērso pēc iespējas drīzāk, jo zināms, ka nākamajā dienā briest slūžu darbinieku streiks.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Kad slūžas veiksmīgi šķērsotas, ļaujamies pirmā vakara burvībai. Esam piestājuši lauka malā, aiz muguras palicis slūžu darbinieku kantorītis, un mēs malkojot vīnu, baudot pastētes un uzkodas, lūkojamies apkārt un jūsmojam... Kā vakara kulmināciju novērtējām skatu, kā gar krastu trīs puišeļi stiepj milzu samu.
Ir ļoti patīkami, ka brauciena laikā iespējams piestāt ne tikai ostās, bet jebkurā vietā - jebkurā privātā teritorijā, jebkurā vīnogu laukā. Arī baržas pietauvošana ir visai elementāra - atliek vien piestūrēt maksimāli tuvu krastam, kādam izlekt ārā un iedzīt mietiņu, pie kura laivu pietauvot.

Tipiskākā kanālmalas ainava ir platānām apaudzētie karsti. Šo koku saknes kopā satur krastus un pasargā tos no nemitīgas, laivu radītas, izskalošanas. Šī ainava mijas ar klajāku lauku ainavām, kuru krastos redzama ne viena vien pa daļai nogrimusi un izrūsējusi barža, sašķiebušies un pamesti kuģi. Vietām šeit stacionāri pietauvotas arī tādas liellaivas, kuras kalpo kā vasarnīcas.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Mūsu nesteidzīgais maršruts ilga trīs dienas turp un trīs dienas atpakaļ, piestājot kur sirds kāro un pavadot tur tik ilgu laiku, cik vēlamies. Protams, mūsu veiktais kanāla posms šādā bezrūpīgā tempā nebija sevišķi liels. Maršruts paredzēja arī Fonserannes inženierijas brīnuma - astoņu slūžu kāpņu pievarēšanu. Šeit jāšķērso deviņi kanāla vārti. Atkarībā no tā, kur baržai jānokļūst - lejup vai augšup - attiecīgi slūžas tiek piepildītas ar ūdeni vai ūdens līmenis tiek pazemināts. Laiva tiek pacelta 21,5 metra augstumā, večiem metot virvju cilpas, laidinot virves vaļā, bet meitenēm spiedzot, no augstākā posma nonākam kanāla zemākajā posmā - Béziers pilsētas pakājē.

Šeit senā tirdzniecības kanāla izbūve sagādā ne vienu vien pārsteigumu. Béziers pilsētā kanāls šķērso Orb upi, veicot savu ceļu pāri 17. gadsimtā izbūvētam akveduktam (kopumā kanāls savu tecējumu veic pāri vairāk kā 40 akveduktiem). Mūsu veiktajā kanāla posmā sastopamies arī ar vietām, kur kanāls šķērso laukus, kas ir zemākā līmenī par ūdens ceļu. Zināms, ka ir vieta, kur kanāls caur tuneļa pārvadu ieurbjas arī zemē, piemēram, cauri Ensérune kalnam Ēro pilsētā kanālu izvada Malpas tunelis.

Ļaujoties kanāla ceļa pārsteigumiem, lēnīgi slīdam garām arī nelielām, ārkārtīgi šarmantām franču pilsētiņām. Tā kā mūsu maršruts veda cauri kalnainam apvidum, lieti noderēja līdzpaņemtie zīdaiņa ratiņi, kad lēmām nodoties šo pilsētu apskatei. Zīdainīti nesot rokās, bet ratos piekrāmējot ar vīnu un visu nepieciešamo, ērti varējām izkāpelēt pilsētu ieliņas.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Pirmā apmeklētā pilsētiņa Paraza bija klusa un tukša, mazītiņa kā nieks, taču tādēļ, ka pirmā - jo spilgti palikusi atmiņā. Šeit arī apmeklējām vecā stallī iekārtoto vīna darītavu, kas pārsteidza ar asprātīgu instalāciju ekspozīciju.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Kompozīcijas ar jau savu apbružātības pakāpi, šeit veidotas no zirglietām, darba rīkiem, vīna darīšanai nepieciešamā aprīkojuma, tostarp, speciālām ķiverēm, kas tiek liktas galvā, lienot vīna mucās - tās mazgāt. Apskatot pašas mucas, degustējot vīnu, to arī bagātīgi iegādājām - un jo vairāk degustējām, jo vairāk iegādājām...

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Savukārt, jau minētā, tipiskā franču Béziers pilsētiņa ar slaveno akveduktu un astoņām slūžām šarmē ar savu koloniāla laika arhitektūru un viduslaiku elpu, ar savu centrālo promenādi un stāvām, senatni dvesmojošam sīkām ieliņām. Tā kā bijām nobraukuši jau divas pilnas dienas un dāmas bija izslāpušas pēc iepirkumiem, tad šeit tika izdarīti pirmie antikvārie iepirkumi - vāzes un trauki.

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Tālākajā ceļā apmeklētā - no bazalta atlūzām būvētā, vēsturiskā pilsēta Adge savukārt pārsteidza ar savādu nomācošu sajūtu. Visai ērmīgs pilsētas nomālē slejas apbružāts, pamests atrakciju parks, ar krūmos ieaugušiem amerikāņu kalniņiem un apkārt slaistošiem ne sevišķi patīkamiem tipiem...

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Sasnieguši Vidusjūru pie Le Cap d'Adge, pludmalē iemalkojām labu šampanieti un vakariņas vietējā restorānā, lai noskaņotos jau nedaudz skumjajam atpakaļ ceļam... Taču atceļā kanāls sagādāja patīkamu pārsteigumu. Kādā pirms tam bez ievērības atstātā ciematiņā Le Somail, sestdiena iezīmēja krāmu tirdziņa dienu - īstu vaļā atšautu antikvariāta dārgumu lādi ar mēbelēm un traukiem, no sīkumiem līdz lielām lietām! Pārsedzošs, abpus kanālam kūsājošs tirdziņš ar priecīgiem pircējiem un pārdevējiem, kurā pazust vismaz uz četrām stundām! Šī pēcpusdiena vainagojās ar īstu ķērienu gan emocionālā, gan vērtīgu ieguvumu ziņā. Cits šeit tika pie lampām, spoguļiem un svečturiem, cits pie 50. gadu modes žurnālu kaudzes par 2 eiro, cits pie vintage cūkādas somiņas par 1 eiro, bet iekārots, taču ne līdzpaņemts palika retro karuseļu zirdziņš...

Foto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliemFoto: Ar baržu pa Francijas kanāliem

Satiekoties pilsētas centrālajā laukumiņā, lai padižotos ar saviem „laupījumiem", novērojam visīstāko Francijas mazpilsētu idilli - netālu griežas tirdziņiem tik piedienošais karuselis, skan akordeona melodijas, bufetē pārdevēji ar sarkanu lūpu krāsu iekrāsotiem vaigiem par vienu eiro tirgo ēdienus un dzērienus...

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Maija Prozorovica

Apmeklēja: 2011.gada maijs

Viens no pedeja laika sarmantakajiem celojumiem!
Biju kopa ar raksta autori un varu tikai velreiz apstiprinat visu aprakstito!
Varbut vienigi piebildisu, ka, iespejams, pirmajai reizei t.s. nesezona ir labaka laiks sim celojumam, jo karstakas turisma sezonas laika izsturet palielo kugi starp daudz, daudz vairak citiem lieliem un maziem, caur tuneliem un sluzam, pavisam nepieredzejusam barzas sturetajam varetu radit, nu, ja ne problemas, tad celojuma burvibas baudisanai nevejadzigu stresu.
Iesaku. Ir verts!

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: