Abū Dabī un Dubaija. Starp autentiskumu un mirāžu
Autors: Una Meistere0 ATSAUKSMES
Apzinos, ka facebook un instagram laikmetā jūsmot par saulrietiem ir mazliet banāli, taču šoreiz nevaru atturēties. Tik lielu sauli es vēl savā mūžā nebiju redzējusi. Kā gigantiska dzeltena ugunsbumba tā lēni slīdēja aiz šeiha Zaida mošejas kupoliem. Viss pamazām iekrāsojās dzeltens – debesis, ūdens, gaiss, pati mošeja. Apkārt tikpat kā vairs nebija neviena cita toņa – vien 1001 nianšu dzeltenais. Un dienas saules sakarsēts gaiss, sajaucies ar vakara mitrumu – samtaini piesātināts, teju taustāms. Man vārda vistiešākajā nozīmē bija „istaba ar skatu”.
Jāteic, šajā ziņā Shangri-La Hotel Abū Dabī nudien nav konkurentu. Ar mošeju to šķir vien ūdens klajums, un šai ainavā ir kaut kas tik ļoti intīms un majestātisks vienlaikus, ka ir teju neiespējami atraut skatu. Saulrieta hedonistus var manīt arī lejā esošajā pelbaseinā, kura robeža beidzas līdz ar jūras līmeni. 1001 pasaku sajūtu sirreāli turpina arī zvans, kas mani pamodina nākamajā rītā. „Jūs gaida Abra!” Pirmajā mirklī samiegojusies nesaprotu, vai tiešām esmu aizmirsusi kādu sarunātu tikšanos.
Abra izrādās tradicionāla koka laiva, kas Apvienotajos Arābu Emirātos tiek izmantota, lai pārceltu cilvēkus no viena līča krasta uz otru. Shangri-La tā romantiski kursē pa viesnīcas kompleksa kanālu – starp šajā pašā teritorijā esošo budžetam draudzīgāko Traders Hotel un gan gastronomiskiem mērķiem, gan iepirkumiem noderīgo Souk Qaryat Al Beri. Gluži kā gondola. Lai nu kā, bet viesmīlības virāžās šejienieši ir virtuozi, spējot šarmanti izspēlēt pat šķietami visprimitīvāko tūrisma atrakciju. Es pasmaidu kā bērns. Cik gan nepieklājīgi maz reizēm ir vajadzīgs, lai pārslēgtu tevi brīvdienu noskaņā.
Pirmoreiz es Abū Dabī biju pirms deviņiem gadiem – šeiha Zaida mošeja tik tikko bija pabeigta un visapkārt tai vēl vīdēja būvlaukums. Tiesa, tas še ir joprojām – mošejas apkārtnē top jauns rajons un, iespējams, nākotnē tas kļūs par Abū Dabū jauno centru. Mošeja atrodas nelielā kalnā, aptverot 22 000 kvadrātmetru teritoriju, tā celta no marmora, ar četriem 107 metrus augstiem minaretiem, 82 dažādu izmēru kupoliem un 1048 ar dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem inkrustētām kolonnām ārpusē un 96 iekšpusē. Visas inkrustācijas, kur dominē galvenokārt ziedu motīvi, ir roku darbs. Projekta iniciators bija šeihs Zaids, mošejas celtniecība tika uzsākta 1998. gadā, bet pirmoreiz publikai tā durvis vēra tikai 2007. gada decembrī. Pēc šeiha nāves – 2004. gadā, viņa ieceri turpinot realizēt viņa dēliem.
Galvenajā lūgšanu telpā atrodas septiņas 10 metrus garas, 10 metrus platas un deviņas tonnas smagas kristāla lustras, kā arī lielākais persiešu paklājs pasaulē. Paklājs sver 35 tonnas, tā izmērs ir 6000 kvadrātmetri, to ar rokām audušas 1200 irāņu sievietes un tajā ir 2 268 000 ar rokām sieti mezgli. Tā kā iespaidīgā izmēra dēļ paklāju nav bijis iespējams transportēt, sākuma darbi notikuši audēju dzimtajā Irānas ciematā Mashhadin, taču pabeigt paklāju nācies jau pašā mošejā. Paklāja vērtība tiek lēsta vairāk kā 8,5 miljonos dolāru, savukārt pašas mošejas izmaksas - 2.167 miljardos dirhamu, un tā jau paguvusi iekļūt Ginesa rekordu sarakstā ar lielāko paklāju, lielāko kristāla lustru un lielāko kupolu šāda veida celtnēs. Musulmaņu ticībai nepiederīgajiem mošeja publiski apskatāma līdz 12 dienā, un sievietēm tajā ieejot gan galvai, gan ķermenim jābūt pilnībā nosegtam. Kolonnu ieskautais marmora pagalms saulē viz tik ļoti, ka tā baltums izraisa teju sniega aklumam līdzīgu efektu.
LĪDZĪGI KĀ, IESPĒJAMS, DAUDZI, ES NEVARU NOVALDĪT ZIŅKĀRI UN PIRMAIS, KO VĒLOS ŠE IZDARĪT, IR NOKĻŪT PIETIEKAMI TUVU TOPOŠAJAI LOUVRE ABU DHABI. Vienam no pēdējo gadu intriģējošākajiem muzeju projektiem, kura oficiālais atklāšanas datums solās būt 11. novembris. Tiesa, gan ekonomiskās krīzes, gan dažādu citu iemeslu dēļ visi iepriekš nospraustie termiņi ir pamatīgi iekavēti un arī šobrīd topošā Luvras muzeja ēka ir rūpīgi apslēpta aiz augstas būvlaukuma sienas. Kaut vietējie zina stāstīt, ka celtniecība esot jau pabeigta, un kā šeit ierasts, sēta, visticamāk, tikšot nojaukta vien neilgi pirms muzeja atklāšanas – Luvrai negaidīti iznirstot teju kā tuksneša mirāžai. Un varbūt tā arī ir vispareizāk, nevis soli pa solim vērot muzeja tapšanu, bet gan ļaut tam uzplaukt kā brīnumam. Muzeja projekta autors ir pasaulslavenais franču arhitekts, Pritckera balvas laureāts Žans Nuvēls un tā vizuālo veidolu iedvesmojusi Abū Dabī un islāma tradicionālā arhitektūra. Ēkas centrālais elements ir gigantisks doms, kuru veido ģeometriska struktūra no astoņās kārtās izliktām 7850 dažādu izmēru zvaigznēm, kas saules gaismā rada gaismas lietum līdzīgu efektu. Starp citu, vēlāk vakara tumsā, šķērsojot vienu no Abū Dabī tiltiem, kupols – maģiski izgaismots, tomēr uz mirkli pavīd skatam. Muzejs jau iemantojis apzīmējumu „Luvra smiltīs,” un tā kolekcijā šobrīd ir vairāk kā 600 dažādas kultūras un laika periodus aptveroši mākslas darbi, un tā joprojām tiek papildināta. Iecerēts arī, ka 300 meistardarbus jaunajam muzejam aizdos 13 dažādas franču institūcijas un gada laikā tie rotēs dažādu izstāžu ietvaros.
Luvra Abū Dabī ir pirmā grandiozā kultūras celtne, kas tiks pabeigta ambiciozā Sādiatas salas kultūras rajona (Saadiyat Island Culture district) projekta ietvaros. Nākotnē tai piepulcējoties arī Frenka Gērija dizainētajam Gugenheima muzejam, Zahas Hadidas biroja projektētajam Skatuves mākslu centram un Tadao Ando režijā tapušajam Jūrniecības muzejam. Tiesa, pirmo bezdelīgu statusā te jau vairākus gadus kā atvērts apmeklētāju centrs Manarat Al Saadiyat, kas vienlaikus ir arī ikgadējās Abū Dabī mākslas meses mājvieta un Foster+Partners Expo 2010 Šanhajā celtais Apvienoto Arābu Emirātu paviljons, kura zeltītais veidols atgādina sastingušu tuksneša smilšu kāpu.
Tiesa, kultūras institūciju milži ir tikai viena no Sādiata Kultūras rajona sastāvdaļām, paredzams, ka nākotnē sala kļūs par pašpietiekamu dzīvesstila teritoriju, kur līdzās lieliskām izstādēm būs iespējams baudīt arī ne mazāk hedoniskus pludmales priekus. Sādiata pludmale, kas še tika atklāta pirms vairākiem gadiem, jau tagad ir viena no vietējo iecienītākajām pilsētas pludmalēm. Tās krasta līnija ir 400 metrus gara, ūdens – tirkīzzils, neiztrūkst arī pludmales krēsli, ģērbtuves un viss pārējais saules vannu baudītājiem nepieciešamais. Pati sala kopumā aizņem 27 kvadrātkilometrus un ir dabiska, ne mākslīgi veidota. Un tās oriģinālie pamatiedzīvotāji bijuši bruņrupuči.
RAUGOTIES ŠĪ BRĪŽA ABŪ DABĪ DEBESSKRĀPJU IERĀMĒTAJĀ SILUETĀ, IR DIEZGAN GRŪTI IZTĒLOTIES, KA APVIENOTO ARĀBU EMIRĀTU GALVASPILSĒTA UN OTRA LIELĀKĀ PILSĒTA VALSTĪ REIZ BIJIS KLEJOTĀJU CILŠU APDZĪVOTS TUKSNESIS. Abū Dabī, kas tulkojumā nozīmē „gazeles tēvs" tika izveidota 1791. gadā, kad tuksneša klejotāji uz salas atklāja ūdeni. Tiesa, ilgi tas bija mazs zvejnieku ciemats, kura labklājība bija atkarīga no zvejniecības, kamieļu, dateļu audzēšanas un pērlēm. 20. gadsimta sākumā spēcīgu krīzi reģiona ekonomikas attīstībā radīja japāņu kultivēto pērļu industrijas uzplaukums, kas mazināja pieprasījumu pēc dabiskajām pērlēm. Taču viss mainījās brīdī, kad emirāta teritorijā tika atklāta nafta. Tās eksports sākās 1962. gadā un laikā, kad naftas cena bija 147 dolāri barelā, Abū Dabī gadā pelnīja apmēram 140 miljardus dolāru.
Abū Dabī attīstība vistiešāk saistīta ar Apvienoto Arābu Emirātu pirmā prezidenta šeiha Zaida vārdu - pateicoties viņa vīzijai un stratēģiski gudriem ieguldījumiem ražošanas, infrastruktūras un lauksaimniecības attīstībā, Abū Dabī ekonomikas lēciens bija straujš. Par vienu no šeiha pamatmērķiem kļuva sapulcināt Abū Dabī labāko, kas pasaulē radīts. Šim mērķim emirāts ir uzticīgs joprojām, turklāt, neraugoties uz straujo attīstību, vienlaikus saglabājot pietiekami relaksētu, drīzāk lielam ciematam, ne hektiskai metropolei līdzīgu dzīves ritmu.
Kaut pēc pērlēm še neviens vairs nenirst un tirgu sen pārpludinājuši mākslīgi kultivētie Ķīnas ražojumi, Abū Dabī autentiskās dvēseles atblāzmu joprojām var sajust Al Mina Zivju tirgū, kura mājvieta ir viena no lielajām Dhow Harbour noliktavām. Kā tik te visa nav – uz ledus letēm gozējas teju visa šejienes jūras dzīļu bagātība, krāsainas papagaiļzivis ieskaitot. Ja kārojas, turpat blakus svaigi iepirktās zivis jums arī pagatavos – vienkārši uz grila ar sāli vai pikantā Keralas stila karijā. Netālu – arī izbijušā noliktavas ēkā, atrodas viena no šī brīža vibrējošākajām Abū Dabī kultūras telpām – Warehouse421, kas pazīstama ar lieliskām izstadēm un arī mūzikas un performanču programmu. Tās pagalmā greznojas tēlniecības objektā pārtapusi veca zvejnieku laiva, kamēr tās iedvesmas avoti – autentiskas koka laivas, atpūšas iepretim debesskrāpjiem turpat ielas otrā pusē.
TAČU VISNEAIZMIRSTAMĀKĀ ABŪ DABĪ PIEREDZE, IR NOKĻŪT VIETĀ, KUR VISS PILSĒTĀ NOTIEKOŠAIS, TĀS VĒTRAS UN DZIŅAS, ŠĶIET TIKAI PĀREJOŠA MIRĀŽA – TUKSNEŠA KLUSUMĀ. Abū Dabī pievārtē esošais Rub' al Khali jeb Tukšais kvartāls aizņem 650 000 kvadrātkilometru un ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē. Un nav daudz vietu pasaulē, kur smilšu kāpas būtu tik majestātiski augstas kā Liwa Desert. Dažas no tām sasniedz pat 25 metrus. Smiltis ir maigas un siltas, tādas, kurās gribas iegrimt un ļaut tām netraucēti plūst caur pirkstiem. Cik tālu vien sniedzas skats, nav nekā cita – vien majestātisku kāpu iezīmēts oranžs reljefs un zilas debesis. Ne krūmu, ne koku, vien bezgalīgs plašums, kas kā laicīgas dzīves nenozīmīgus putekļus iznīcina visas pēdas. Viena vēja pūsma un to vairs nav. Kamēr pats tuksnesis šķiet mūžīgs. Saulrietā tas iekrāsojas sarkani dzeltens un zvaigznes mirdz reibinošā trakumā. Viena no galvenajām Apvienoto Arābu Emirātu un arī Abū Dabī atrakcijām ir tuksneša safari. Adrenalīns džipam slīdot lejā pa smilšu kāpu un uzšķiļot smilšu vērpeti, ir piedzīvošanas vērts. Vienīgi, ja vēlaties to izbaudīt pilnībā, vēlams iepriekš vienoties par individuālu izbraucienu, citādi jutīsieties kā viens no simts smilšu aplokā iedzītiem tūristiem, kurus pēcāk vienotā zosu gājienā nogādā šādiem pat mērķiem paredzētā beduīnu apmetnē. Īstā tuksneša burvība un mistērija sākas mirklī, kad esat ārpus pūļa, baltajā arābu ģērbā tērptais apvidus auto šoferis ir izslēdzis motoru, apsēdies turpat blakus savam četru riteņu “kamielim” un jūs vienkārši klausāties un saplūstat ar klusumu, kurš pēkšņi šķiet ieguvis teju telpiskas, gandrīz taustāmas aprises...
ABŪ DABĪ IESPĒJAMS LIELISKI SAVIENOT AR DUBAIJAS APMEKLĒJUMU. ABAS PILSĒTAS ŠĶIR VIEN 105 KILOMETRI JEB MAZLIET VAIRĀK KĀ STUNDAS BRAUCIENA ATTĀLUMS. Turklāt tiem, kas kādus gadus še nav bijuši, šī brīža Dubaija varētu būt diezgan liels pārsteigums. Kaut miljardieru klubi, visizmeklētākās virtuves restorāni, vislielākie iepirkšanās centri un visas pārējās luksusa ekstravagances vispārākajā pakāpē Dubaijā joprojām sit augstu vilni, tikpat kaismīgi tā šobrīd mēģina savam tēlam piešķirt nepieradinātības un robustuma garu. Savveida mākslinieciskas neuzpucētības “pipariņu,” kas raksturīgs Berlīnei, Barselonai vai Londonai. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos – atēdusies 5+ zvaigžņu mirāžu, Arābu Emirātu metropole it kā mēģina kļūt “eiropeiskāka” un piezemētāka. Protams, savā stilā.
Kā smejas vietējie, šobrīd Dubaija ir apsēsta ar...kastēm. Jā, jūs nepārklausījāties, “kaste” un “konteiners” ir jaunākie “klucīši” tās arhitektoniskajā spēļaukumā. Viens no pieturpunktiem, kur šo tendenci visā krāšņumā izbaudīt, ir BoxPark - iepirkšanās un restorānu kvartāls, kas stiepjas 1,2 kilometru garumā un atrodas Al Wasl Road. Kopumā parka teritorijā – visdažādākā izmēru un krāsu kastēs, izvietojušies vairāk kā 44 veikali, kafejnīcas un galeriju telpas.
Gigantiskai kastei līdzīga struktūra ir arī Apvienoto Emirātu jaunās affordable stila viesnīcu ķēdes, Eiropas 25Hours Hotels gara līdzinieka - Rove Hotels, arhitektoniskā veidola pamatelements. Ārēji Rove Hotel atgādina taisnstūra formas bloku, kas iesēdināts dažādos pilsētas rajonos. Jāteic, arī šāds viesnīcu koncepts Dubaijas dzīvesstila scēnā ir jaunums. Vibrējošs, kosmopolītisks, māksliniecisks, mūsdienīgi bohēmisks un vienlaikus cenā draudzīgs. Tā teikt, jauniem atbilstoši pases datiem un jauniem sirdī. Publiskajām telpām raksturu piešķir vietējo mākslinieku radīti darbi, istabu izmērs ir vidēji 26m2, lielākā daļa no tām ir savstarpēji savienotas un tādējādi piemērotas ģimenēm ar bērniem. Atbilstoši laika garam, neiztrūkst ne 24 stundu fitnesa zāle, ne e-konsijāža aplikācija un pat 24 stundu automātiskais veļas mazgāšanas serviss.
Starp citu, arī šobrīd modīgākā Dubaijas ēstuve – Jamaikas virtuves restorāns Miss Lily, vizuāli atgādina konteineru. Iekštelpās dominē 80. gadi stilistika – ar diskobumbu, rūtotām melni zila linoleja grīdām, sienām, kuras grezno vinila plašu vāki, galdiņiem skaņuplašu formā un neonā izgaismotu bāru. Afrikāņu ritmu cienītājiem te skan labākais ska un regejs pilsētā, un, ņemot vērā, ka salīdzinot ar lielāko daļu Dubaijas restorānu, Miss Lily ir nosacīts “kabatas formāts,” vakaros te rodams īstens trendy publikas koncentrāts - tādā blīvumā, ka teju nav kur adatai nokrist.
Kolorīta un no rietumu dzīvesstila telpas aizgūta tendence ir arī mobīlie “pārtikas treileri,” kas regulāri rīko “gastronomiskus ielas virtuves salidojumus” dažādos pilsētas rajonos. Tiem ir arī patstāvīga mājvieta ar visai trāpīgu nosaukumu – Last Exit (Pēdējā izeja), ceļā no Dubaijas uz Abū Dabīi. Apmēram 1500 m2 liels “parks”, kurā patstāvīgi piestājuši vismaz 12 vintage stila treileri, piedāvājot līdz ar kādu burgeri, “karsto suni” vai falafelu katapultēties 50. gadu nostalģijā.
Tiesa, vienlaikus nekur nav zudusi arī Dubaijas neslēptā tieksme pārtrumpot visus līdzšinējos pasaules rekordus – lai arī kādā jomā tie būtu. Īpaši vēl ņemot vērā, ka tieši šeit 2020. gadā piezemēsies pasaules lielākā megaizstāde – Expo. Un tai – atbilstoši Dubaijas ambīcijām, protams, ir jāpārspēj visas iepriekšējās, ko pasaule līdz šim pieredzējusi. Vietējie zina stāstīt, ka 2020. gadā, saskaņā ar šeiha rīkojumu, jebkurai ēkai, kas šobrīd atrodas celtniecības procesā, jābūt pabeigtai vai – ja tas neizdodas, būvlaukums jānolīdzina.
TAPŠANAS STADIJĀ ŠOBRĪD IR JAUNS REKORDISTS, KAS SOLA VISMAZ PAR GALVAS TIESU APSTEIGT 828 METRUS AUGSTO TAGADĒJO DUBAIJAS SIMBOLU – BURJ KHALIFA. Tiesa, šoreiz tas nebūs debesskrāpis, bet gan skatu tornis, kura mājvieta ir vēl viena jauna pilsētas teritorija – Dubai Creek Harbour. Projekta autors ir spāņu arhitekts Santjago Kalatrava un vizuāli skatu tornis atgādina bultu, kas tiešā trāpījumā tiecas debesīs. Tiesa, kā iedvesmas avoti gan poētiski tiek minēti lilijas zieds un islāma arhitektūrai raksturīgie minareti. Kaut precīzs torņa augstums netiek atklāts, mēļo, ka tas varētu sasniegt vienu kilometru. Tajā atradīšoties gan rotējoši balkoni, gan dažādas skatu platformas un “debesu dārzi,” kas uzjunda asociācijas ar antīkās pasaules septītā brīnuma kārtā ieceltajiem, mītiskajiem Babilonas dārziem.
Celtniecības fināla stadijai šobrīd tuvojas arī Dubai Eye panorāmas rats, kurš – līdzko tiks pabeigts, augstumā pārtrumpos šobrīd vērienīgāko savas nišas līdzinieku – High Roller Lasvegasā (167m). 210 metrus augstais panorāmas rats iecerēts 1400 pasažieriem un to veido 48 kapsulas.
Savukārt jau šomēnes oficiālu atklāšanu piedzīvos vēl kāds daudz aprunāts projekts – Frame (Rāmis), kas sevī iemieso 150 metrus augstu un 193 metrus platu gigantiskas gleznas rāmja ekvivalentu, kas simboliski atdala veco Dubaiju no jaunās debesskrāpju pilsētas. Tā veidols jau paguvis daudzos izraisīt gan neizpratni, gan izbrīnu vienlaikus. Frame atrodas Zabeel parkā, netālu no Star Gate, un jau tagad paredzams, ka savas acīmredzamās dīvainības dēļ tas kļūs par jauno Dubaijas pilsētzīmi un vienu no visfotogrāfētākajiem objektiem pilsētā – līdzās Burj Khalifa debesskrāpim. “Rāmja” pamatstāvā atradīsies izstāžu telpas, kur cita starpā būs skatāma arī ekspozīcija, kas ilustrē Dubaijas ekstrēmās vizuālās pārvērtības, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām. Savukārt “rāmja” augšpusē esošajā skatu platformā apmeklētāji varēs nokļūt ar panorāmas liftu, kas kursēs pa vienu no tā “ribām”. Iecerēts, ka gada laikā “Frame” apmeklēs 2 miljoni cilvēku.
Nākamgad durvis sola vērt arī “Nākotnes muzejs,” kura ekspozīcija (un arī arhitektūra) ļaus aizceļot 2035. gadā. Ēkai ir ovāla forma un interesanti, ka tās projekta autora vārds joprojām tiek turēts noslēpumā. Muzeja celtniecībā izmantoti arī 3D – drukas komponenti, un tas kalpošot ne tikai kā visjaunāko inovāciju prezentācijas telpa, bet arī kā nākotnes ideju inkubators. Nav divu domu – atbilstošāku vietu kā Dubaija šādam muzejam grūti iztēloties!
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.