GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Naoshima

Kultūra

IZVĒLIES OBJEKTU

Benesse Art Site« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Āzija · japāna · Naoshima · Kultūra ·

Benesse Art Site

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Benesse Art Site

Pārfrāzējot leģendāro Hārdija Lediņa “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcu”, savā ziņā var teikt, ka viena no šī brīža aktuālākajām dzīvesstila tendencēm – modē, dizainā un arī ceļošanā, ir “aizmirstu jeb ikdienas steigā atvilknē nogrūstu sajūtu restaurācija”. Benesse Art Site, kas atrodas Naošamas salā Japānā, ir tieši tāda.

Foto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art Site

Benesse Art Site ir unikāls sadarbības projekts, kas tapis līdzdarbojoties japāņu mākslas kolekcionāram Soichiro Fukutake un pasaulslavenajam arhitektam Tadao Ando. Un savā ziņā tas ir stāsts par kādas lielas kaislības materializāciju. Par savveida sajūtu prelūdiju uzskatāma jau pati nokļūšana līdz salai. Aizlidot turp nav iespējams, līdz ar to visi še nokļūst pilnīgi vienādi - neatkarīgi no statusa un maciņa biezuma. Ja dodaties no Tokijas puses – vispirms shinkansen jeb ātrvilciens, pēc tam vēl divi – tehnoloģiju ziņā krietni pieticīgāki vilcieni. Tā teikt, ja pārvietojoties ar pirmo, koki un mājas aiz loga skrējienā saplūst, divos pēdējos tās garām aizslīd jau krietni lēnāk, iezīmējot skaidri saskatāmas kontūras. Visbeidzot vēl aptuveni 20 minūtes ar prāmi no Japānai šķietami neraksturīgi aizmigušas ostas pilsētiņas Uno. Tādējādi jau pats ceļš savā ziņā soli pa solim pārslēdz laika ritējumu pilnīgi citā plūdumā. Naošima, kurā ir vien aptuveni 3000 iedzīvotāju, sākotnēji bijusi zvejnieku sala - viņu laivas joprojām manāmas salas vecajā ostā, pa vidu ūdenī šūpojoties lielām, krāsainām medūzām. Vēlāk uz salas tikuši izvietoti koncerna Mitsubishi industriālie atkritumi. Līdz, kaislības pārņemts, Soichiro Fukutake to izlēmis pārvērst mākslas, arhitektūras un dabas harmonijas oāzē.

Foto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art Site

Uz salas ir trīs muzeji - Benesse Art museum, kas vienlaikus ir visvecākais, un izvietojies vairākās atsevišķās ēkās, sevī iemiesojot mākslas telpu apvienojumā ar viesnīcu un restorānu, kā arī Chinchu Art museum un korejiešu mākslinieka Lī Ufana muzejs. Abi pēdējie iecelti pazemē, vārdam “chinchu” tieši to arī nozīmējot – zem zemes. No ārpuses muzeju apjoms pat nav nojaušams, tādējādi ēkām neiejaucoties un pilnībā saplūstot ar dabu. Iespējams, no visa, ko Ando ir radījis, šis ir viens no viņa izcilākajiem meistardarbiem, demonstrējot askēzes skaistumu visā tā pilnībā. Ģeometriskās pelēkā betona virsmas, ļaujot uz tām spēlēties dienasgaismai, mazā gleznā pārvērš teju katru plakni. Turklāt, atbilstoši diennakts laikam, šie cilvēka un dabas uzburtie gaismēnu mākslas darbi atrodas nemitīgā mainībā. Sajūtu un maņu slīpēšanas stāstu tikai vēl tālāk un niansētāk attīstot te eksponētajai mākslai.

Foto: Benesse Art Site

Viens no Chinchu mākslas muzejā visplašāk pārstāvētajiem māksliniekiem ir amerikānis Džeimss Turels (James Turrell) – gaismas, telpas, krāsu un to uztveres manipulators. Muzejā eksponēts arī viens no viņa leģendārajiem Sky Space – darbs, būtībā gaismas krāsu un klusuma meditācija, kas dažādās variācijās atrodams visdažādākās pasaules malās. Iemiesojot cellei līdzīgu telpu ar visiem dabas elementiem atvērtu jomu. Ne vienam vien Turela darbu apmeklējumus pārvēršot savdabīgā pasaules apceļošanā – mākslas “orientēšanās maršrutā”.

Taču visīpašākā zāle šajā pazemes muzejā nenoliedzami atvēlēta leģendārajām Kloda Monē “Ūdensrozēm”. Palielai cellei līdzīgās telpas sienas un grīdu klāj balts Karāras marmors, mākslīgā apgaismojuma šeit nav, vien dienasgaisma, kas iespīd caur telpas griestiem, režisējot noskaņojumu un sajūtas. Un arī ienākat jūs šeit kā svētnīcā – iepriekš ir jānovelk augšzemes dzīves putekļu aplipušie apavi un jāiekāpj mīkstās, sniegbaltās čībiņās, kas ļauj pārvietoties bez skaņas. Mitoloģija vēsta, ka Chinchu mākslas muzeju Fukutake arī lūdzis uzcelt speciāli ūdensrozēm. Pārsteidzošākais, kaut atrodaties pazemē, pateicoties stratēģiski izvietotiem pagalmiem, atvērtām ejām un logu ailēm, jūs to pat nejūtat.

Apkārtējā zaļumā gandrīz nemanāms ir arī korejiešu mākslinieka, filosofa un dzenminimālista Lī Ufana muzejs. Ufans pārstāv leģendāro japāņu avangarda grupu Mono-ha, pirmo avangarda kustību, kas ieguva starptautisku atpazīstamību. Tās nosaukums tulkojumā nozīmē “lietu skola”, savukārt aktivitāšu periods ilga no 1968. līdz 1975. gadam. Kustībai bija izteikts antimodernisma raksturs, sevī apvienojot vides mākslas, fluxus un konceptuālās mākslas iezīmes. Mono-ha grupas pārstāvji savās skulptūrās un instalācijās izmantoja raupjus, dabiskus pamatmateriālus (klinšu bluķus, smiltis, koku, stiklu, metālu), bieži tos izkārtojot šķietami vienkārši, bez acīmredzamas mākslinieciskas iejaukšanās. Lī Ufana skulptūrās galvenokārt izmantoti tikai divi materiāli – tērauds un akmens. Savukārt viņa gleznas ir minimālistisks otas triepiens.

Foto: Benesse Art Site

Viņš ir teicis, ka augstākais izpausmes līmenis ir nevis radīt kaut ko no jauna, bet drīzāk izmantot kaut ko, kas jau eksistē, tādējādi paspilgtinot pasauli. Un, ja eksponēti klasiskā baltā kubā, Ufana darbi savā dzenvienkāršībā dažkārt teju pazūd, te – saspēlē ar dabu, tie iegūst jaunu nozīmi. Savveida – dažbrīd pat spriedzei līdzīgu, dramaturģiju. Ieeja muzejā ir pa šķietami nekurienē vedošām kāpnēm, aiz kurām seko garš betona gaitenis. Dažbrīd raisot asociācijas, ka esat nokļuvuši kādās pazemes katakombās, ne muzejā. Klints akmens uz ar stiklu pārklātas dzelzs plātnes, kurā spoguļojas gaisma. Muzejā ir arī atsevišķa klusuma istaba - meditācijas telpa ar koka grīdu un gandrīz baltām sienām, kuru vienīgais ornaments ir tējas krūzītei līdzīga līnija, kas caurvij telpas sienu.

Mākslas telpā pārtapis arī 18. gadsimtā celtais salas vienīgais ciemats, kas atrodas apmēram pusstundas gājienā no Benesse mākslas muzeja. Pamestās ciemata ēkas – to īpašniekiem pārceļoties uz dzīvi citur, vai aizejot no šīs saules, tiek nodotas mākslinieku rīcībā. Neiejaucoties ciemata kopējā ainavā, to fasāde saglabāta gandrīz neskarta, bet iekštelpas pārtapušas mākslas objektos. Vienīgā ēka, kas ciematā tapusi no jauna, ir Džeimsa Turela darba “Backside of the moon” mājvieta - visai drastisks, pat mazliet klaustrofobisks maņu, gaismas, tumsas un mūsu uztveres piedzīvojums.

Foto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art SiteFoto: Benesse Art Site

Savveida muzejs ir arī pati viesnīca – mākslas darbi ir gan istabās, gan visos tās gaiteņos. Un tos apbrīnot iespējams jebkurā diennakts laikā – arī naktī un pidžammā. Turklāt iespēja, ka satiksiet vēl citus skatītājus, ir gandrīz minimāla.

Naošimā esot ir sajūta, ka esat nokļuvis kādā dīvainā ideālās harmonijas oāzē, kur neviens elements nav atdalīts vai nedominē pār otru, to simbiozei veidojot patiesi unikālu pieredzi. Šķiet, ka laikam te ir pilnīgi cits ritms, mudinot baudīt lēni. Iedziļinoties. Savā ziņā Benesse Art Site ir kā laikmetīga japāņu meditācijas dārza versija, tikai veselas salas mērogā. Mazliet līdzīgas sajūtas, iespējams, var piedzīvot, pirmoreiz klausoties Johana Sebastiana Baha “Goldberga variācijas” pasaulslavenā pianista Glena Goulda izpildījumā. Turklāt Naošima ir sala, kur neviens nenokļūst nejauši. Visus, ko šeit sastapsiet, šurp atvedis kopīgs mērķis. Tādējādi ceļojumama un Naošimu piešķirot teju svētceļojuma raksturu.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: