Cietokšņu pilsētas un Gaillac vīna dārzi
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Grūti noticēt, taču Vecās pasaules vīna dārziem, kas jau tūkstošiem gadu ieausti Eiropas lauku apvidus ainavā, iespējams izsekot no Atlantijas okeāna līdz Kaukāza valstīm un no Vidusjūras līdz Baltijai. Tā ir brīnumaina ainava, kas tapusi sarokojoties dabai un cilvēkam – plaši vīna dārzi ielejās un pakalnos, kuri ieskauj unikālus vēsturiskus ciematus un pilsētiņas.
Eiropas Padomes iniciētais kultūrtūrisma maršruts (The Council of Europe Cultural Routes) - Iter Vitis, kā pa vīnogulāju stīgu, ved cauri astoņpadsmit Eiropas valstu lauku teritorijām. Būdas, pilis, baznīcas, tilti, kanāli, dzirnavas, vaļņi, kalni un pauguri, kā plūcot ķekaru pēc ķekara, izstāsta vietu lielās un mazās vēstures, stāstus par cilvēkiem, tradīcijām...
Protams, Iter Vitis vīna ceļš met romantisku loku cauri Vecās pasaules vīna mekai – Francijai, un tās senākajiem vīna dārziem Gaillac pilsētā - starp Tulūzu, Albi un Montauban. Gaillac pilsēta tika celta 972. gadā, un pirmos vīna dārzus šeit iekopa romieši pirmajā gadsimtā pirms Kristus dzimšanas.
Šodien Gaillac vīnogulāji aptver 2 500 hektāru plašu teritoriju, zaļo 73 apkārtnes komūnās, dodot vairāk nekā 165 000 hektolitrus AOC kvalitātes vīnu, ko saražo simts neatkarīgie ražotāji un trīs korporatīvie vīna pagrabi.
Gaillac ūdens artērijas - Tarnas (Tarn) upes kreisā krasta terases ir akmeņainas, smilšainas un īpašā „boulbene” augsne ir ideāla sarkano vīnogu šķirņu audzēšanai. Šeit audzētiem vīniem piemīt brīnišķīgi dziļa krāsa, tie ir bagātīgi un pikanti. Savukārt labā krasta nogāzēs - uz dienvidiem rodama mālaina kaļķakmens augsne, kurā aug izcilās sarkanvīnu šķirnes Duras un Syrah. Vīns ir biezs un garšas ziņā harmoniski līdzsvarots. Bet Cordes Plateau mālainā kaļķakmens augsne piedod vīniem augļu aromātus, nedaudz viltīgu raksturu – tie ir eleganti un izsmalcināti.
Sekojot Gaillac vīnu aromātam, varam doties apkārtnes mazpilsētu un ciematu svētceļojumā...
Aizveriet acis un iedomājaties sevi Dienvidfrancijas Gaillac pilsētiņas Place du Griffoul laukumā - 14. gadsimtā. Tirgotāji ar saulessargiem pieseguši uz zemes izklātos, apkaimes dārzos audzētos augļus un dārzeņus, gaiss san un smaržo, tirgus čalas uz mirkli pieklusina zvans, kas vēstī par pilsētas konsula tuvošanos...
Gaillac pilsētiņas iedzīvotāji tolaik ārēji dzīvoja pavisam mierīgi, tāpat kā tai cauri plūstošās upes Tarnas ūdeņi. Tomēr, kaut kur pilsētas kuluāros, pagrabos un ostā norisa jaudīga tirdzniecība... Upes ūdeņos dinamiski viena pretim otrai ceļus mija kravas laivas, dārdēdamas vīna mucas ripoja no vīna pagrabiem uz ostas kraušanas punktu.
Citās Tarnas upes krastu pilsētiņās, piemēram, Montans vai Giroussens, reiz aktīvi kvēloja ogles keramikas ražotņu mufeļos - simtiem tūkstošu vāžu un terakotas objektu nāca tieši no šejienes cepļiem.
Taču tikai retajam zināms, ka pirms ādas rūpniecība uzplauka Ķīnā, Francijas Graulhet pilsētiņa bija nozīmīgs ādas miecēšanas un apstrādes centrs. Malciņš vīna no šejienes pakalnu vīna dārziem un vēl viens reibinošs fakts: Graulhet savu nosaukumu ieguvusi iespaidīgā varžu daudzuma dēļ, kas savulaik apdzīvojušas šejienes purvainās teritorijas.
Tulūzas grāfa Raimonda VII valdīšanas laikā reģionā tika uzbūvētas pirmās nocietinātās pilsētiņas – „bastides”. Rozā ķieģeļu Lisle-sur-Tarn savulaik bija viena no pirmajām. 13. gadsimta pilsētdzīves ikdienas idille šeit aizvien nav grūti iztēlojama.
Route de Saurs ir ideāls īsākais ceļš cauri Gaillac vīna dārziem. Aiz vīnogulāju klajumiem šur tur slejas mūžsenos kokos ieaugušu, nelielu baznīciņas torņu kores... Ainava ir harmoniska, tā nav dinamiska, taču veicot maršrutu, saprotiet, kā gar acīm paslīdējusi tūkstoš gadu sena vēsture...
Salvagnac pilsētiņa šobrīd kļuvusi par iemīļotu brīvdienu galamērķi francūžu vidū. Tās zaļojošās ielejas un saules apspīdētie pakalni veldzē jo daudzus pilsētvides nogurdinātos. Līdzās lauku šarmam, Salvagnac ciemats ar tā arhitektūru - Svētās Dievmātes baznīcu, ko rotā Nicolas Greschny ikonas, un senās pils torņi, ir arī vērtīga vēstures liecība zinātkārajiem.
Vēsturiskā Puycelsi komūna kā akmens kuģis paceļas virs vējā viļņojošiem tīrumiem. Puycelsi viduslaiku pilsētiņa ir būvēta uz akmens klints. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta uz akmens galda gandrīz pilnībā tika pamesta. Tagad tās iedzīvotāji sāk atgriezties, un Puycelsi nometusi spoku pilsētas apmetni, nu ierindota Francijas skaistāko mazpilsētiņu sarakstā - Les Plus Beaux Villages de France.
Nonākuši Labastide-de-Lévis atlaidieties zem kokiem un paceļat acis virs tumšo kalnu zilās debesu līnijas. St. Blaise baltais baznīcas tornis mēģina caurdurt debesis. To sargādami, ap torni lidinās balti baloži, kas baznīcas bēniņos mitinās jau gadsimtiem.
www.itervitis.com
www.tourisme-vignoble-bastides.com
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.