Dārgumu meklējumi Francijas "blusu tirgos"
Autors: Agita Salmiņa0 ATSAUKSMES
Francijā pastāv vairāki tirgus veidi, taču tuvāk iepazinos ar diviem – Brocantes, Marche aux puces (krāmu tirgi). Tos vieno īpašības vārds „lietots”. Taču pēc būtības tie atšķiras un katrs ir pavisam cita veida piedzīvojums.
Lai arī cik sena nav Parīzes pasāžu vēsture un, protams, arī prestižs, tomēr jāatzīst, ka īsteni francisku atmosfēru jāmeklē Broconte tirgos. Francisku, ne parīzisku, jo visiem zināms, ka Parīze ir „neatkarīga sala” Francijas vidū. Un arī Parīzes paviljoni, lai paliek parīziešu gaumes un prestiža aizgādnībā.
Brocontes ir mazi tirdziņi, kas notiek gan pilsētās, gan arī mazos ciemos. Tā ir iksvētdienas tradīcija, kad ļaudis izstiepj no mājām vecos porcelāna traukus, nu jau pilngadīgā dēla trīsriteni, jaunības dienu iecienītākos mūzikas ierakstus un par simbolisku samaksu nodod tos nākošā īpašnieka rokās.
Man laimējās apmeklēt Francijas mazpilsētas Marly le Rois Brocantes kopā ar franču ģimeni. Viņi stāstīja, ka reiz arī paši tajā piedalījušies, kad mājās bija sakrājies pārāk daudz nevajadzīgu lietu. Ģimenei Brocantes apmeklējums ir patīkama svētdienas izklaide – abas meitas kopā ar tēvu dodas pirkt la creppe jeb pankūkas, lai pēc tam dotos laiskā pastaigā pa tirgu. Tikmēr mamma Elizabete dodas pie kādas kundzes meklēt drēbes nākamajam mazulim. Abām meitām pirms došanās uz tirdziņu tika apsolīts atrast velosipēdu, kura meklēšanu uzņēmās tēvs. Ģimene ir turīga, taču nekautrējas atzīt, ka mēdz iepirkties Brocante. Piemēram, meitas augot tik ātri, ka izdevīgāk ir nopirkt jau lietotu apģērbu, tāpat ir arī ar velosipēdu.
Tirgū valda draudzīga, brīva atmosfēra. Ļaudis viens otru pazīst un aprunājas - par laiku, par ģimeni un tamlīdzīgi. Pārdotas tiek dažnedažas lietas - žurnāli, diski, kasetes un plates, grāmatas un trauki. Tā sauktā kaulēšanās šeit notiek smaidot un pārdevēji šķiet vairāk ieinteresēti sarunā kā tādā, nevis cenā. Pircējs ir ieinteresēts uzzināt ko vairāk par konkētās preces īpašnieku, savukārt īpašnieks grib uzzināt, vai var uzticēt savu īpašumu konkrētajam pircējam. Taču visapburošākais ir fakts, ka katrai lietai, ko iegādājies, ir savs stāsts. Pirmkārt, jau personāžs - iepriekšējais īpašnieks, kuru ir iespēja skatīt vaigā un iztēlē jau uzburt savu stāstu. Taču visbiežāk, pat neprasot, arī tiek izstāstīts konkrētās lietas stāsts/ vēsture. Tā, piemēram, mani ieinteresēja nelielas etiķetes ar uzrakstu „Chokoloat Pupier” (1919), ko pārdeva kāda kundze gados. Izrādās, tā ir sena franču šokolādes firma, kuras etiķetes kundze bērnībā krājusi. Uz katras bija attēlota kāda pilsēta vai vieta pasaulē. Etiķetes agrāk bijušas mīļas un rūpīgi glabātas, taču nu kundze vairs nesaskata nepieciešamību tās saglabāt un vēlas tās nodot kādam kolekcionāram.
Tāpat ar laiku savu nozīmi zaudējušas lelles - suvenīri, kuras pārdeva kāds pāris, kurš savulaik apceļojis vai pus pasauli. Kundze rādīja lelli, ko iegādājusies Meksikā, kamēr viņas vīrs ar medaļu cienīgām ūsām gozējās rudens saulē. „Varbūt kādam iepatīkas tieši šī lelle un varbūt viņš nekad neaizceļos uz Meksiku, toties viņam būs lelle, kas nāk no turienes,” smaidot stāsta kundze.
Brocontes tradīcija sakņojas tālajā 19. gadsimtā. Vārda etimioloģiskā izcelsme nāk no vācu/holandiešu valodām. (brocanter - norēķināties ar lietotiem labumiem vai vācu „brok”- gabals, fragments. Vai no Vidusfrancijas „broquer” – brokeris.)
Ja brocantes ir vairāk tāds hobija tipa pasākums, tad pretstats ir Marce aux puces (burtiski tulkojot - krāmu tirgus). Tas darbojas katru dienu no 10.00 - 18.00 un tajā pārdevēji zina stāstīt gan par preces kvalitāti, gan izcelsmi. Šim tirgum ir savi trumpji, kuru dēļ tas ir mērķis interjera dizaineriem, senlietu kolekcionāriem un ceļotājiem avantūristiem.
Kopš 20. gadsimta sākuma, kad tirgus vadību uzņēmās virkne dīleru/ vēsturisko lietu speciālistu, tas kļuva daudz strukturētāks un savā ziņā izsmalcinātāks.
Pats lielākais krāmu tirgus pasaulē ir Saint Ouen. Tā pirmsākumi meklējami 1870. gadā, kad St Ouen, kas tajā laikā vēl atradās ārpus Parīzes pilsētas robežām, bija neliels ciems. Krāmu tirdziņi Parīzē bija populāri jau kopš izseniem laikiem, taču Parīzes buržujiemnebija tīkama krāmu tirgoņu, čigānu un apšaubāmu dīleru klātbūtne pilsētā, tālab tie ar tirogotājiem nenomaksājiem nodokļiem tika „izsvēpēti” ārpus pilsētas. Tieši šī iemesla dēļ iepriekš minētie personāži pārcēlās uz netālu no Parīzes robežas esošo St Ouen ciemu.
Lai dotos uz St Ouen tirgu, ir jāsagatavojas. Pirmkārt, nepieciešama karte, lai neapmaldītos un uzreiz atrastu to tirgus daļu, kurā ir tevi interesējošas lietas. ( http://www.antikita.com/plan.htm) Otrkārt, ir jānoskaņojas apmeklēt Parīzes nomali ar tās īpašo atmosfēru. To nevar manīt lielākajā tirgus daļā, taču ceļā no metro līdz tirgum gan. Treškārt - šim apmeklējumam jāatvēl vismaz puse dienas.
Visapburošākā ir tā tirgus daļa, kas omulīgi iekārtojusies lielos angāros, vienuviet apkopo vairāku gadsimtu dizaina vēsturi. Te var atrast gan Viktorijas laika krēslus un kumodes, gan 60. gadu interjeru pilnā aprīkojumā (sākot no rokturiem, tapetēm līdz lustrām un Skandināvu modernā stila dīvāniem). Lielākā daļa objektu ir oriģināli un daži tirgi pat piedāvā speciālista atzinumu - kā juridisku dokumentu, kas apliecina priekšmeta izcelsmi un oriģinalitāti.
Pievilcīgu šo tirgu padara stilu draudzīga kopā sadzīvošana, ne haotisks visa kā maisījums, kas citur ir tipiski. Šī noteikti ir Meka visiem interjera dizaineriem. Tiesa, cenas būs atbilstošas piedāvātajai kvalitātei, proti – augstas!
Lavierējot tālāk aiz lielajiem angāriem acu priekšā paveras daudz vienkāršāka aina – pavisam parasti galdi, kas nokrauti ar visneiedomājamākajām lietām - mūzikas platēm, grāmatām, rotas lietām (no ādas līdz zeltam), lellēm, lustrām u.tml. Starp ķīniešu grafikas tušām, āfrikāņu bungām un stilizētiem leoparda paklājiem, kā oāze tuksneša vidū paveras viens no daudzajiem antīko grāmatu tirgiem. Tas nav vis neliels grāmatu veikaliņš, kurā atrast reiz lietotu Stefana Kinga romānu, bet gan vesela valstība, kurā rokas un kājas sāk drebēt jau pēc pirmajām minūtēm – gar acīm nozib Viktora Igo pirmizdevumi, Kafkas stāstu krājumi, Šillers vecajā drukā un tamlīdzīgi. Vēl pāris simtus metrus tālāk pie tirgus pieslējusies jauna, ne tik ļoti aizraujoša daļa, proti, zemas kvalitātes lēti apģērbi, apavi, veļa ut.ml. Šīs tirgus daļas raksturojošais vārds būtu – apšaubāmi un tā būtu zīme, ka jāgriežas otrādi un jāpieliek punkts „dārgumu medībām”.
Taču galvenais, kas jāatceras, pirms dodaties uz Saint Ouen tirgu – ņemt līdzi limitētu naudas daudzumu, jo pārvēršanās bērnā, kas nonācis rotaļlietu lielveikalā, notiek jau pēc pirmajām tirgū pavadītajām minūtēm...
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.