La Colombe d'Or, Senpoldevānsa
Autors: Laima Kaugure0 ATSAUKSMES
La Colombe d'Or (tulkojumā - zelta dūja) ir kas vairāk nekā tikai viesnīca un restorāns. Tā ir vesela Eiropas mākslas skatuve. Izrāde, kuras scenogrāfiju veido izcilāko pēdējo gadsimtu gleznotāju, skulptoru un citu mākslas ģēniju šedevri. Vieta ar leģendāru un unikālu vēsturi, kuras elpa jūtama teju katrā sienas centimetrā. La Colombe d'Or ir viesnīca, uz kuru jādodas īpašā noskaņojumā, jo tā ir vērtība jau pati par sevi.
1920. gadā provansietis Paul Roux pie savas dzimtās Senpoldevānsas pilsētas mūriem atvēra nelielu kafejnīcu-restorānu À Robinson, kas laika gaitā kļuva par tā saukto guinguette - restorāna un deju zāles apvienojumu. Atsauksmēm ceļojot no mutes mutē, 16. gadsimta namā ierīkotais À Robinson ātri vien ap sevi sāka pulcēt visdažādāko rangu baudītājus, sākot no tuvējo ciematu iedzīvotājiem un beidzot ar aristokrātiem, karalisko ģimeņu pārstāvjiem un slaveniem tā laika māksliniekiem. Par nelaimi izslavētais restorāns jo īpaši iecienīts kļuva gangsteru aprindās, kuru dēļ arī to nācās slēgt.
Pēcāk Paul Roux šai vietā atvēra mazu trīs istabu viesu namu, ko par savu radošās iedvesmas darbnīcu sāka izmantot ne mazums mākslas dižgaru. Par naktsmītni norēķinoties ar saviem šedevriem... Vēl šodien restorāna zāles, istabas un vestibila sienas rotā Pikaso, Matisa, Šagāla, Ležēra, Pjēra Bonāra, Frānsisa Pikabias un citu gleznotāju darbi. Sēdi restorānā pie galdiņa un lūkojies uz kādu Miro šedevru turpat virs galvas, vai arī zvilni saulītē pie baseina, kur uz sulīgi zaļo vīteņu fona gozējas milzīga Braka mozaīka. Slavenais Sezāra marmora Pirksts un Jakobera Dūja. Fantastiska sajūta! Tā vien gribas pievērt acis un noticēt, ka tūlīt, tūlīt tev pretim no viesnīcas iznāks kāds no šiem ģēnijiem.
Un tas ir tikai sākums. Vairāk kā 80 gadu laikā Zelta dūja piedzīvojusi ko tādu, par ko citas viesnīcas varētu vien sapņot. Simone Signoret un Īva Montāna kāzas 1951. gadā vai franču kino leģendu viesošanās 1959. gada Kannu kinofestivāla laikā. Mākslas skatuve izaugusi tik liela, ka speciāli izdotajā grāmatā par La Colombe d'Or starp viesiem ļauj atpazīt tādas sejas kā slaveno filmu režisoru Žanu Renuā, dramaturgu Marcel Pagnol, aktierus Alenu Delonu, Toniju Kērtisu, Rodžeru Mūru, Sofiju Lorēnu, Romiju Šnaideri un neskaitāmus citus.
Tiesa, šodien zem uzraksta Naktsmītne cilvēkiem, zirgiem un gleznotājiem trīs istabu vietā slejas trīs stāvu boutique viesnīca un viens no apkārtnes izslavētākajiem restorāniem. Par spīti ēkas paplašināšanai ar divām jaunām piebūvēm 50. gados un restaurētajiem numuriņiem, no ārpuses šķietami necilā akmens nama sienas joprojām daudzviet apdrupušas. Laika zobs nav saudzējis arī unikālos sienu gleznojumus, krāsaino dakstiņu jumtu un vecos koka galdus. Taču tas visu padara tikai vēl ticamāku un ļauj sajust vieglu nostaļģiju. Tā vien liekas, ka laiks un gaiss burtiski sastinguši, ļaujot atgriezties vairākus desmitus gadu senā pagātnē. Nevainojiet sevi, ja divu vai pat vairāku ceļojuma dienu laikā tā arī negribēsies spert kāju ārpus viesnīcas. Jūs vienkārši būsiet savaldzināti...
Autentiskums pārsteidz jau brīdī, kad ierodaties. Nama ārpusē zem īpašas nojumes, līdzīgi kā senāk, sasēduši daži zemnieki, sakņu, dārzeņu un puķu tirgotāji. Atrast ieeju viesnīcā nav nemaz tik vienkārši. Izrādās, ceļš ved cauri restorāna terasei, kur nākas teju spraukties garām galdiņiem. Arī viesu uzņemšanas telpa sākotnēji nav manāma, kāds no apkalpojošā personāla vien nosaka - tur, tur! Kad reizes trīs esi paskrējis tai garām, attopies, ka uzņemšanas postenis paslēpies aiz tāda kā aizgalda, kuru vēl papildus norobežo koka redelītes. Tādas īstas un vecas, kā pienākas.
La Colombe d'Or numuru skaits nepārsniedz 15, taču rosība koridoros tomēr neļauj ieslīgt absolūtā klusumā. Viesnīcā nav lifta, tāpēc kāpelēšana pa mazajām, šaurajām, līkajām trepītēm vecāka gadu gājuma cilvēkiem varētu sagādāt nelielas grūtības. Numuriņos ērtības gan netrūkst - milzīgas gultas, ērta vannasistaba, autentisks interjers un pasakains skats uz Senpoldevānsas vecpilsētas jumtiem un apkārtni.
Neatņemama Zelta dūjas sastāvdaļa ir restorāns. Tā ir vesela pasaule. Vasarā galdiņi tiek servēti tikai uz terases un, nedomājiet, ka, pat te dzīvodami, tiksiet pie labākā no tiem. Uz lūgumu, vai varētu rezervēt galdiņu ar vislabāko skatu, zāles pārzinis vien nosmīn un atbild - „Ko Jūs! Mums ir klienti, kas šeit brauc jau 20 gadus un vienmēr vēlas sēdēt pie TĀ galdiņa". Publika - ārvalstu viesi un Francijas sabiedrības krējums.
Noteikti sāciet ar restorāna kulta ēdienu - sakņu groziņu. To šeit pasūta katrs otrais apmeklētājs. Un pamatoti. Lai arī viesmīlis atļaujas pačukstēt, ka dārzeņi gluži nav no pašu dārza (jo ar to „apgrozījumu", ko apkalpo šis restorāns, tas nemaz nebūtu iespējams), tie nāk no vietējā reģiona un ir absolūti svaigi. Tomāti, gurķi, artišoki, sīpoli, selerijas un reģionālās delikateses. Tiem līdzās tiek pasniegtas arī īpaši gardas anšovu un artišoku mērcītes. Groziņa cena gan ir pamatīga - 25 eiro, taču sāta sajūta jau no tādas uzkodas vien tuvojas maksimumam. Ja vēl atliek spēka, nobaudiet jēru vai zivi. Un pēcāk siera plati. Izcili! Ēdienkarte ir neliela un nemainīga. Turklāt tās drukātā formāta autors ir pats Paul Roux. Krāsainiem zīmuļiem uzrakstītā milzu ēdienkarte nav vienīgais viņa gara darbs restorānā. Dažviet pie galdiņiem „nosēdināti" arī Pola veidoti lampām līdzīgi dizaina objekti.
Viesmīļi, tērpti melni baltā, gluži kā skudriņas milzīgām paplātēm rokās manevrē no viena viesa pie otra. Ātri, viegli, nemanāmi un laipni. Pat, ja pa vidu patrāpās kāds tikko ieradies viesnīcas klients ar bagāžu pie sāniem. Ne mazāk personiska apkalpošana ir arī citur viesnīcā. Galu galā La Colombe d'Or ir ģimenes mantojums. Un francisks te ir viss, līdz pēdējai vīlītei.
Nekautrējieties viesošanās laikā izpētīt apkārtni. Kas zina, varbūt kādā stūrī pamanīsiet uz galda stāvošo Pikaso šķīvi. Tas māksliniekam reiz iepaticies tik ļoti, ka viņš bijis gatavs to iemainīt pret kādu no savām gleznām, taču La Colombe d'Or saimniekus viņam tā arī neizdevās pielauzt.
Ja nu tomēr kādā brīdī gribas izrauties no piesātinātās vēstures elpas, der zināt - dažu minūšu attālumā atrodas La Fondation Marguerite et Aimé Maeght, viens no slavenākajiem modernās mākslas muzejiem pasaulē. Mazāk kā pusstundas brauciens ar autobusu un esat nokļuvuši Antibes pilsētā, kur mājo nesen restaurētais Pikaso muzejs (Grimaldi pils). Netālu esošajā Nicā - Šagāla muzejs, bet Vence pilsētiņā - Matīsa kapela. No klejošanas pa mazajām Senpoldevānsas viduslaiku ieliņām sezonas laikā gan labāk izvairīties - sajūta kā tādā lielā tūristu „katlā".
La Colombe d'Or
Place de Gaulle
Saint Paul de Vence, France
Tel : 33.4.93.32.80.02
Fax : 33.4.93.32.77.78
Mail : contact@la-colombe-dor.com
www.la-colombe-dor.com
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.