SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

PIRMS DOŠANĀS UZ PARĪZI VĒRTS NOSKATĪTIES ŽANA PJĒRA ŽENĒ "AMĒLIJU" (2001.). FILMU AR PARĪZES IZJŪTU.

Fransuā Trifo palaidnis Duanels, tāpat kā Lika Godāra dumpīgais Puakārs, arvien paliks faktiskie arondismentu varoņi, tomēr tiem nekad neizdosies atklāt to gaisīgo pusi tiktāl, kā tas līdz šim izdevies vienai vienīgai - Amēlijai. Tā vien liekas, ka populārā dziesma par mīlētājiem uz Pontes des Arts ir izsapņota turpat līdzās Žana Pjēra Ženē filmas "Amēlija" fantāzijām par "spektrālo" Parīzi. Tā ir Amēlija Pulēna, kas, slepenas mīlestības dzīta, šķērso šo pašu tiltu, vienādi kā pati filma šķērso pilsētu visās tās paralēlēs un meridiānos. No Rue Mouffetard ar tai piemītošo Anatola Fransa varoņu elpu, mazajām fromageries un demokrātiskajām vinotēkām līdz dubultajām trepēm Lamarch-Caulaincourt metrostacijā, līdz pat klusajam ieliņu tīklojumam turpat aiz Sacre Coeur katedrāles Monmartrā. Pat neieklausoties kritikā, ka "filma veidota kā neparasta Parīzes reklāma", turpmāk nāksies izšķirties - vai ļauties iluzorajam parīziešu dzīvesveidam, kaut vai ikrīta kafijas rituālam turpat stūra brasērijā? Jo "pulenizācijas" pamatā nav monumentālās Parīzes faktūras raupjums, nav arī lietus piesūkušies viduslaiku akmeņi un tūristu burzma pie Notre Dame, bet gan pazemīgā spēja iemīlēties, izdzīvojot savus brīžus pilsētas poētiskajos rajonos. Vietās, kur tevi uzrunā īgns augļu pārdevējs vai klusi novēro sirms Renuāra atdarinātājs un laika ritums neievēro nekādus nosacījumus. Iespējams, filmas tīkamais naivums un komiksa cienīgā montāža ir tikai viltojums, tomēr tas pārvērš lietas sev apkārt, ka pat prostitūcijas māktais Pigalle laukums un nolaistā Moulin Rouge nu izskatās uzspodrināti. Tas viss, pateicoties ērmīgas meitenes ērmīgajam ceļojumam, meklējot pazudušo Bretodo kungu, reizē pamanoties izskrubināt "labo un skaisto" visos, kas pagadās ceļā. Tiem, kas to pieredzējuši, nav obligāti ļauties ceļvežu pārāk iemīļotajai Café des Deux Moulins; tur Amēlija vada vien savas oficiantes dienas, taču, ja nomoka kāds neatbildams jautājums, tad labāk atbildei iemest kādu "vardīti" Canal St. Martin, līdzīgi kā to dara viņa!

Citas filmas ar Parīzes izjūtu:

Albēra Lamorisa "Sarkanais balons"
Stenlija Donena "Šarāde"
Bernardo Bertoluči "Pēdējais tango Parīzē"

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.