Puces de Saint-Ouen – Porte de Clignancourt
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Deviņpadsmitā gadsimta beigās, kad pilsētas plikatas un lupatlaši, kuri iztiku pelnīja naktīs vācot un pēcāk pārdodot atkritumos izmestās lietas, tika izraidīti no iekšpilsētas, tie ar savu rūpalu apmetās otrpus pēdējai Parīzes nocietinājuma sienai. Savu andeli lupatnieki turpināja pilsētas pievārtē - Enceinte de Thiers aizsargmūra vārtu (portes) tuvumā - pie Porte de Montreuil, Porte de Vanves un Porte de Clignancourt.
Laika posmā no 1919. līdz 1929. gadam aizsargmūris tika pilnībā nojaukts, Enceinte de Thiers nocietinājuma vietā tika uzbūvēts Périphérique bulvāris, taču krāmu tirgoņu iedibinātie tirgi Parīzes priekšpilsētā zeļ aizvien.
Pasaulē lielākais krāmu tirgus Marché aux Puces de Saint-Ouen, aptverot septiņus hektārus lielu zemes platību, izveidojies tieši pie, nu jau simboliskajiem - Clignancourt vārtiem. Iesākumā Porte de Clignancourt apkaimē zēla metāllūžņu tirgus, taču 1901. gadā šim Parīzes nostūrim pievērsās pilsētplānotāji, tā iezīmējot oficiālās Saint-Ouen tirgus aprises. Tad šeit noieta placi atrada gan lauku labumu pārdevēji, gan jaunu lietu un vecu krāmu tirgotāji. Pēc pirmā pasaules kara monsinjors Romain Vernaison, kuram piederēja liela daļa tirgus teritorijas, lēma tajā izbūvēt koka būdas un par to izmantojumu no tirgotājiem iekasēt nomas maksu.
Šodienas Marché aux Puces de Saint-Ouen, kas tautā vienkārši tiek dēvēts par Clignancourt, plešas piecpadsmit tirgus sektori, kas meklējami Rue des Rosiers un Rue Jules Valles ielu pietekās. Tirdziņi gan būtībā ir piecpadsmit atsevišķi tirgus veidojumi - katrs ar savu vārdu, vēsturi un raksturu. Kopumā Marché aux Puces de Saint-Ouen namiņu labirintos sastopami ap 1500 mēbeļu, mākslas un sadzīves priekšmetu tirgotāju.
Marché Vernaison (136. avenue Michelet) ir vecākais Saint Ouen tirgus. Teritorijā, kur agrāk atradās Vernaison celtās koka būdas, tagad jau rindojas ilgtspējīgāki kioski, kuru sienas cieši aizaugušas kāpelējošu krāšņumaugu gobelēnā. Pār Vernaison eju labirintiem, kā milzīgas plaukstas nolaistas nojumes, un, šķiet, šī antīkā labirinta džungļos knapi ir vieta, kur ielauzties saulei, kur nu vēl modernai tagadnei.
Šeit jaunās paaudzes pārdevēji, atsēduši 18. gadsimta salona mēbelēs, sit nodriskātas kārtis kopā ar vecajiem. Viņi, gluži kā vecajo spoguļattēls, smēķi tur mutē pa vecai modei - zobos. Kamēr Vernaison tirgū gozējas vairāk zemnieciskas un provinciālas bagātības, tikmēr stiklotajā bric-à-brac greznības pasaulē - Marché Biron (85. rue des Rosiers) lustrās, svečturos, greznos traukos spoguļojas kādreizējās buržuāzijas patība. Šeit ņirb zelts un sudrabs, mirgo lakots un restaurēts 17. - 20. gadsimta mēbeļu luksus. Bet art deco eklektiku, līdzās renesanses laika tualetes galdiņam, seniem Toras rakstiem un retām grāmatām, atradīsiet Marché Dauphine (140. rue des Rosiers) - jaunākajā Saint Ouen sektorā. Marché Dauphine oficiāli tika atklāts 1991. gadā, pirms tam šeit sienas drupināja pussagruvuši veikaliņi, tagad Marché Dauphine ieguvis divstāvu paviljona veidolu ar strūklakas ūdeņu piečalotu iekšpagalmu.
Katrs Saint-Ouen atradīs savu dārgumu - antīkās mākslas cienītājam tā būs grieķu amfora, konceptuālo instalāciju meistaram - tukši spoļu serdeņi, leļļu restauratoram - porcelāna leļļu galvas vai kaste ar to acu āboliem no manufaktūras pārpalikumiem.
Savukārt tenisists, rokā cilājot tenisa raketi ar izirušu dzīvnieku zarnu dzīslojumu, šeit sastaps sava sporta vēsturi, bet zinātnieks - sava instrumentārija pirmnācēju, kamēr baudītājs vienkārši dzers šeit seno dzīvi kā labi noturētu vīnu.
Ne velti Saint Ouen kā savu brīvdienu galamērķi izvēlas ne viena vien pasaules slavenība - kā Saint Ouen vēstī savā Facebook sociālajā tiklā - vēl jūlijā šeit viesojusies popa karaliene Madonna.
Saint Ouen arī pats ir spēlējis savu zvaigžņu lomu ne vienā vien kinofilmā, bet tā pēdējais ievērojamākais uznāciens meklējams Vudija Allena jaunākajā filmā „Pusnakts Parīzē" (2011), kurā filmas galvenais varonis - 20. gadsimta Parīzes iedvesmotais rakstnieks Gils atrod ne tikai Kola Portera mūzikas plati, bet iespējams savu nākamo mīlestību...
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.