GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Tbilisi

Citādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zinātRaksti

IZVĒLIES OBJEKTU

Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · gruzija · Tbilisi · Raksti ·

Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Lielākā daļa lidmašīnu Tbilisi ielido naktī. Mašīnai ap četriem rītā traucoties pa tukšajām pilsētas ielām, Tbilisi izskatās kā Pelnrušķīte, kas saposta uz balli. Elektrība netiek žēlota - pilsētu ietinot tādā uzpucēti zeltainā mirāžā. Tumšo kalnu fonā kā dzintara gabali izgaismotas vīd mazas baznīciņas, savukārt tām tieši iepretim ir īstens gaismu tingeltangelis - Tbilisi televīzijas tornis. Tiltu rindu, kas šķērso pilsētai cauri plūstošo Mtkvari upi, šopavasar papildinājis ekstravagants stiklots brīnums - jauns gājēju tilts. Naktī tas izskatās pēc izgaismota stikla viļņa - citplanētieša, kas nezin kāpēc izvēlējies piezemēties iepretim Tbilisi vecpilsētai. Turklāt pagaidām īsti nav skaidrs arī, kurp pa to var aiziet - upes otrajā pusē savulaik bijuši restorāni, bet šobrīd tie likvidēti. Tilta arhitekts (itālis Michele de Lucchi) ir tas pats, kas prezidenta pilij. Vietējie to dēvē par Saakašvili rotaļlietu, tāpat kā prezidenta pili, kuras ārējais veidols ir savdabīgs hibrīds starp Vācijas reihstāgu (stikla kupols) un Vašingtonas Balto namu. Pārmetot prezidentam nevajadzīgu izšķērdību, ņemot vērā kopējos dzīves apstākļus valstī. Iespējams, ārišķīgas pilis vienkārši ir šī reģiona valstu pārejas perioda mantojuma vājība. Sērga, kas jāizdzīvo. Arī Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē svaigi uzslietā parlamenta pils ne par matu neatpaliek.

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Visskaistākie naktī šķiet Rustaveli avēnijas vēsturiskie koka nami - ar Tbilisi tik raksturīgajiem, mežģīņotajiem balkoniem. Tādi īsti un visus laikus pārdzīvojuši. Un dekoratīvi krāšņā 19. gadsimta beigu neoklasicisma stila arhitektūra, kas pilsētai piešķir eiropeiskus vaibstus. Īstena pērle ir Rustaveli teātris - viena no skaistākajām ēkām pilsētā. Turpat netālu esošais operas nams patlaban tiek restaurēts un pagaidām ir slēgts. Savā ziņā pirmais iespaids ir kā nokļūstot Austrumu un Rietumu krustcelēs. Naktī - prasmīgi izgaismots, spēcīgāks ir otro iespaids, dienā - virsroku vairāk ņem pirmie. Īpaši, kad vēl piejaucas padomju blokmāju piešprice, ko nakts gaismām izdevies diezgan veiksmīgi nomaskēt. Taču, iespējams, te arī meklējams Tbilisi pievilcības spēks - tā vienlaikus ir gan dīvaini skaista, gan ekstrēmi kakofoniska pilsēta. Vienlaikus spējīga uzjundīt gan absolūtas sajūsmas mirkļus, gan bezcerīgu depresiju. Piemēram, kad pašā pilsētas centrā esošā Ambasadori luksushoteļa darbiniece - jauka gruzīnu meitene, ar lepnumu stāsta par viesnīcas paplašināšanas plāniem. Jaunais korpuss atradīšoties pagalmā, tur, kur tagad visai bēdīgā stāvoklī esošais 18. gadsimta koka nams. Nē, to nerestaurēšot, jaukšot nost - sak, pārāk vecs... Ja tas kaitē kāda komfortam vai plāniem, vēsturiskajam mantojumam, ja vien ēka neatrodas UNESCO paspārnē, pilsētā joprojām nav ticis piešķirts neaizskaramības statuss.
Taču tajā pašā laikā Tbilisi piemīt kāda reti sastopama un patiešām unikāla īpašība - kaut esi ieradies te pirmoreiz, jau pēc stundas vairs nejūties kā tūrists. Jo, visticamāk, būsi jau ar kādu iepazinies un tad tālāk iepazīstināts vēl ar kādu un pāris dienu laikā jau būsi tā ar to visu saradis, ka šķitīs - draugu Gruzijā ir gandrīz vairāk nekā mājās. Kaut ko īpaši izplānot arī nav vērts, jo visu tāpat saplānos tavā vietā - naktsmājas, transportu un tālāko maršrutu Gruzijā. Tālab nav nekāds brīnums, ka Tbilisi grāmatnīcās nav iespējams atrast nevienu kaut cik jēdzīgu pilsētas ceļvedi. Kālab gan tāds te būtu vajadzīgs!

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Viesmīlības gēns

Ja vien iespējams, Tbilisi (un Gruzijā vispār) vislabāk nakšņot pie kāda mājās. Vai - vismaz viesu namā. Tādu pilsētā ir daudz un tā ir iespēja vismaz pa kripatu tikt tuvāk izslavētajai šejieniešu viesmīlībai. Tā gruzīniem ir gēnos un, lai cik pārspīlēti jums brīžiem arī nešķistu dzirdētie stāsti, patiesībā gruzīnu viesmīlību vārdos nemaz nav iespējams ietērpt - tik liela tā ir. Kaut vietējie saka, ka jaunajai paaudzei vēršot skatu rietumu virzienā, arī sirds plašumā dažkārt iezogoties racionālisma nots, tie joprojām ir tikai izņēmumi. Viesis gruzīnam ir viss - pārējais: ģimene, bērni, saviesīgi notikumi utt., paliek otrajā plānā. Viesi ir jāuzņem godam - neko nežēlojot un ar vērienu. Ja nokļūstat pie kāda ciemos, ziniet, māja jums tiks izrādīta līdz sīkākajam kaktiņam - neko neslēpjot un neizskaistinot. Tā - īsti! Un vienalga - „hruščovka" vai savrupmāja. Turklāt gruzīnu viesmīlībā nav nekādas pompozitātes, tā te ir tik dabīga un pašsaprotama kā maize un ūdens.
Tbilisi nakšņojam pie Rīgas draugu gruzīnu draugiem. Māja, kurā viņi dzīvo, ģimenei ir jau sestajā paaudzē. Tā atrodas pilsētas „kalnu pusē", ģeogrāfiski ideālā vietā - lejup pa līkloču ieliņām Rustaveli prospekts ir burtiski desmit minūšu kājāmgājiena attālumā, savukārt Tbilisi Eifeļa - tfu, televīzijas tornis - turpat aizmugurē. Šim rajonam ir vēl kāds pluss - ja lejā pilsētā gaisa temperatūra ir + 37 un vairāk, te - augšā, vienmēr ir par grādiem diviem mazāk, vējš un gaisa šķiet vairāk. Tiesa, ik pa mirklim joprojām mēdz pazust elektrība - bez izskaidrojumiem, brīdinājuma un uz nenosakāmi ilgu laiku, tālab gandrīz katrā mājā ir savs ģenerators. Šī iemesla dēļ blakus daudzdzīvokļu namos mītošie ne īpaši mīlot izmantot liftu - iesprūst nav nekas patīkams. Vietējie ironizē, ka prezidents Saakašvilli, visticamāk, ne īsti mīlot Tbilisi, jo vēlēšanu kampaņas laikā tieši galvaspilsētā par viņu vismazāk balsojuši un no šī konkrētā rajona tikpat kā neesot bijis nevienas balss. Tāpēc arī tās problēmas ar elektrību; lejasdaļā atsevišķos rajonos līdzīgas esot ar ūdeni. Kā jau katrai vēsturiskai Tbilisi mājai, arī šai ir savs iekšpagalma dārzs - ar teju simtgadīgu granātkoku pašā tā centrā. Pilsētas skaņas te gandrīz nenonāk un, šķiet, ka esi nokļuvis kādā pilnīgi citā - paralēlā pasaulē. Āra ledusskapī vienmēr ir vīns, atdzesēts, Coca Cola pudelēs saliets mājas sarkanvīns. Kā atzīst gruzīni paši - saspīlētajām attiecībām ar Krieviju ir arī savi plusa punkti. Kad Krievija pārtraukusi iepirkt gruzīnu vīnu un bijis jāpārorientējas uz Eiropas tirgiem, jūtami uzlabojusies arī vīna kvalitāte.
Savukārt otrs pagalms ir tādā kā māju taisnstūrī, kuru kopējais vienojošais elements ir tradicionālie koka balkoniņi. Tiesa, dažs no kaimiņiem savējo jau pamanījies pārvērst stiklotā terasē. Tie laiki, kad saimnieces pavēra savu dzīvokļu logus, lai skaļi uzsauktu kaimiņienēm, ka tikko izcepušas hačapuri un draudzenes žigli steidzās ciemos, gan nu jau pamazām piederot pagātnei. Taču citādi viss aizvien vēl ir pa vecam. Turpat pagalmā vējā plivinās veļa, kaimiņi cits citu pazīst un rīta gaitās dodoties novēl jauku dienu. Kaimiņi te ir kopā gan priekos, gan bēdās - kā viena liela ģimene. Hačapuri gan mājās brokastīs joprojām tiek cepts, katrai saimniecei ir sava recepte un tam nav nekā kopīga ar treknajiem mīklas izstrādājumiem ar olu pa vidu, kas tiek tirgoti pilsētās ātrajās hačapuri ēstuvēs. Tādas Tbilisi ir vairākas - jauniešu, studentu un apkārtnes biroju klerku iecienītas. Savulaik gruzīniem bijusi tradīcija, ka arī pusdienlaikā ģimene satikusies mājās, bet šodienas dzīves ritms izdarījis savas korekcijas. Turklāt pēc kārtīgām gruzīnu pusdienām - ar hinkaļiem, šašliku, lobio utt., pastrādāt tāpat īsti nav iespējams.
Netālu no mūsu Tbilisi mitekļa savā Gruzijas periodā savulaik mitinājies arī kinorežisors Paradžanovs. Piepelnoties viņš taisījis lelles, ko kāzinieki mēdz sēdināt uz savu mašīnu priekšgaliem. Pieprasījums pēc tām esot bijis grandiozs!

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Pilsētas sirds

Leģenda vēsta, ka 5. gs. Gruzijas valdnieks Vahtangs Gorgasali reiz medībās nošāvis fazānu, taču putns nokritis necaurejamā biezoknī. Valdnieks devies medījumu meklēt un atradis to avotā. Ūdens avotā bijis tik karsts, ka medījumu teju varēts jau likt galdā. Valdnieks to uzskatījis par labu zīmi un licis šajā vietā būvēt galvaspilsētu, kuru nosaucis par Tbilisi jeb „karsto ūdeni". Vietā, kur atrasts avots, jau vairākus gadsimtus darbojas slavenais Tbilisi karsto sērūdeņu pirts komplekss. To veido gan publiskā, gan privātās pirtis. Vietējie uz pirti dodas vismaz reizi nedēļā, sērūdenī vajagot nosēdēt vismaz pusstundu, pēc tam masiere vēl kārtīgi noskrubē - un ādā kā samts!

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Turpat netālu ir arī Tbilisi vecpilsēta, ar uzpucētajām Šardēna kvartāla ieliņām, kur viena blakus otrai izkārtojušās rietumnieciskas kafejnīcas, veikaliņi un mākslas galerijas. Mazliet tālāk - gluži kā visa rajona sirds, slejas Sioni katedrāle. Kamēr kalnā durvis vēl nebija vēris šobrīd vērienīgākais Tbilisi svētnams - Svētās trīsvienības katedrāle (The Holy Trinity (Sameba) Cathedral), Sioni, kuras vēsture iesniedzas 5. gadu tūkstotī, bija pilsētas galvenā katedrāle un patriarha sēdeklis. Ir sestdienas rīts un tieši tobrīd tur notiek dievkalpojums, ārpusē izliktie mikrofoni ļauj liturģiskajiem dziedājumiem skanēt tālu ārpus svētnama sienām. Baznīcēnu vidū ir uzkrītoši daudz jauniešu un pēdējos gados viņu kļūstot tikai vairāk. Saposušās meitenes ar lakatiņiem ap galvu, zem kuriem ogļu melnie mati burtiski mirdz. Kāda jauna māmiņa turpat pie baznīcas sienas iežūžo mazuli. Nezin kālab atmiņā uzvirmo Sicīlijas ainas, kāzinieku pūlis pie baznīcas kādā no turienes baroka ciematiņiem. Vietējie saka, ka savā ziņā ar itāļiem viņiem esot daudz kopīgā - īpaši gastronomisko un galantērisko paradumu ziņā. Gruzīniete jaunu kleitu nopirkšot arī par pēdējo naudu. Un Tbilisi ielas ir tam lielisks apliecinājums!

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Turpat tālāk jau sākas kādreizējais ebreju rajons un atrodas 1910. gadā no sarkaniem ķieģeļiem celtā sinagogas ēka. Tās apkaimē vērts ienirt mazajās, bruģētajās vecpilsētas līkloču ieliņās un vienkārši klīst. Šis rajons ir īsta pērle, kur vēl var baudīt vecās Tbilisi garšu - tik autentisku, kā vairs iespējams vien reti kurā pasaules pilsētā. Dažu no ēkām gan laika zobs jau apskādējis tik ļoti, ka, šķiet, tā teju, teju varētu sairt putekļos, taču lielākā daļa spītīgi stāv. Sen krāsu zaudējušas un pievikušās ar tādu pamatīgu kultūrslāni. Savulaik Tbilisi bijusi viena no leģendārā zīda ceļa pilsētām, un tieši arhitektūrā kultūru krustceļu sajūta joprojām izpaužas visspilgtāk. Orientālisms, neoklasicisms, Art Nouveau, Irāņu arhitektūras influences - tas viss Tbilisi sejā sajaucies vienā netveramā veselumā, vēl paspilgtināts ar radoši gruzīniskiem akcentiem. Īpaši tas manāms vecpilsētas pagalmos un mežģīņotajos koka balkoniņos, kas šķiet izgrebti ar filigrānu precizitāti, katrai detaļai kalpojot par atslēgu kādam stāstam. Gandrīz katrā mājā vismaz daļu pagalma nosedz vīnogulāju „jumts", kas dienas karstumā pasargā no svelmes. Katrā mazajā ieliņā ir pa kādai tikpat mazai bodītei, kur tiek tirgota pārtika vai lietotas mantas. Pa kāda nama atvērto logu var redzēt, kā vīri pie galda spēlē nardus (Backgammon). Savukārt no cita nama izrakstītā balkona sveicienu māj sirma kundze - lepna un saposusies viņa uz tā iznākusi vienkārši palasīt grāmatu.
Savulaik visas ēkas pilsētā tikušas celtas, domājot par panorāmu - tā, lai no to logiem varētu redzēt apkārtnes kalnus. Kā paklājs tās ievijušās ielejā, neaizsedzot viena otrai skatu. Diemžēl šodien - līdz ar pilsētas histērisko celtniecības patvaļu, šis nerakstītais likums ir izjaukts. Debesskrāpju vārdā upurējot ne vien daļu vēsturisko ēku, bet arī simtgadīgus kokus.

Hinkaļi pie prokuratūras

Šodienas Tbilisi ir vēl kāds nepiedodams mīnuss - tā ir pilsēta, kas palikusi bez sava tirgus. Lielveikalu uzplaukuma apogejā tas vienkārši ticis likvidēts. Kripatiņu autentiska tirgus kolorīta vairs iespējams gūt tikai pie „sausā tilta". Tam blakus esošā parka vienā malā ir utenis, bet otrā - vietējie mākslinieki tirgo savus darbus. Atrast te iespējams visu ko - no sudraba traukiem līdz veciem bruņukrekliem un medību trofejām. Tāds Tbilisi Arbats, kur vietējie parasti mēdz doties brīvdienās kopā ar ģimenēm.

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Iepirkšanās un gastronomijas ziņā gruzīni ir prasīgi. Līdzīgi kā katra saimniece zina, kur viņas rajonā cep vislabāko lavašu, kur var iegādāties tikko no piepilsētas dārza atvestus garšaugus, dārzeņus utt., ir arī ar ēšanas paradumiem. Vietējie labprāt dodas uz restorāniem, taču kas kurā tiek atzīts par labu esam, ir atsevišķs stāsts. Piemēram, ja kārojas patiešām izcilu šašliku vai hinkaļus, tos Tbilisi nav ko meklēt - jādodas uz Mtskhetu. Un arī tur - ne jau kurā katrā ēstuvē, jāzina vietas. Kādreizējā pirmā Gruzijas galvaspilsēta un reliģijas centrs atrodas apmēram 27 kilometru attālumā no Tbilisi. Tās apkārtnē daudziem ir arī dāčas. Satiksme uz ceļa ir diezgan histēriska, automašīnām pārvietojoties pēc vietējiem vien zināmiem noteikumiem. Palaikam kāds paskrien garām kā neprātīgs - kā vietējie smej: „steidzas tuvāk zārkam." Vienā no Tbilisi nomales rajoniem acīs iekrīt rozā, zili un dzelteni izkrāsotas blokmājas. Tā esot Saakašvilli versija par skaisto, vietējie mēļo, ka krāsas prezidents vienmēr izvēloties pats. Tieši pirms Mtskhetas - kalnā, ir Jvari baznīca, kuras piekājē satiekas Aragvas un Kūras upes. Skats uz lejupesošo ieleju ir vienkārši neticams - tīrā, zilā Aragva ietek zaļganajā un netīrajā Kūrā. Kā satiekoties divām dažādām pasaulēm. Jvari klosteris, kas iekļauts arī UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā, ir būvēts 6. gs., un šī ir vieta, kur gruzīni pieņēmuši kristietību.

Foto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un RietumiemFoto: Tbilisi. Starp Austrumiem un Rietumiem

Svetitskhoveli katedrāle (11.gs.), kas atrodas Mtskhetā, ilgu laiku bija gruzīnu sakrālajā arhitektūrā lielākā celtne, un tikai tagad izmēru ziņā to ir pārspējusi nesen durvis vērusī Sameba baznīca Tbilisi. Valsts galvenajā katedrālē tika kronēti un apbedīti Gruzijas valdnieki, šeit ir unikāli sienu gleznojumi, kas saglabājušies cauri gadsimtiem, tajā skaitā viens no nedaudzajiem, kurā attēlots ievērojamais valdnieks Dāvids Celtnieks. 19. gadsimtā, kad Gruzijas karaliste kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu, lielākā daļa unikālo Gruzijas baznīcu fresku tika iznīcinātas ar dzēsto kaļķi pārkrāsojot tās baltas. Pēcāk atjaunot izdevās vairs tikai nedaudzas. Daļu no valsts unikālā sakrālā mantojuma šodien iespējams skatīt Gruzijas mākslas muzejā Tbilisi - īpašā zelta fondā, kur iespējams iekļūt tikai iepriekš sarunājot ekskursiju. Te glabājas arī unikālas miniatūras - filigrāni zelta un emaljas meistardarbi, kuru seno tehniku šodien tiek mēģināts atdzīvināt (mūsdienu variācijas rodamas Šardēna kvartāla mākslas galerijās), taču tās noslēpumu līdz galam vēl nevienam nav izdevies uzminēt.
Kā pie daudziem stratēģiski nozīmīgiem tūrisma objektiem, arī Svetitskhoveli katedrāles apkaimē strauji ris celtniecība un spieto ubagotāji, kas diemžēl nav retums arī Tbilisi ielās.
Savukārt tieši blakus prokuratūrai atrodas viena no vietējo iecienītākajām hinkaļu ēstuvēm. Vietējo leksikā pusdienošana šeit jau iegājusies kā „brauciens uz prokuratūru". Pēc mirkļa galds ir nokrauts tā, ka brīvas vietas tikpat kā vairs nav. Hinkaļi ir jāēd ar pirkstiem, gigantiskā izmēra „pelmeni" turot aiz mīklas pušķīša aizmugurē. Vispirms mazliet jāiekož, ļaujot mutē ietecēt galvenajam labumam - buljonam, un tad jāķeras pie pārējā. Kā neiztrūkstošs kārtīgu pusdienu atribūts uz galda, protams, ir vīns. Un, ja ir vīns, tikpat neiztrūkstoši ir tosti. Tie var būt gan garāki, gan īsāki. Un lielākā daļa no tiem ir par mieru. Tā, klausoties un piedaloties tostu teikšanā, pusdienas paiet nemanot. Un arī laiks Gruzijā!

Publicēts 2013. gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: