Labirinto della Masone di Franco Maria Ricci
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Cilvēku sapņiem un ambīcijām nemēdz būt robežu. Šogad Itālijas pilsētas Parmas pievārtē tika atklāts kāds gana unikāls un neordinārs pieturpunkts – lielākais labirints pasaulē, kurš iekļauts arī Ginesa rekordu grāmatā. Tā idejas autors ir Parmā dzimušais itāļu mākslas grāmatu izdevējs un kolekcionārs Franco Maria Ricci, tās realizācijai paņemot veselus desmit gadus viņa dzīves. Labirintu vēsture un simbolisms ir viena no viņa mūža kaislībām, un sākotnēji viņš sava neprātīgā sapņa īstenošanā mēģinājis iesaistīt arī savu draugu, slaveno argentīniešu rakstnieku, cilvēka dzīves labirintu “maģisko reālistu” literatūrā – Hosē Luisu Borhesu (1899 - 1986), bet tas esot atteicies, sakot, ka pasaulē lielākais labirints ir jau radīts un tas ir tuksnesis. Taču Franco Maria Ricci tomēr savu ideju īstenojis.
Labirinto Della Masone ir gigantiska zvaigznes formas struktūra, kuras ģeometriju vislabāk apjaust no putna lidojuma jeb no turpat pie ieejas labirintā esošā skatu torņa. Labirintu veido 200 000 visdažādāko šķirņu un izmēru bambusu ieskautas ejas, dažbrīd tiem sasniedzot arī trīs un vairāk metru augstumu. Bambusu Franco Maria Ricci esot izraudzījies ļoti apzināti, jo, kā zināms, tas ir viens no visātrāk augošajiem augiem un, ņemot vērā, ka labirinta idejas autors jau pārkāpis septiņdesmit gadu slieksni, viņam bijis svarīgi, lai sapnis īstenojas vēl viņa dzīves laikā.
Pirms došanās labirinta dzīlēs, jums tiek izsniegta tā grafiska vizualizācija un patiesībā izvēles ir divas – vai, gluži kā bērnu uzdevumu grāmatās, sekot pašu izzīmētajam maršrutam jeb ļauties apmaldīties. Ja pirmajā gadījumā labirintu iespējams iziet 30-40 minūtēs (atkarībā no katra dabas dotās orientēšanās spējas), tad otrajā – var pazaudēties arī uz vairākām stundām. Tieši tāda arī bijusi Franco Maria Ricci ideja. Līdzīgi kā Borhess, viņš uzskata, ka labirints ir dvēseles stāvoklis, simbolisks cilvēka ceļš cauri dzīvei, kurā neiztrūkst grūtību, šķietamu strupceļu un negaidīta atrisinājuma brīnumu. Turklāt sajūta, ka esi pazaudējies, ir viena no spēcīgākajām un līdz ar to – neaizmirstamākajām emocijām. Un, jāteic, pazaudēties še iespējams vienā acumirklī – lai cik sirreāli un neticami tas arī neizklausītos.
Brīžiem caur bambusu galotnēm, kas virs takas sakļaujas kā trīsstūrveida jumts, izlaužas saule, brīžiem tās līdzinās spokainām džungļu alām. Pašā labirinta centrā atrodas simboliska pilsēta – ar galveno laukumu un piramīdas formas kapelu, un, kaut tuvojoties cauri bambusu birzij tās aprises labi samanāmas, tajā iekļūt iespējams tikai pa vienu eju. Gluži kā apsolītā zeme tā it kā šķietami ir turpat blakus, bet jūs līdz tai netiekat līdz izieti visi līkloči. Turklāt ceļš cauri piramīdai arī ir vienīgais, kas izved no labirinta.
Kopējā labirinta teritorija ir astoņus hektārus liela, un kompleksā atrodas arī bibliotēka un mākslas galerija, kurā skatāma daļa Franco Maria Ricci iespaidīgās privātkolekcijas. Tajā pārstāvēti galvenokārt 16. un 20. gadsimta mākslas darbi, tostarp arī tādas pērles kā Bernīni darināts pāvesta Klementa X krūšutēls.
Franco Maria Ricci 1982. gadā dibinātā izdevniecība FMR savulaik bija viena no pionierēm mākslas grāmatu – dizaina objektu jomā. Tapušas no ar roku darināta papīra un ar melniem zīda vākiem, daudzas no tām bija mākslas objekti jau pašas par sevi. Īpaši vēl ņemot vērā visai prominento autoru loku, kurā, cita starpā, bija rodams gan Borhesa, gan Umberto Eko, gan Oktavio Pasa vārds. 1998. gadā Franco Maria Ricci izdevniecību pārdeva par 10 miljoniem eiro, šo naudu investējot labirinta tapšanā un tādējādi to padarot par savu mūža projektu šī vārda vistiešākajā nozīmē.
Str. Masone, 121, 43012 Fontanellato PR
www.labirintodifrancomariaricci.it
10/2015