Lietas, kas jāizdara
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
- Venēcijas simbolu - Svētā Marka laukumu Naopleons reiz nodēvēja par "skaistāko viesistabu Eiropā". Visslabāk šo sajūtu var izbaudīt agros rītos un vēlās pēcpusdienās, kad Svētā Marka Bazilikas mozaīkas burtiski atdzīvojas un ēkas iemirdzas silti zeltainā gaismā. Venēcijas vēsture ir dažādu leģendu caurvīta, un šī ir pilsēta, kurā jūs patiešām gribat, lai kāds jums tās arī izstāsta. Piemēram, par četriem Svētā Marka bazilikas zirgiem, kas kā daudzi šīs pilsētas dārgumi, uz Venēciju atceļoja ceturto krusta karu laikā (ap 1204. gadu) no Konstantinopoles hipodroma. 1797. gadā Napoleons tos īslaicīgi noņēma, lai izstādītu Parīzes Arc du Carousel. Leģenda vēsta, ka viņu acīs toreiz bijuši rubīni, bet ceļā uz Franciju tie pazuduši. Pēc tam vēl ilgi gada tumšākajās naktīs venēcieši dzirdējuši tos spārdamies un zviedzam, mēģinot atrast savas acis. Taču, kad elektrība nomainījusi lāpas un laternas, tie nesatricināmi sastinguši majestātiskajā pozā, ko tiem piešķīris kāds nezināms skulptors.
- Tieši iepretim Svētā Marka laukumam atrodas San Giorgio un Džudekas (Giudecca) salas. Tās glabā divus sava laika arhitektūras šedevrus - leģendārā renesanses arhitekta Andreasa Palladio celtās baznīcas - San Giorgio Maggiore un Santissimo Redentore.
- Vēl 16. gadsimta beigās Venēcijā bija apmēram 10 000 gondolu, šobrīd to ir ne vairāk kā 500 un lielākā daļa kļuvusi par klasisku tūrisma atrakciju. Gandrīz vienīgā reize, kad arī paši venēcieši izmanto gondolas, ir pārceļoties no viena kanāla krasta uz otru. Un to noteikti ir vērts izmēģināt - pasažieri gondolā stāv kājās un vismaz pirmo reizi jums nāksies nedaudz koncentrēties, lai nezaudētu līdzsvaru (meklējiet traghetto gondola, brauciens maksā 0,50 eiro). Taču, ja vien jums ir laiks un vēlēšanās izbaudīt pilnīgi neordināru Venēcijas pieredzi, pavadiet dienu (vai pat vairākas) kopā ar Mauro uz viņa laivas Eolo (www.cruisingvenice.com). Eolo ir koka zvejnieku laiva, kādu vairāk kā 300 gadus lietojuši venēciešu zvejnieki. Šodien gan tā vairs netiek izmantota zvejai, bet gan lai vestu viesus uz tām vietām lagūnā, kurām iespējams piekļūt tikai ar privātu laivu. Turklāt uz tās tiek servētas īstenas gardēžu cienīgas vakariņas, kas tiek gatavotas turpat nelielajā Eolo virtuvītē. Pilnīgi citas Venēcijas pieredze!