Ķemeru sanatorija
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Leģendārā Ķemeru sanatorija ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijā. Tā par valsts līdzekļiem tika uzcelta 1936. gadā. Sākotnēji būvēta kā viesnīca, par sanatoriju tā kļuva tikai pa - domju laikā. Baltā nama veidols ir viena no slavenā vācbaltiešu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes „gulbja dziesmām” un viņa rokraksta atstāto zīmju spilgts apkopojums. Piecstāvu ēkas centrā iekomponēts tornis, kas laikam arī ir tas elements, kas visiem raisa asociācijas ar gigantisku kuģi. Fasādē bagātīgi izmantoti dažādi klasicisma arhitektūras elementi. Tādi kā kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Uz jumta iekārtotas terases. Leģendāri ir greznie 30. gadu interjeri, kuri prātā iespiedušies ikvienam, kas tur pabijis, un kuri bija saglabājušies līdz pat rekonstrukcijai, kas tika uzsākta 90. gadu beigās. Lai arī ārēji ēka ir atguvusi savu balti mirdzošo tēlu, liktenis pret to ir nežēlīgs. Tās īpašumtiesības tiek nodotas no rokas rokā, ik pa laikam „baltais kuģis” nonāk sabiedrisko diskusiju degpunktā. Tā nu tā tur stāv — aizslēgta un skaista. Vietējie gan zina stāstīt, ka jaunajam sanatorijas īpašniekam esot optimis - tiski nākotnes plāni un nams varētu vērt durvis jau pēc pāris gadiem. Taču romantiskais sanatorijas parks, kam raksturīgs līkumotu celiņu tīkls un tādi arhitektūras paraugi kā paviljoni, rotondas, tiltiņi un mākslīgie kanāli, kuri savienoti ar parkam cauri tekošo Vēršupīti, ir tūristu pārpilns jau tagad. Ķemeru laika apskrubinātā godība ir patiešām fascinējoša.
„Mīlestības saliņa”
Cauri parkam tekošās Vēršupītes kanāla noslēgumā, tieši iepretim piparkūku namiņam līdzīgajai pareizticīgo baznīcai atrodas mākslīgi izveidotā „Mīlestības saliņa”. 19. gadsimtā tur bijis kokgriezumiem rotāts paviljons, kas ticis nopostīts Pirmā pasaules kara laikā. Tagadējā mūra ro - tonda tapa 1928. gadā. Laikā starp 20. gadsimta pasaules kariem rotondā esot atradies iecienīts kafijas paviljons, kur piestāt pēc pastaigu jeb „gaisa vannu” baudīšanas un veldzēties ar dažādiem atspirdzinājumiem, kā arī klausīties radiofona atskaņoto mūziku. Padomju laikā „Mīlestības saliņā” notikuši „Bērnības svētki” – savdabīgs izdomājums, kas bija kā alternatīva kristībām, kuras gan nebija aizliegtas, taču padomju cilvēka vērtību sistēmā neiederīgas. Mūsdienās saliņa nav zaudējusi nenieka no savas romanti - kas, lai arī laiks nav saudzējis šo spilgto arhitektonisko zīmi. Netālu no saliņas atrodas „Dzīvības koks”, kurā iekalti Ķemeru kūrorta dibinātāju un speciālistu vārdi.
Sēravots „Ķirzaciņa”
Nelielā akmens skulptūra „Ķirzaciņa” atrodas vēsturiskajā Ķemeru sanatorijas parkā, tieši blakus 19.–20. gadsimta mijā celtajam sēravota paviljonam. Tiesa, skulptūra tapusi vēlāk – 1949. gadā, iezīmējot vienu no 20 šīs apkaimes sēravotiem. Kaut gan „Ķirzaciņa” ir neliela, nepamanīt to ne - var – tā teikt, sekojiet degunam. Puvušām olām līdzīgo sēravota aromātu nav iespējams sajaukt ne ar ko citu. Lai pārliecinātos par tā dziednieciskajām īpašībām, tiek rekomendēts nokāpt pāris pakāpienu līdz skulptūras „mutei” un noskalot burbuļojošā ūdenī rokas un seju. Turpat netālu – ceļa otrā pusē – atrodas dzeramā sērūdens strūklaka „Tautu deja”. Diemžēl, tāpat kā daudz kas parka teritorijā, strūklaka ir apklususi, un akmens dejotāju tēls drīzāk atgādina pi - eminekli še reiz mājojušajam sēravotam.
Tukuma iela 32, Ķemeri
Foto: Kirils Kirasirovs
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.