Esence
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Viļņa pieder pilsētām, kurā vienmēr ir patīkami atgriezties. Tās īpašās radošās enerģijas dēļ, kurai nepiemīt skaļš pompozums, taču katrreiz, kad šajā pilsētā esat, tā spēj pārsteigt.
Sešu gadu laikā Eiropas Kultūras galvaspilsētas goda apli būs apgājušas visas trīs Baltijas valstis. Pirmā, kas šo statusu par spīti tā laika finansiālām likstām godam iznesa, bija tieši Viļņa - 2009. gadā. Kultūras galvaspilsētas gads noslēdzās, taču arī turpmāk visa gada garumā Viļņas kultūras dzīve neklusē un ne mazums brīvdabas kultūras pasākumu noris gan Katedrāles laukumā, gan Vingis un Kalnų parkos, gan Neres upes krastos.
Tāpat lielākajā Baltijas valstu izstāžu un konferenču centrā Litexpo ik gadus sabrauc grāmatu mīļotāji uz Viļņas grāmatu gadatirgu, savukārt mākslas mīļotāji - uz Baltijas laikmetīgās mākslas mesi ARTVILNIUS, kas savas kristības piedzīvoja 2009. gadā, bet jau 2011. gadā durvis vēra ar iespaidīgām potenciālā apmeklētāju skaita aplēsēm. No 1973. gada Viļņā tiek rīkots starptautiskais folkloras festivāls „Skamba Skamba Kankliai", kurš, Viļņas Etniskās kultūras centra paspārnē, vasarā ar etnosa polifoniju piepilda teju visu pilsētu. Savukārt no 1965. gada Viļņā notiek starptautiskas nozīmes dzejas festivāls „Dzejas pavasaris", kuru organizē Lietuvas Rakstnieku savienība. Bet 1. aprīlī, joku dienā, Užupis - aktieru, intelektuāļu un studentu republika svin savu neatkarības dienu. Par citiem nozīmīgākajiem Viļņas kultūras pasākumiem variet lasīt www.vilnius-events.lt/en/.
Viļņas pilsētas unikālo jutoņu rada neskaitāmās sakrālās celtnes, kas ne tikai veido pilsētas arhitektūras aprises, bet arī atraisa tās īpašo smaržu, kad vasarā no puspavērtām baznīcu durvīm reizē ar mūru vēsināto gaisu, baznīcēnu dziedājumiem un ērģeļu stabulēm uz ielas izplūst kvēpinātā vīraka aromāts. Šī ir pilsēta, kurā pavisam viegli variet iegadīties arī svinigājā procesijas gājienā, un ja vienu dievbijīgi būsiet pavadījis jau nākamajās ielu krustcelēs - iegadīsieties pa kājām citam. Lai gan Lietuva spītīgi turējās pretim kristietībai, un lietuvieši uzskatāmi par Eiropas pēdējo pagānu tautu, kura kristietību pieņēma tikai 14. gadsimta beigās, - mūsdienās tā ir viena no reliģiozākajām nācijām Eiropas valstu saimē. Viļņas aprisēs iezīmējas vairāk kā sešdesmit svētnīcas, un pilsētā sastapsiet arī tādas, kas vēl tikai gaida, kad no jauna iezvanītos to zvani. Tāda ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca - 18. gadsimta baroka piemineklis, kura karkasam šobrīd cauri zēģelē vecpilsētas vēji.
Otra šarmantākā Viļņas viduslaiku vecpilsētas iezīme ir iekšpagalmi, kas iepinušies starp dažādajiem vecpilsētas namiem - baroka, gotikas un renesanses rokraksta būvdarbiem. Bez valdzinošās vecības auras, iekšpagalmu kopīga iezīme ir tajos iekoptās puķu dobes - lielākas vai pavisam miniatūri melnzemes kukuržņi ar pavisam ļodzīgu žodziņu. Pa viduslaiku koka balkoniem teju visa pagalma perimetra garumā kāpelē arī vīteņaugi. Šie pagalmi vienmēr liek domāt kādu noslēpumu, fantazēt par kādu sētsvidus nerakstītu kārtības kodeksu. Patiesībā, mazie iekšpagalmi ir pamatīgi kārdinātāji, un ja vien to smagie koka vai metālkaluma vārti nav cieši noslēgti, tad tā vien gribas ieslidināt roku otrpus durvīm un atāķēt krampīti. Tad atklāt to noslēpumu, kuru glabā pavisam atšķirīgā nama fasāde un sajust pagalma auru, kuras pirmās vēstneses gandrīz vienmēr ir sašķiebušās pastkastītes - katra no sava laika un savas modes. Šādi šarmanti iekšpagalmi atrodami ne vien vecpilsētā abpus Pilies - ielai, uz kuras „viss notiek", bet arī Užupis salas mākslinieku republikā. Savukārt īstu iekšpagalmu labirintu jeb „pilsētu pilsētā" ar vairāk kā desmit iekšpagalmiem vienuviet variet atrast Viļņas universitātes teritorijā. Universitātes pilsētiņu veido divpadsmit ēkas, kuru celtniecība tika aizsākta 1570. gadā (universitātes ģerboni rotā 1579. dibināšanas gads, un Viļņas universitāte ir vecākā universitāte Baltijas valstīs).
Interesanti, ka Viļņa piedāvā savu slēpto sētsvidu mudžekli skatīt no putna lidojuma augstu virs baznīcu smailēm - gaisa balonā. Viļņā esot viena no aktīvākajām gaisa balonu „satiksmēm" Eiropā. Taču arī, ja netīkojat pēc ceļojuma ar pasaulē vecāko gaisa satiksmes tehnoloģiju, savu nospiedumu pilsētas atmiņu reģistrā no rīta pa viesnīcas logu pamanītie melni punkti debesu zilē - noteikti atstās.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.