GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Amsterdama

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedisAmsterdama ar bērniem« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · nīderlande · Amsterdama · Maršruti · Maršruti

Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Tik kolorītu mazo un neparasto muzeju koncentrāciju kā Amsterdamā neatradīsiet nekur citur pasaulē. Tiesa, dažu gadījumā varbūt apzīmējums “muzejs” nebūtu īsti vietā, tie drīzāk ir tādi “brīnumu kabineti.” Turklāt to izcelsmei ir arī gana racionāls pamatojums. Kolekcionēšana holandiešiem savā ziņā ir jau asinīs. Ņemot vērā Amsterdamas ostas pilsētas statusu, 16. un 17. gadsimtā holandiešu aristokrāti un ceļotāji pat sacentušies eksotiskākajos atradumos dažādās pasaules malās. Kas tik viss nav ticis pārvests mājās – izbāzti dzīvnieki, reti augi, dažādi jūras mošķi utt. Daļai šo kolekciju likumsakarīgi pārtopot mazos, privātos muzejos.

Foto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis
Louis Gallice. The cat man, 1900 

Pašā pilsētas sirdī – vēsturiskā 19. gadsimta namā, piemēram, meklējams muzejs, kurš veltīts tikai un vienīgi kaķiem un to attēlojumam mākslā vairāku gadsimtu garumā. Tā nosaukums ir De Katten Kabinet (Kaķu kabinets) (Herengracht 497; www.dekattenkabinet.nl) un nelielā “kaķu svētnīca” iekārtojusies 17. gadsimta stila dzīvoklī. Pusi kolorīta piešķirot jau atmosfērai vien – ne velti De Katten Kabinet savulaik kalpojis arī kā viena no jestrā kramplaužu trillera Ocean's Twelve (2004) filmēšanas lokācijām. No visām sienām un stūriem uz jums še raugās tikai un vienīgi kaķi – posteru, gleznu, skulptūru, zīmējumu u.c. veidolos. Turklāt ne vienmēr tais piemīlīgākajās izpausmēs, jo, kā zināms, kaķa tēls laikmetu griežos bijis visdažādāko mistēriju un māņticību apvīts. Tā brīvdomīgajai dabai atsevišķos gadījumos esot visai tālu no saldi uzpucētajiem mīlulīšiem, kas ar to saimnieku gādību šobrīd tiek naski postēti sociālajos tīklos. Un kas šī muzeja apmeklētājiem varētu būt vislielākais pārsteigums – mākslas darbu autoru buķete ir gana cienījama, to vidū arī tādi klasiķi kā Rembrants, Pikaso, Tulūzs-Lotreks u.c. Ak jā, un tam visam pa vidu vēl skraida “dzīvie eksponāti” - vairāki muzeja īpašniekam piederoši kaķi.

Muzeju sava mīļotā kaķa John Pierpont Morgan piemiņai savulaik atvēris izbijis baņķieris vārdā Bobs Meijers, kurš joprojām dzīvo tās pašas ēkas augšstāvā. Viņa attiecības ar draugu runci bijušas tik ciešas, ka dzimšanas dienās viņš tam vienmēr pasniedzis simbolisku, ar kaķu tematiku saistītu mākslas darbu, tiem kļūstot arī par tagadējā muzeja fundamentu. Turklāt, ņemot vērā, ka Meijera mīlulis nodzīvoja 17 gadus, viņam bija ko atstāt mantojumā! Kaķiem ir arī gana simboliska loma pašas Amsterdamas vēsturē – tās kanālu dzīve savulaik bijusi gana auglīga augsne žurkām, kaķiem pildot vitāli nepieciešamo dabas sanitāra funkciju.

Foto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedisFoto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedisFoto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Amsterdamā ir arī muzejs, kurā atļauts smēķēt. Tiesa gan, tikai pīpi. Kaut gan pats fakts kā tāds – ņemot vērā vispārzināmo pilsētas aizraušanos ar dažāda veida apreibinošām vielām, īpaši neizbrīna. Pijpenkabinet jeb Pīpju muzejs (Prinsengracht 488; www.pipjenkabinet.nl) meklējams vēsturiskā 17. gadsimta kanālmalas ēkā un tā ekstravagantie eksponāti aptver 2500 smēķēšanas vēstures gadus. Ko tik te neatradīsiet – gan pīpi no krabju spīlēm, gan Dienvdamerikas indiāņu pīpes un 4000 gadus vecas pīpes, kas savulaik atrastas kādās kapenēs Laosā. Visdažādākā lieluma māla, koka, porcelāna, metāla pīpes un arīdzan krāšņi dekoratīvas Ķīnas opija pīpes - kopumā vairāk kā 2000 eksponātu. 17. gadsimta Holandē pīpes smēķēšana bijusi statusa lieta, tai liecinot arī par īpašnieka sociālo un materiālo stāvokli. Nesmēķētāju vidū tolaik bijuši vien viszemākās kārtās strādnieki, savukārt jo garāka pīpe – jo par ievērojamāku personāžu ticis uzskatīts tās īpašnieks. Kā jau tas visbiežāk mēdz notikt, arī šī neparastā muzeja ideja aizsākusies no lielas kaislības. Tās autors – amsterdamietis Dons Duko, pīpes aizsācis kolekcionēt 1969. gadā un šobrīd viņa kolekcija savā nišā uzskatāma par lielāko Eiropā (kopumā tajā ir vairāk kā 20 000 vienību).

Foto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Savukārt Somu un rokassomiņu muzeja (Herengracht 573; www.tassenmuseum.nl) kolekcija ir lielākā pasaulē, tādējādi apliecinot, ka lai nu ar ko, bet ar pašapziņas trūkumu amsterdamieši nudien nesirgst. Muzeja kolekcijā ir vairāk kā 5000 visdažādāko somu un somiņu – no vēsturiskiem 15. gadsimta modeļiem līdz mūsdienu dizaina klasikai. Rokassomiņu luksusa dārgumu lādītei līdzīgais muzejs ir privāta iniciatīva, par tā fundamentu kļūstot kādreizējās antikvariāta dīleres Hendrikje Ivo privākolekcijai. Tā aizsākusies nu jau vairāk kā pirms 30 gadiem, kad Ivo – mirkļa vājuma pārņemta, iegādājusies 1820. gada somiņu. Vēlāk kolekcionēšanas vīruss aplipinājis visu ģimeni, vienlīdz kaislīgi ar to aizraujoties arī viņas vīram un dēlam. Un, kad kolekcijas apjoms sasniedzis jau 3000 eksemplāru, ģimene izšķīrusies to padarīt arī publiski pieejamu. Sākotnēji muzejs atradies privātā villā Amsterdamas pievārtē, bet kopš 2007. gada tā mājvieta ir 17. gadsimta nams kanāla malā. Divās tā telpās joprojām saglabājušies vēsturiskie 17. un 18. gadsimta griestu gleznojumi. Viens no jaunākajiem muzeja kolekcijas eksponātiem ir pagājušā gada nogalē Londonā, Christie's izsoļu namā iegādātā Mārgaretes Tečeres rokassomiņa. Saskaņā ar izsoļu nama datiem, tā tikusi pārdota par 22 000 eiro. Kā zināms, Tečere bija slavena ar savām rokassomiņām un šīs konkrētās vērtību vēl uzpucējis fakts, ka tā bijusi redzama britu premjerministres rokā, 1984. gadā tiekoties ar Rolandu Reiganu.

Ne mazāk kaislīga kolekcionāra neprāta auglis ir arī Brilmuseum jeb briļļu muzejs (Gasthuismolensteeg 7; www.brilmuseumamsterdam.nl). Arī tā mājvieta ir viena no vēsturiskajām Amsterdamas ēkām, tādējādi mazo muzeju apmeklējumu vienlaikus padarot arī par aizraujošu klejojumu laikā un pilsētas dzīlēs. Muzejs atrodas deviņu ielu rajonā un tā īpašnieki ir kaislīga briļļu kolekcionāru ģimene jau ceturtajā paaudzē. Iekļūt tajā iespējams caur autentiskā 30. gadu stilistikā izturētu briļļu veikalu, kur iespējams iegādāties arī 100 gadus vecus (turklāt nekad iepriekš nelietotus) briļļu rāmjus, dažādu slavenību briļļu modeļus un jaunākos high tech briļļu modes eksemplārus. Pats muzejs izkārtojies divos stāvos, aptverot 700 briļļu vēstures gadus. Kā ekstravagantākais eksemplārs minamas karnevālu maskas, kurās iemontētas briļļu lēcas, tā teikt, lai īpašnieks varētu paslēpties un vienlaikus netraucēti vērot citus.

Savs muzejs veltīts arī vienīgajam pasaules šaha čempionam Nīderlandes vēsturē – Max Euwe (1901. - 1981). Turklāt savas karjeras laikā viņš sarakstījis 70 grāmatas – vairāk nekā jebkurš cits šaha meistars pasaulē. Muzejs atrodas izbijušā cietumā, kas vēlāk pārtapis biroja ēkā. Tā pagalmā ir arī brīvdabas šaha laukumus, kur manāmi saspringuši ik dienas mēdz mēroties spēkiem šīs spēles entuziasti.

Taču diezin vai kāds no augšminētajiem dīvainīgumā var mēroties ar...Bēru muzeju. Tas atrodas pie pašas ieejas “De Nieuwe Ooster” kapsētā, kuras vēsture ir jau teju 100 gadus ilga. Un kaut iztēle jau pamanās uzburt visdažādākās ainiņas, patiesībā muzejs ir ļoti moderns un lakonisks. Askētiski inteliģenti izstāstot stāstu par to likumsakarīgo katra cilvēka dzīves aspektu, kuru ikdienas dzīves plūdumā bez īpašas nepieciešamības un laba prāta parasti neviens neizvērš. Muzejs durvis vēris salīdzinoši nesen – 2007. gadā, tajā ir tikai četras izstāžu telpas, katra no tām veltīta atšķirīgiem ar nāvi un apbedīšanas rituāliem saistītiem aspektiem. Viena no zālēm veltīta dažādu reliģiju un kultūru apbedīšanas tradīcijām – no protestantiem, katoļiem, ebrejiem un musulmaņiem līdz ķīniešiem un kreoliešiem.

Foto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Vēl neparasto muzeju listei noteikti jāpievieno Tetovējumu, Seksa, Spīdzināšanas (Torture) un anatomisko anomāliju muzeji (Museum Vrolik). Kā arī Kaņepju un “zāles” muzejs (Hemp and Cannabis museum), kuram nesen atvērta arī filiāle Barselonā. Muzeja dibinātājs Bens Dronkers ar kaņepēm saistītos priekšmetus esot sācis kolekcionēt jau 19 gadu vecumā, kopš pirmoreiz iepīpējis “zāli”. Savukārt muzejiskā veidolā viņa kaislība transformējusies 1985. gadā. Tā ekspozīcija ir stāsts par šī unikālā, “daudzseju” auga attiecībām ar cilvēci gadsimtu garumā. Par kaņepēm medicīnā, modes industrijā, lauksaimniecībā, zinātnē, mākslā un, protams, kā nu bez tā – arī hašišu un marihuānu. Starp citu, līdz pat 1937. gadam kaņepes esot bijusi otrā populārākā medicīnā izmantotā sastāvdaļa. Muzeja krājumā ir vērienīga kaņepju zāļu pudelīšu kolekcija, sākot no 19. gadsimta. Kā arī dažādi ar to izmantošanu saistīti artefakti. Cita starpā arī unikāli holandiešu 16. un 17. gadsimta mākslas darbi, kur attēlotas tā laika “dūmu mājas” (rookhuizen) jeb šodienas Amsterdamas coffie-shops ekvivalenti. Un 20. gadsimta klasiķa Pīta Mondriana akvarelis – ar kaņepju vērpējām. Psihodēliski un politiski plakāti, no kaņepju šķiedras gatavots apģērbs, kurpes, aksesuāri, eļļas, pat automašīnu durvju paneļi.

Ak, jā, un kā nu bez tulpēm! Ja var ticēt mitoloģijai, Nīderlandes tulpju fetišam kājas aug osmaņu impērijā – pirmie tulpju sīpoli Amsterdamā esot ieceļojuši 16. gadsimtā no toreizējās Konstinapoles jeb tagadējās Stambulas. 17. gadsimtā, kad Nīderlande izbaudīja ekonomiskā uzplaukuma periodu, tulpju bizness vien uzņēmis apgriezienus. To audzētāji viens ar otru sacentušies, kurš izaudzēs visskaistākos ziedus. Par vienu tulpju sīpolu cilvēki bijuši gatavi šķirties no neticamām naudas summām. Lai kā arī nebūtu, tulpes kļuva par īstenu tā laika aristokrātijas apsēstību un šo statusu – jau mūsdienu kapacitātē, saglabājušas joprojām. 1636. gadā pat tikusi izveidota īpaša tulpju birža un cilvēki pārdevuši zemi, mājas un arīdzan ģimenes dārglietas, lai tikai investētu tulpju sīpolos. Tiesa, 1637. gadā tirgus burbulis pārsprādzis un kopš tiem laikiem nīderlandiešu leksikā ieviesies jēdziens “tulipomania,” kas tiek lietots absurda biznesa riska un manipulāciju gadījumos. Taču holandiešu (un arī tūristu) mīlestību pret tulpēm viss šis stāsts nav mazinājis. Nelielais tulpēm veltītais muzejs atrodas Jordaan kvartālā, tā ekspozīcijai izsekojot visiem to trakuma vēstures līkločiem.

Savukārt nesenākais jaunpienācējs neparasto muzeju klāstā ir 2014. gadā durvis vērušais Mictropia (Artisplein, Plantage Kerklaan 36-38), līdz šim vienīgais mikrobu muzejs pasaulē. 10 miljonus eiro izmaksājušais projekts ir turpat blakus esošā Artis zooloģiskā dārza direktora Haig Balian iniciatīva, kurš šo ideju esot lolojis jau 12 gadus. Viņš pats to dēvē par “interaktīvu mikrobu zoo,” uzskatot, ka atķirībā no dzīvnieku un augu valsts, mikro-dabas pasaule, kurai šīs planētas pastāvēšanā un arīdzan mūsu izdzīvošanā ir ne mazāk būtiska loma, līdz šim bijusi nepelnīti apdalīta. Kaut ikdienā vārdi “mikrobi” un “baktērijas” stereotipiski tiek asociēti ar slimībām, muzeju veidotāju vēlme bijusi demonstrēt tieši to eksistences pozitīvo pusi un neatņemamo vietu dzīvības ķēdē. Aprīkots ar neskaitāmiem mikroskopiem, projektoriem un interaktīvām instalācijām pats muzejs gan drīzāk atgādina zinātniskās pētniecības laboratoriju. Apmeklētāji te tiek skenēti pat liftā, darot zināmu mikrobu daudzumu uz viņu skropstām. Kā izrādās, katrs no mums ikdienā uz sevis nēsā ne tikai vairāk vai mazāk sezonas tendencēm un savam sociālajam statusam atbilstošu apģērbu, bet arī 1,5 kg mikrobu. Un, ja to nebūtu, mūsu eksistences iespējas būtu visai niecīgas. Ja vēlaties detalizētāku informāciju, muzejā ir arī īpašs skaneris, kas nosaka, cik daudz mikrobu dzīvo uz katra konkrētā apmeklētāja ādas. Un, ja nav problēmu ar publisku eksponēšanos (kas, visticamāk, sociālo tīklu laikmetā pamazām jau kļūst par arhaismu), muzeja atrakcijām pieder arī Kiss-o-Metter, kur var izmēģināt, cik mikrobu skūpsta laikā pārceļo no viena partnera pie otra skūpsta laikā. Ņemot vērā, ka mutē to esot vismaz 700, labāk trīsreiz apdomājiet pirms pārliecinieties uz savas ādas.

Foto: Neparastāko Amsterdamas muzeju ceļvedis

Visbeidzot Amsterdama ir mājvieta arī vienai no mūsdienu revolucionārākajām nākotnes muzeju idejām - 3D Print Canal House (Asterweg 49; 3dprintcanalhouse.com), kurš dēvējams par muzeju un eksprimentālu laboratoriju vienlaikus. 3D Print Canal House ir nīderlandiešu arhitektu biroja DUS iniciatīva; viņu ambīcija ir izpētīt, kā 3D tehnoloģijas var tikt izmantotas celtniecībā un tas, ar ko viņi šobrīd nodarbojas, ir 3D kanālu mājas radīšana. Īstas un autentiskas – tās oriģinālajos izmēros. Tapšanas procesu var vērot 3D Print Canal House improvizētajā izstāžu zālē un pagalmā, kur aplūkošanai izliktas jau gatavās “detaļas.” Sākotnēji aizņēmis salīdzinoši nelielu teritoriju, 2015. gadā improvizētais muzejs tika paplašināts un šobrīd tā apjoms lēšams jau 3000 m2.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: