Barselona - gardēžiem
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Tik dinamiski piesātināta gastronomijas scēna kā Barselonā diezin vai rodama vēl kādā Eiropas metropolē. Turklāt visdažādākajās budžeta kategorijās. Un kā nu nē, ja saule Barselonu lutina astoņus mēnešus gadā un jūra turpat durvjpriekšā. Kā savulaik sarunā ar Another Travel Guide izteicās viens no spāņu pavārmākslas ģēnijiem Albert Adrià: “Spānijā kaut uz trotuāra varat iesēt sēklas un izaugs zaļumi.”
Lai noskaņotos uz īstenās gardēžu nots, vispirms jādodas uz leģendārāko pilsētas tirgu – Boqueria. Pašā tā viducī rodama virkne kolorītu ēstuvju no kurām visizdaudzinātākā ir El Quim (Les Rambles, 91; www.elquimdelaboqueria.com). Bet tikpat labi varat paēst arī jebkurā citā. Viss še ir svaigāks par svaigu, no turpat blakus esošajiem tirgus stendiem nācis. Publika raibu raibā – vietējie un tūristi, nekāda īpašā ceremonēšanās nenotiek, viss ir skaļi, vienkārši un mazliet nevērīgi. Un, jo neērtāks ķeblis un mazāk vietas pie letes, jo lieliskāks ēdiens.
Taču, ja gribas sev sarīkot īstenas jūras velšu dzīres – ēdienmīļu kinoklasikas La Grande Bouffe (1973) tradīcijās, precīzs trāpījums būs La Paradeta (C/ Comercial, 7; www.laparadeta.com). Kaut kas starp tirgu un klasisku ieskrietuvi, kur par neticami draudzīgām cenām vārda vistiešākajā nozīmē var pārēsties līdz nemaņai. Kopumā pilsētā La Paradeta ēstuves ir trīs, viena atrodas aiz Mercat del Born tirgus un pamanīt to var pēc rindas ārpusē. Tā te ir gandrīz vienmēr un publika – gandrīz tikai vietējie. Nekādu viesmīļu, nekāda dizaina – vien milzīga lete, kur sakrauti visi iespējamie jūras mošķi. Stāvi rindā un norādi, ko vēlies – vienu sauju, divas. Eļļā ceptus vai grilētus. Tālāk pasūtījums tiek sasvērts papīra tūtās un nodots pavāriem, savukārt jums piešķir numuriņu. Tad tik jāieņem brīvā vieta pie galdiņa un jāgaida, kamēr izsauc tavējo. Skaidrā spāņu valodā, protams. Visapkārt viss čum un mudž, šķind šķīvji un dakšas, drusku sajūta kā piejūras zvejnieku restorānā.
Lieliska un vietējo iecienīta pusdienu vieta ir arī tapu bārs Cañete (Carrer de la Uniò 17; www.barcanete.com). Tāds īsteni spānisks smeķis te laužas pa visām vīlēm - vienmēr ļaužu pilns, trokšņains, viss notiek pie bāra letes, aiz kuras rosās vismaz desmit pavāri, kūp pannas un kastroļi. Īsi sakot, dzīve kūsā un mutuļo. Cañete specializācija ir tradicionālās spāņu tapas mūsdienīgā interpretācijā.
Savukārt, ja kārojas izjust pavisam tiešu jūras tuvumu, Barceloneta pludmales tālākajā galā, Ricardo Bofill projektētā burai līdzīgā W Hotel pakājē, starp virkni citu pludmales promenādes restorānu un bāru rodams Gallito (Passeig del Mare, Nostrum 19-21; encompaniadelobos.com). Absolūti bezrūpīga atmosfēra, nevērīgi stilīgs interjers, tāda pat publika, bet uz šķīvja – lielisks mājas ēdiens no vislabākajām izejvielām.
Un kā punktu tam visam uz "i" pēdējam vakaram pietaupiet Tickets (Avinguda del Paral.lel, 164; www.ticketsbar.es) apmeklējumu. Albert Adrià tapu bārs, savulaik leģendārā El Bulli radoši demokrātiskais mantinieks, ir piedzīvojums visām maņām. Karmena, flamenco un brodvejas ugunis gastronomijas valodā. Cita starpā, nesen Tickets ticis arī pie Michelin zvaigznes.