Vērts zināt
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Maljorka ir lielākā Vidusjūras Balearic salu arhipelāgā, kuram pieder arī Ibiza, Menorca un Formentera. Tā atrodas 209 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas un 241 kilometrus uz austrumiem no Valensijas. Salas kopējā teritorija ir 3640 km2, savukārt krasta līnija – 554 km. Nosaukums Maljorka cēlies no latīņu “insula maior”, kas nozīmē “lielākā sala.”
Maljorkas galvaspilsēta ir Palma, kurā dzīvo apmēram puse no visiem salas iedzīvotājiem – mazliet vairāk kā 400 000.
Maljorkieši runā īpašā katalāņu dialektā un atplaukst, ja uzrunāsiet viņus nevis spāniski, bet katalāniski. Vecā, labā patiesībā - Dievs ir detaļās, šejienes komunikācijā ir dzīvāka par dzīvu. Ja spāniski “lūdzu” un “paldies” ir “por favor” un “gracias”, katalāniski “per favor” un “gracies”.
Par iecienītu tūrisma galamērķi Maljoka kļuva 20. gadsimta 50. gados un šajā laikā to apmeklējuši apmēram 215 miljoni tūristu. No Holivdas zvaigznēm līdz all-inclusive atpūtas piekritējiem. Vidēji – 6 miljoni gadā, apmēram pusei salas iedzīvotāju darbojoties tūrisma jomā. Nav brīnums, ka uz salas ir vairāk kā 1586 visu iespējamo kategoriju viesnīcu un vismaz 2500 restorānu un kafejnīcu, tostarp vairāki – arī ar Michelin zvaigznēm. Tiesa, neraugoties uz populāra tūrisma galamērķa statusu, Maljorkā joprojām ir pludmales, kas sasniedzamas tikai ar kājām vai laivu.
Maljorkā ir vidēji 300 saulainas dienas gadā un, ņemot vērā tās ģeogrāfisko novietojumu – vasaras še nav pārāk karstas un arī ziemas – salīdzinoši maigas. Aukstākais mēnesis ir janvāris, savukārt vasaras karstākie – jūlijs un augusts (pats sezonas pīķis, arī viesnīcu cenu ziņā), taču sauļošanās sezona turpinās arī septembrī un oktobrī, kad lielākie tūristu bari ir prom un arī cenas kļuvušas salīdzinoši draudzīgākas.
Palmas simbols – vērienīgā La Seu katedrāle, tika celta 372 gadus, no 1229. līdz 1601. gadam. Piekritīsiet, uz šī fona tradicionāli spāniskais mañana (rīt, vēlāk), šķiet tikai “ziediņi”...
Maljorka ir veselīga dzīvesveida cienītāju paradīze. Uz salas ir kopumā 400 km dažādas grūtības pārgājiena taku un ik gadu to apmeklē vairāk kā 35 000 riteņbraucēji. Gan vienkārši riteņošanas mīļotāji, gan profesionāli braucēji, kas salas kalnu ceļos trenējas sacensībām. Lielākoties šie maršruti koncentrējušies Serra de Tramuntana kalnu grēdas apkaimē – Maljorkas rietumu krastā. Pollensa salas ziemeļos un Can Pastilla dienvidos ir iecienīti vindsērfinga un kaitotāju galamērķi, savukārt salas dienvidrietumi un ziemeļaustrumi pazīstami ar savām snorkelēšanas vietām.
Maljorkas augstākā virsotne Puig Major ir 1445 m, kopumā uz salas ir piecas virsotnes, kas pārsniedz 1000 m.
Atšķirībā no pludmaļu tūristu iecienītās piekrastes, Maljorkas vidiene un tās lauksaimniecības sirds – Es Pla reģions, joprojām vēl ir salīdzinoši neapgūts, un piemērots tiem, kam vairāk tīk baudīt dabu un vientulību, ne socializēšanos pārpildītajā Palmas apkaimē. Reģions ir slavens ar olīvu un mandeļkoku plantācijām, kā arī Binissalem un Santa Maria apkaimē rodamajiem vīna laukiem, kur tiek organizētas arī degustācijas tūres.
Maljorkas rietumu piekrastes ceļš, kas ved no Port d’Andratx līdz Sóller, ir adrenalīna cienītāju must-drive.
Maljorka ir arī pazīstamā spāņu apavu branda Camper dzimtene. 1975. gadā to nodibināja Lorenzo Fluxá, apavu meistars jau ceturtajā paaudzē. Kataloniešu valodā „Camper" nozīmē „zemnieks" un zīmola apavu stili lielā mērā inspirējušies no fermeru apaviem.