GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Stambula

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zinātSpa un labākie saloniFilmaInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Karaköy GüllüoğluKağıthaneAtölye 11Elora ShawlAntikvārie priekšmetiAda Kitabevi / Ada Bookshop« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · turcija · Stambula · Kur iepirkties ·

Karaköy Güllüoğlu

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Karaköy Güllüoğlu

Baklava ir turku saldais grēks. Viens no leģendārākajiem našķiem, kas savā ziņā jau kļuvis par Turcijas vizītkarti. Tā vēsture saistās vēl ar otomaņu impērijas laiku, kad baklava parasti tika pasniegta kā salds punkts uz “i” karalisko maltīšu noslēgumā. Tiesa, dažs avots tās izcelsmi saista ar vēl senāku laiku, uzskatot, ka to gatavojuši jau asīrieši 8. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tāpat joprojām nerimst disputi, kuras saknes baklavas izcelsmē ir spēcīgākas – grieķu vai turku, abām etniskajām grupām to atzīstot par savējo. Katrā ziņā vārds “baklava” esot cēlies no turku valodas, savukārt baklavas gatavošanā izmantotās “phyllo” mīklas nosaukums aizgūts no grieķu valodas un tulkojumā nozīmē “lapa, kārta”. Turklāt tieši grieķi esot bijuši tie, kas līdz filigrānumam izkopuši “phyllo” mīklas rullēšanas tehniku, tās kārtām sasniedzot papīra plānumu un gaisīgumu. 2006. gadā starp turkiem un kipriešiem pat izcēlās īstens “baklavas karš”, pēdējiem uzdrīkstoties to prezentēt kā savējo kultūras iniciatīvas “Sweet Europe” ietvaros. Savu artavu baklavas vēsturē ienesuši arī citi lieli saldummīļi – franči, 18. gadsimtā agrākajam Marijas Antuanetes turku izcelsmes kūku meistaram radot  jaunu tehniku, kā tika griezti un locīti baklavas kvadrāti.

Baklava ne tikai tikusi izmantota neskaitāmos rituālos, tostarp arī reliģiskos, bet jau pati par sevi ir vesels rituāls. Sākot no tās gatavošanas līdz pasniegšanai. Neprātīgi saldais un garšās piesātinātais kārtainais kārums tiek gatavots no īpašās phyllo mīklas, riekstiem (tradicionāli pistācijām vai valriekstiem), sīrupa vai medus. Vispirms tā tiek cepta uz lielas pannas, pēc tam pārlieta ar sīrupu un sagriezta – kvadrātos, trijstūros, sešstūros, un pirms pasniegšanas noteikti atdzesēta. Savulaik šādu greznību varēja atļauties tikai bagātie un no tiem laikiem Turcijā joprojām iegājies teiciens: “Es neesmu tik bagāts, lai katru dienu ēstu baklavu”.

Par baklavas Meku tiek uzskatīta Gaziantep pilsēta Turcijas dienvidausturmos, savukārt leģendārākā vieta, kur to baudīt Stambulā, ir Karaköy Güllüoğlu saldumu veikals. Tas atrodas šobrīd modīgajā Karaköy rajonā, netālu no Galatas tilta. Īpašnieki – Güllü ģimene, ir baklavas virtuozi jau piektajā paaudzē un, kā visu labāko baklavas meistaru – arī viņu saknes meklējamas Gaziantep pilsētā, kas agrāk tika dēvēta par Antep un ir viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Karaköy Güllüoğlu greznais interjers uzjunda dekadentu osmaņu impērijas atblāzmu, te vienmēr ir ļaužu pilns (lielākoties vietējie, kas sarunās jums šo vietu ieteiks ar lepnumu), galdiņi izlikti arī ārpusē – tā teikt, garām paiet ir gandrīz neiespējami. Turklāt saldās smaržas vilnis ir tikpat liktenīgi kārdinošs kā sirēnu dziedājumi. Pati baklava še vienmēr ir svaigāka par svaigu, jo gatavota turpat netālu – burtiski dažu minūšu attālumā. Piedāvājumā ir vismaz ducis dažādu veidu, kā arī citi turku našķi. Galvu zaudēt ir viegli, tālab vispirms sāciet ar klasiku – pistāciju baklavu. Un, ja kritīsiet grēkā, šis nav no sliktākajiem, jo baklava simbolizē (un arī iemieso) pilnīgu labsajūtu.

Kemankeş Karamustafa Paşa Mh. Mumhane Cd. 34425
Beyoğlu İstanbul

www.karakoygulluoglu.com

03/2014

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: