ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Galamērķi · Eiropa · vācija · Berlīne · Kultūra ·

Aktuālais must-see jeb šī brīža Berlīnes visaprunātākā adrese ir izbijusī Ebreju meiteņu skola  (Jüdische Mädchenschule) populārajā Mites “galeriju ielā” Augustrasse, kas šobrīd pārtapusi  īstenā mākslas un gastronomijas epicentrā. Projekts ir  galerista Michael Fuchs iniciatīva un durvis vēra pagājušā gada pavasarī, pamazām papildinoties ar jauniem iemītniekiem.

Skolas ēku, kas tika atklāta 1930. gadā, projektēja tolaik prominentais ebreju arhitekts Aleksandrs Bīrs (Alexander Beer; 1873 – 1944), tās veidolam iemiesojot Veimāras republikas stila kvintesenci, kur funkcionalitāte dominēja pār estētiskām pārmērībām. Savukārt pašai ēkai un tās liktenim – savveida 20. gadsimta Vācijas vēstures epizodes miniatūrā. Tās arhitekts savu dzīvi, līdzīgi kā daudzas skolas audzēknes un skolotāji, vēlāk beidza koncentrācijas nometnēs. Pati skola – ar jumta dārzu, sporta zāli un 14 mācību klasēm, tolaik bijusi viena no modernākajām pilsētā. Tā tika slēgta 1942. gada 30. jūnijā, kad jau bija palikusi gandrīz pustukša pēc nacistu režīma pirmajām tīrīšanām. Vēlāk  - līdz pat otrā pasaules kara beigām, te atradās vācu armijas militārais hospitālis. 1950. gadā – jau Austrumvācijas teritorijā, ēka atkal atsāka funkcionēt kā skola, bet līdz ar PSRS sabrukumu un skolēnu trūkumu, 1996. gadā tika slēgta. Vairāk kā desmit gadus tā stāvēja tukša, virmojot dažādām spekulācijām par tās nākotni, 2006. gadā – 4. Berlīnes biennāles ietvaros, kuras viens no kuratoriem bija Mauricio Katelāns, tā uz laiku tika atvērta publikai. Savukārt 2009. gadā - oficiāli atgriezta Ebreju kopienai, no kuras – uz 30 gadiem, to šobrīd nomā galerists Michael Fuchs. Apgalvojot, ka tad, kad līgums būs beidzies, viņš to atgriezīšot Ebreju kopienai – lai, līdz ar jaunu paaudzi, tā turpina atkal jaunu dzīvi.

Pirms restaurācijas ēka esot bijusi baisā stāvoklī – ar jumtu, kas draudējis iebrukt un šķībiem logiem. Kaut tās face-lift ir bijis vērienīgs, tā joprojām glabā vēsturiskās patinas lieciniekus – vecās kāpnes, kas ved no stāva uz stāvu, lejasstāvā – līdzās improvizētai skolas vēsturi ilustrējošai ekspozīcijai, vientuļš ir arī kādreizējais koka skolas sols.

Ēkas pirmais stāvs ir atvēlēts miesiskajām vajadzībām, jeb, precīzāk gastronomijai. Tā glamūrākais un vienlaikus arī kontraversālākais iemītnieks ir restorāns Pauly Saal, kas atrodas skolas kādreizējā vingrošanas zālē. Virs atklātās virtuves greznojas sarkanbalta raķete visas sienas platumā, savukārt zāles otrā galā – divas izbāztas lapsas ar nosaitētām ķepām, akurāt kā izmukušas no padomjlaiku bērnu grāmatas “Buratīno piedzīvojumi”, kas vēlāk izrādījās Alekseja Tolstoja veikli radīts Karlo Kollodi “Pinokio piedzīvojumu” plaģiāts. Pie griestiem – četras Murano lustras. Ja izvāktu galdiņus, restorāns būtu ideāli piemērots mākslas galerijai – ar vieglu Veimāras republikas 20. gadu dekadences piešprici. Pavāram Siegfried Danler ir Michelin zvaigzne, ēdienkartei piedāvājot klasisku vācu virtuvi radošā haute cuisine interpretācijā. Pauly Saal īpašnieki ir tie paši, kas nu jau vairākus gadus nemainīgai adresei Berlīnes trendy restorānu sarakstā – Grill Royal. Projekts – nenoliedzami ambiciozs, turklāt šokē ar Berlīnes vispārējai gastronomijas ainai neraksturīgi augstām cenām (pamatēdiens – sākot no 32 eiro). Tiesa, kaut vietējie par tām kurkst un smīkņā, restorāns ik vakaru ir pilns un paģēr iepriekšēju rezervāciju. Vakaros tā priekštelpa pārtop skudru pūznim līdzīgā bārā Pauly.

Tālāk pa gaiteni - izbijušās klases telpās, trīs dienas nedēļā atvērta arī The Kosher Classroom, kas piedāvā tradīcijās strikti izturētu košerēto virtuvi. Savukārt gandrīz blakus skolas ieejas durvīm mitinās  ēstuve Mogg&Melzer Delicatessen – ar koka galdiem un nepiespiesto atmosfēru atgādinot tādu klasisku vēsturiskas skolas kantīni, kur varat gan ieturēt maltīti, gan sarūpēt šo un to līdzņemšanai.

Savukārt trīs pārējie ēkas stāvi pilnībā atvēlēti garīgumam. Otrajā stāvā mājo fotogalerija CWC, savukārt stāvu augstāk - Kenediju muzejs, kura iepriekšējā mājvieta bija Pariser Plazt. Šis ir otrs lielākais Kenediju muzejs pasaulē un tā kolekcijā ir vairāk kā 300 ar Kenediju un viņa ģimeni saistīti objekti – fotogrāfijas, filmas, dokumenti utt. Ekspozīcija ir īstena mitoloģijas paraugstunda – vērienīga sadaļa atvēlēta Kenedija vienīgajai vizītei Berlīnē 1963. gada 26. jūnijā.

Sākotnēji, lai Aukstā kara apstākļos neiepītos problēmās ar Padomju Savienību, viņš pat neesot gribējis turp doties. Taču, ieraugot Berlīnes mūri un Brandenburgas vārtus, esot pat pārrakstījis savu runu. Tās vēsturiskā frāze: “Ich bin ein Berliner” (Es esmu berlīnietis) padarīja viņu par varoni vāciešu acīs, metot sarkanu izaicinājuma lupatu PSRS. Piecus mēnešus vēlāk Kenedijs tika nogalināts.  Muzeja ekspozīcijā līdzās laimīgām ģimenes fotogrāfijām – ar Džekiju un bērniem, apskatei izlikts arī viņa nevainojami izpletētais baltais krekls un lasīšanai domātās brilles. Ideālāk vairs nevar būt un ne vārda par Kenediju dēkām un Merilinu Monro. 

Savukārt trešajā stāvā atrodas vēl divas mākslas galerijas – Ebreju meiteņu skolas pārtapšanas projekta iniciatora Michael Fuchs galerija un Eigen + Art Lab, kuras atrašanās te zināmā mērā uzskatāma par simbolisku – tieši šī galerija savulaik bija pirmā bezdelīga tagadējā Augustrasse galeriju plejādē. Un joprojām ir noturējusies.

Augustraße 11 -13
www.maedchenschule.org

 

02/2013

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.