Esence
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Elbas upē lēni slīd līdz ūkai ar krāsainiem konteineriem piekrauts gigantisks kravas kuģis. Saules, vēja un ūdens balinātas, katra no milzu kastēm ir savā krāsā, fonā vīd ostas krāni un šai ainavai piemīt tāds dīvains, gandrīz reibinošs industriāls skaistums. Turklāt lielo, dažbrīd pārkrauto milzeņu slīdēšanā ir neticams vieglums un miers. Grūti izskaidrot brīžiem pilnīgi neprognozējamo atmiņu un iespaidu ķīmiju, kas zemapziņas kambaros noglabā sajūtu par kādu vietu. Dažreiz tā ir krāsa, dažreiz smarža, dažreiz gluži sadzīviska epizode. Tikpat neizskaidrojami kāpēc, bet Hamburgas pieminēšana uzjundī tieši šo industriālai pastkartei līdzīgo ainavu un tādu urbānā viegluma sajūtu. Iespējams, iemesls ir ostas, ūdeņu tuvums un te vienmēr klātesošais vējš, bet Hamburgai piemīt tāds īpašs un savdabīgs spirgtums. Tā it kā sapurina un vienlaikus nenomāc, neraugoties uz vērienu un iespaidu blīvumu.
Hamburga ir otrā lielākā Vācijas pilsēta, savukārt tās osta - trešā lielākā Eiropā. No 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 50. gadiem Hamburgas osta bija arī lielākā, kur ienāca kuģi ar koloniālajām precēm - kafijas pupiņām, tabaku, tēju, garšvielām. Ar vairāk kā 1400 parku, skvēru un dārzu tā ir viena no zaļākajām Eiropas pilsētām, turklāt šogad bauda arī 2011. gada Eiropas zaļās pilsētas statusu. Tieši Hamburgā šobrīd top arī patlaban lielākais iekšpilsētas piekrastes projekts pasaulē, 21. gadsimta pilsēta pilsētā - HafenCity.
Kopumā aizņemot 157 hektāru lielu teritoriju, tā nākotnē palielinās Hamburgas apjomu par 40 procentiem. Kaut vēl spraigi rit celtniecības darbi, jau tagad par pilsētas jauno simbolu un visaprunātāko objektu kļuvusi Herzcog de Meuron projektētā grandiozā Filharmonijas ēka, kuras atklāšana iecerēta nākamgad.
Hamburga ir Vācijas mediju un industriālais centrs, te atrodas gan Spiegel izdevniecība, gan Airbus ražotne ar savu lidlauku - ja paveicas, dažkārt var manīt no tā paceļamies arī A380. Te dzimis gan Brāmss, gan Mendelsons un savas pirmās karjeras ugunskristības piedzīvojuši The Beatles. Pagājušajā gadā pilsēta ar Bītlu muzeja (Beatlemania) atklāšanu atzīmēja viņu pirmā koncerta piecdesmitgadi. Tas atrodas bēdīgi slavenajā "grēcīgajā bulvārī" Reeperbahn, kurš ziedu laikos bija iecienīts jūrnieku pieturpunkts, bet tagad, ar neona gaismās mirdzošajiem striptīza klubiem, ir viena no galvenajām Hamburgas tūrisma atrakcijām. 30. gados nacisti Hamburgas "sarkano kvartālu" gan mēģināja izsvēpēt, taču beigu beigās tomēr tika atrasts kompromiss un pasaules vecākā amata māsām atvēlēta viena īsa iela - Herbertstrasse, no abām pusēm to nodalot ar sarkani krāsotiem koka aizslietņiem. Tā tas saglabājies līdz pat šai dienai, dienvidū gan te valda pilnīgs pamirums - ieliņa ir tukša kā izslaucīta, vien logos pāris knapi ģērbtas, garlaikotas buduāru iemītnieces.
Cita starpā, Hamburga lepojas arī ar vienu no unikālākajiem Eiropas zooloģiskajiem dārziem, kas pārsteidz ne tikai ar savu iemītnieku klāstu - apmēram 2500, bet arī arhitektūru. 1909. gadā tajā uzstādītās dinozauru skulptūras kļuva par sava laika sensāciju, savukārt vārti, pa kuriem kādreiz te ienāca apmeklētāji (no Hagenbeckallee puses), ir īstena jūgendstila pērle. Kaut pilsētas galvenā iepirkšanās iela Neuer Wall ir klasiska globālo luksusa brendu parāde, pilsētā joprojām saglabājušies arī tā dēvētie "speciālistu veikaliņi". Piemēram, cigāru darinātājs Otto Hatje (Konigstrasse 5), kas šajā vietā atrodas jau kopš 1922. gada. Arī kurpes Hamburgā joprojām iespējams darināt pēc pasūtījuma un Benjamin Klemann Schumacherei (Poolstrasse 9) darbnīcas plaukti glabā daudzu savu pazīstamāko klientu liestes. Savukārt Walter Eisenburg (Steinstrasse 21) jau kopš 1892. gada specializējies jūrnieku cepurēs.
Viena no Hamburgas raksturzīmēm ir sajūta, ka te nokļuvis atrodies nevis vienā pilsētā, bet kādās piecās vienlaicīgi. Hamburgai ir septiņi rajoni un katrā no tiem vēl vairāki autonomi kvartāli, no kuriem katrs dzīvo savu atšķirīgu dzīvi. Piemēram, ja Hamburgā kādam jautāsiet, kā no pilsētas centra tikt līdz punktam A vai B, jums noteikti tiks pārjautāts - no kura centra? Ja vien laiks atļauj, Hamburgu vislabāk baudīt kārtu pa kārtai - kā stāstu krājumu, kas apkopoti vienā grāmatā, tomēr ir katrs par sevi. Tās alternatīvā sirds, piemēram, ir Schanzenviertel - kādreizējais strādnieku rajons, kas tagad piesātināts ar bāriem, kolorītām stila bodītēm un lētām ēstuvēm. Savukārt pilnīgi cita buķete, ja pa slaveno Elbas šoseju (Elbchausee), kas stiepjas gar upes ziemeļu krastu, aizbrauksiet līdz Blankenese. Līdz pat 17. gadsimtam, kad to atklāja Hamburgas tirgotāji, tas bija neliels zvejnieku ciemats. Šobrīd tā apkaimē zaļojošos parku kokos ieslēpušās vīd jūgendstila villas un turpat netālu, pašā Elbas krastā - iepretim Airbus ražotnei, 1791. gadā celtā ēkā mājo arī viens no Hamburgas slavenākajiem luksushoteļiem - Louis C Jacob, kas cita starpā lepojas arī ar iespaidīgu mākslas kolekciju.
Hamburga ir īpaša arī ar to, ka dzīvi te iespējams izbaudīt gan no sauszemes, gan ūdens puses. Piemēram, ar kuģīti, kanoe laivu vai pat gondolu (jā, arī šāda atrakcija Hamburgā tiek piedāvāta) dodoties ceļojumā pa pilsētas kanāliem. Osterbekkanal, Goldbekkkanal, Isebekkanal un Uhlenhorsterkanal, kas savulaik bija nozīmīgas pilsētas transporta dzīslas, šobrīd ir urbānā romantisma piestrāvotas miera ostas, ar ūdenī slīgstošiem kokiem un parku ieskautām villām.
Savukārt zvejas ostas rajonā koncentrējusies lielākā daļa labāko Hamburgas zivju restorānu, kuru dienas piedāvājums mainās atbilstoši tā rīta lomam. Īsta gardēžu paradīze un industriālā romantisma oāze, īpaši, ja vēl izvēlēsieties galdiņu ūdens malā, vienlaikus vērojot garāmslīdošos, līdz ūkai pārkrautos kravas kuģus....














