Metropolitain Opera
Autors: Margarita Zieda0 ATSAUKSMES
Ņujorkas Metropolitēna opera ir dārgākais un ietilpīgākais opernams pasaulē, kas aizvien ir licis uzsvaru uz izrāžu muzikālā izpildījuma izcilo kvalitāti, reizēm liekot brīnīties par arhaiskajiem, 19. gadsimta domāšanā iestrēgušajiem iestudējumiem, kur režisora funkcija pamatā bija pateikt, no kurienes dziedātājiem uznākt un kur viņiem noiet. Arī pirmizrāžu dinamika - līdz vienam jauniestudējumam desmitgadē - bija pasaules praksei neierasta. No otras puses - Metropolitēna opera sadarbojās arī ar tādiem izsmalcinātiem režijas meistariem kā Franko Dzefirelli, un, ja šis meistars, ko taisīja, tad tā bija izrāde uz ceturtdaļgadsimtu, kā ne bez tīksmes mēdza atzīmēt viņš pats, un kā realitātē arī notika. Viņa inscenētās Pučīni operas „Bohēma", „Toska" pieder METas repertuāra zelta vienībām. Pēc „Turandotas" pirmizrādes Dzefirelli teica: „Šī ir laba investīcija. Tagad Metropolitēnam būs kārtīga „Turandota" uz divdesmit pieciem gadiem". Pamatīgums jaušas arī Metropolitēna operas galvenā diriģenta stāžā - Džeimss Levins (James Levine) šajā postenī drīz jau svinēs savu 45 gadu darba jubileju METā.
21. gadsimtā METs ir sācis aicināt pie sevis arī pasaules labākos režijas spēkus, piedāvājot skatītājam mūsdienīgas izrādes ne tikai muzikālā lasījuma līmenī. Šāds pavērsiens gan noticis īstā krīzes brīdī, kad superkuģis sācis grimt, un par glābēju izvēlētais jaunais teātra vadītājs Pīters Gelbs (Peter Gelb), „The New York Times" atvase, izvēlējies mūsdienīgu izrāžu veidošanas stratēģiju. Šis attīstības virziens, kas agrāk METa mecenātos raisīja kaismīgus protestus, Gelba vadībā ir izlauzis sev ceļu vienā no pasaules viskonservatīvākajiem opernamiem. Jau pirmās izvēles - uzaicināt oskarotās kinofilmas „Angļu pacients" režisoru Entoniju Mingelu iestudēt METā Pučīni operu „M-me Butterfly" - kabuki un videoestētikas savienojumā veidotais rezultāts pārliecināja gan konservatīvos skatītājus, gan jaunu teātra lasījumu alcējus.
Par supertanku dēvētais smilšukrāsas Ņujorkas METs, kas gatavs uzņemt 3788 skatītāju, šādā megagigaformātā darbojas salīdzinoši nesen - kopš tas 1966. gadā novietojās Manhetenas rietumu daļā. Taču pati Metropolitēna opera ir 19. gadsimta bērns - 1883.gada 22.oktobrī tā tika atklāta ar Šarla Guno operu „Fausts". Tieši Metropolitēna operā ir notikuši vairāku Džakomo Pučini operu pirmatskaņojumi - „La fanciulla del West"/ „Meitene no Rietumiem" un „Il Triticco"/„Triptihs".
20. gadsimta sākumā Ņujorkas Metropolitēna opera līdzās Vīnes operai un Milānas Teatro alla Scala attīstījās par pasaules vadošo opernamu, kad šeit kā galvenais diriģents strādāja Gustavs Mālers, savu aizokeāna karjeru uzsākot ar Riharda Vāgnera „Tristana un Izoldes" atskaņojumu. Slavas apgriezienus tas turpināja uzņemt arī vēlāk - Māleru nama muzikālā vadītāja postenī nomainot Arturo Toscanini.
Nama zelta likums aizvien ir bijis aicināt pasaules visizcilākos dziedātājus. Tieši šeit 1956. gada rudenī pirmo reizi ar Vinčenco Bellīni „Normu" uzstājās Marija Kallasa.
Metropolitēna opera ir izrāžu radiotranslāciju pionieris, turklāt laikos, kad radio pats vēl bija bērnu autiņos.
Pirmā operas radiotranslācija no METa notika 1910. gada 13. janvārī ar Maskaņji operām „Cavalleria rusticana" / „Zemnieka gods" un „Pagliacci" / „Pajacci", kurās uzstājās Enriko Karūzo. Lai gan klausītāju loks bijis mazs, šīs operas varējuši klausīties arī divdesmit kilometru attālumā no METa peldošā kuģī.
Lincoln Center
www.metoperafamily.org
09/2011
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.