Hipsteru galvaspilsēta agrākās hipiju Mekas vietā
Autors: Marta Mannenbaha0 ATSAUKSMES
Sanfransisko, neapstrīdami viena no krāšņākajām rietumu piekrastes pērlēm, pieder pie vietām, kuras noteikti jāredz, kad dodaties ceļojumā uz Savienotajām Valstīm. Šī lielpilsēta, izslavēta kā viena no eiropeiskākajām Amerikas pilsētām, ir darba un dzīves vieta raibam cilvēku pulkam no visiem zemeslodes nostūriem. Pašas Sanfransisko iedzīvotāju skaits ir 815 000, taču visā lielajā metropoles teritorijā kopā tas sasniedz 7,1 miljonu. Esmu gatava derēt, ka vismaz puse no šiem 7 miljoniem kaut kad izmēģinājuši vai vai vēl tikai cer apmesties uz dzīvi pašā pilsētā.
Pirms diviem gadiem mēs ar vīru nolēmām pārcelties no Oregonas uz Ziemeļkaliforniju – gluži vienkārši tāpēc, ka Sanfransisko bija viena no nedaudzajām vietām Amerikā, kur varējām sevi iztēloties. Iztālēm man šī pilsēta vienmēr ļoti patikusi, bet tagad es pārsteigta atklāju, ka realitāte ne tikai nesagādā vilšanos, bet izrādās vēl daudz aizraujošāka nekā es būtu varējusi iztēloties.
Šai pilsētai netrūkst, ko piedāvāt ne tūristam, ne cilvēkam, kas te apmeties uz dzīvi. Dzīvot Sanfransisko – tas nozīmē atrasties bagātā tautību, nacionālo virtuvju, profesiju un dīvainību ielenkumā. Tas viss kopā veido pilsētas ārkārtīgi īpatnējo atmosfēru. Sanfransisko ir pašai savs mikroklimats, savi mikrorajoni, mikro-viss. Pat mazie stūra veikaliņi te nav izmiruši. Taisnību sakot, nemaz nav viegli atrast kādu no milzīgo ķēžu lielveikaliem ar lielu autostāvvietu; šeit tik daudz kas, ieskaitot veikalus, ir pavisam sīks.
Viena no šīs pilsētas raksturīgākajām īpatnībām ir tās arhitektūra. Pilsētas centrā slejas debesskrāpji, taču to patiesībā ir visai maz un tie nekādā veidā neatspoguļo tipisko Sanfransisko apbūves stilu. Daudz raksturīgākas ir krāsainu, bagātīgi rotātu divstāvu un trīsstāvu koka ēku rindas. Dzīvojamā platība parasti ir neliela, toties īre – augsta. Tikai paši turīgākie un veiksmīgākie cilvēki var atļauties tādu greznību kā garāža zem mājas. Tas šeit ļoti atvieglo dzīvi, jo situācija ar autostāvvietām Sanfransisko ir pati sliktākā, kādu es esmu redzējusi.
Klusā okeāna un Sanfransisko līča ieskauta, pilsēta ērti iekārtojusies uz pussalas. Okeāna tuvums jūtams gandrīz visu laiku, jo šeit nekad nav pārāk karsts. Vudijs Alens (Woody Allen) pat apgalvo, ka Sanfransisko esot piedzīvojis aukstāko ziemu savā mūžā, un viņš taču vismaz pāris gadus pavadījis Ņujorkā, kur mēdz būt arī sniegs un īsta ziema. No vietējām pludmalītēm paveras brīnišķīgi skati, tomēr kā peldvietas tās nav derīgas aukstā ūdens dēļ. Atšķirībā no Losandželosas, Sanfransisko ir svaigs un tīrs gaiss bez smoga un kvēpiem.
Pilsētas reljefs ir ārkārtīgi skaists un vienlaikus arī neiedomājams. Kamēr nebūsiet to šeit izmēģinājuši, jums var likties neiespējami pārvietoties lejup pa kalna nogāzi 60 grādu leņķī. Visā līča piekrastē papilnam atrodamas romantiskas gleznainas vietiņas, kas paceļas augstu virs jūras līmeņa, un daudzas no pilsētas ielām ir nopietns pārbaudījums pat veiklākajiem gājējiem, kuriem nākas teju vai pārkvalificēties par alpīnistiem.
Sanfransisko iedzīvotāji ir kolorīta un ļoti daudzveidīga kompānija. Viņu vidū īpaši izceļas trīs lielākas grupas: hipsteri, geji un bezpajumtnieki. Ņemiet vērā – ja kāda no tām jums nav pieņemama, šī nav jūsu pilsēta. Kastro ir rajons, kur koncentrējas visvairāk cilvēku ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, tomēr varavīksnes karogi plīvo arī citur Sanfransisko un tās piepilsētā. Vietējais varonis Hārvijs Milks (Harvey Milk; uzmeklējiet filmu “Milks” ar Šonu Pennu galvenajā lomā) bija viens no ievērojamākajiem geju tiesību aizstāvjiem; mūsdienās Kastro rajons pazīstams kā Amerikas geju tiesību šūpulis un īsts geju, biseksuāļu un transpersonu patvērums. Strādājot pie dokumentālās filmas, man iznāca piedalīties Līdztiesības gājienā uz pilsētas domes ēku, pievienojoties lielam pulkam geju un viņu draugu; todien es jutos pa īstam asimilējusies vietējā kultūrā. Starp citu, vientuļu heteroseksuālu cilvēku skaits Sanfransisko ir ļoti liels, un izveidot attiecības šeit nepavisam nav viegli.
Man vienmēr bijusi tuva 60. gadu Sanfransisko, kad pilsēta kļuva par studentu politisko protestu, hipiju kustības un lieliska klasiskā roka centru. Vēl šodien saglabājušās zināmas liecības par to dienu notikumiem, taču lielā mērā hipiju gars ir zudis. Rodas iespaids, ka diezgan daudzi no viņiem tagad kļuvuši par klaidoņiem un deģenerātiem, kas vārtās pa zālāju Heitas (Haight-Ashbury) rajona, agrākās hipiju Mekas nomalē. Dīvainā kārtā ļoti daudz bezpajumtnieku vienmēr var redzēt arī centrā ap pilsētas domes ēkām Junionskvērā (Union Square). Vara ir pašu cilvēku rokās – laikam jau tajā ir zināma jēga. Ja gadās no pilsētas centra nogriezties uz nepareizo pusi, varat nejauši nonākt “šaubīgajā” rajonā, kur jāuzmanās, lai neuzkāptu kādam no zemē guļošajiem, kas iekārtojušies guļammaisos, un jācer, ka neviens neiekāros jūsu maku vai pēkšņi no zila gaisa nesāksies apšaude. Ja pajautāsiet vietējiem, viņi apgalvos, ka Sanfransisko ir droša vieta. Man tomēr liekas, ka cilvēkiem, kas te atbrauc, būtu jāzina, ka šai pilsētai ir arī ēnas puse un jāsaprot, kā kurā situācijā uzvesties.
Un vēl Sanfransisko var pretendēt uz ASV hipsteru galvaspilsētas kroni; šī kustība savulaik strauji izplatījusies pa visu valsti un tālāk – visā pasaulē. Netrūkst jau zināmu lokālo modes kliedzienu un tamlīdzīgu parādību (pārspīlēti stilīgi bārdaini jaunekļi ar jaunākās modes brillēm uz deguna, vintage modes saloniņi, sīkas sētas durvju kafejnīciņas ar īpašu atmosfēru, mazi kinoteātrīši, kuros rāda retas vecas filmas un hronikas, utt.), uz ko varētu attiecināt vārdiņu hip – un tomēr ir svarīgi nesapludināt vienā jēdzienus “hipsters” un “Sanfransisko”. Šī pilsēta ir lieliska vieta eklektiskai iepirkšanās kūrei, ja vien cilvēks ir gatavs pavadīt daudz laika, ķemmējot veikaliņus vienā rajonā pēc otra. Tā pati Heita-Ešberija – rajons, kas savu vārdu ieguvis no Heita un Ešberijas ielu krustojuma un šodien pieņēmis daudz komerciālāku veidolu nekā hipiju laikos – piedāvā plašu apģērba un aksesuāru veikalu klāstu: vintage, secondhand, 20.-- 30. gadu mode, suvenīri, hipiju drēbes – ko vien vēlaties.
Sanfransisko dzīvē dominē tādi jēdzieni kā funky, individuālisms un sociālā sirdsapziņa. Tāpat dzīves stils lielā mērā centrējas ap tehnoloģiju (pateicoties Silīcija ielejas tuvumam), mākslu, mūziku un vides jautājumiem. Sevi cienošs Sanfransisko iedzīvotājs pērk pārtiku bioloģisko produktu tirgos, pasūta sieru pie konkrēta fermera un pārzina labākos vīna ražas gadus. Viņiem patīk būt īstiem lietpratējiem. Pārtikas kvalitāte veikalos un restorānos viņiem ir būtiska, un, ņemot vērā to, ka Kalifornija ir vīnu zeme, šejienieši ir gluži izlepuši un pieraduši pie pasaules labākajiem vīniem. Šī un dažu citu iemeslu dēļ Sanfransisko iedzīvotājus mēdz uzskatīt par vīzdegunīgiem, bet es nevaru sacīt, ka būtu šeit sastapusi daudz ļoti ārišķīgu vai uzpūtīgu cilvēku.
Sanfransisko piedāvā daudzas brīvā laika izklaides un vietas, ko būtu vērts apmeklēt. Dažas no oriģinālākajām ir LSD muzejs, ar mozaīkas flīzēm izlikti ielas pakāpieni, kādas cirka trupas mākslinieciskajam direktoram veltīts muzejs un 19. gadsimtā būvēta romiešu pirts stila peldbaseinu kompleksa drupas, ko sauc par Sutro pirtīm (Sutro Baths). Pie mazliet tradicionālāka tūristu atrakciju klāsta pieder vecā zvejas osta (Fisherman’s Wharf), Sanfransisko tramvaji, Zelta vārtu tilts (Golden Gate Bridge), vēsturiskā militāro nocietinājumu būve Fortpointa (Fort Point), Alkatrasas cietums un ekskursija pa Alfrēda Hičkoka vietām. Man pašai vislabāk patīk Sanfransisko pakalni, ko sauc par Dvīņu virsotnēm (Twin Peaks) un Zelta vārtu parks (Golden Gate Park), kur ikviens var atrast sev daudz aizraujošu nodarbju un kontaktēties ar dabu pilsētnieku gaumē.
Naktsdzīve šeit ir visai rosīga un piedāvā kaut ko jebkuras vecuma grupas cilvēkiem: jūs varat izvēlēties klasisku džezu un kokteiļus uz debesskrāpja viesnīcas jumta, līdz nāvei tipisku naktsklubu, īru krogu vai noliktavas ēkā sarīkotas privātas viesības, kas vāc līdzekļus labdarībai. Reizēm atšķirīgi kultūras pasākumi saplūst vienā: mākslas tirdziņš, kur vietējie jaunie mākslinieki izstāda un pārdod savus darinājumus, iekārtots klubam līdzīgā telpā ar bāriem un dīdžejiem. Viena no lietām, ar ko es šeit nodarbojos, ir īsfilmu festivāla Future Shorts koordinēšana; tas man devis fantastisku izdevību sadarboties un iepazīties ar daudziem vietējiem. Ja šejienes cilvēkiem jūsu projekts vai produkts iepatīkas, viņi to atbalsta ar lielu aizrautību. Man paveicies sastapt brīnišķīgus sadarbības partnerus, kuri palīdzējuši ar pasākumiem nepieciešamajām telpām un tehnisko aprīkojumu, un manis rīkotajiem filmu vakariem apmeklētāju nav trūcis. Sanfransisko cilvēki ir ļoti atvērti jauniem iespaidiem, viņi mīl kino un mākslu. Un tomēr, kad jūs uzaicināt viņus uz kādu pasākumu, nav nekādas garantijas, ka viņi tiešām ieradīsies – pat, ja būs apsolījuši. Varētu likties, ka šī ir brīnišķīga vieta mākslinieciski orientētiem cilvēkiem, taču šajā jomā diezgan draudīgi jūtama arī situācijas nedrošība. Šeit savu mājvietu bija atradusi Džordža Lūkasa (George Lucas) producentu kompānija, bet, kad to pārņēma Disnejs (Walt Disney Company), daudzi cilvēki palika bez darba.
Šajā aizraujošajā pilsētā es pagaidām dzīvoju vēl tikai sešus mēnešus, taču tās gars mani jau paguvis pilnībā iekarot: es jūtu, ka iederos šeit. Man šķiet, ja jūs kādu vietu patiesi iemīlat un novērtējat, tā jums atveras. Te vēl tik daudz ko izpētīt un izgaršot. Es ceru, ka būšu vēl tepat, kad ciemos atbrauksiet jūs.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.