GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Tokija

Baudītāja ceļvedisKur paēstKur iepirktiesInsider's view

IZVĒLIES OBJEKTU

Insider: Tengyo KuraInsider: Arta Tabaka« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Insider's view · Āzija · japāna · Tokija

Insider: Arta Tabaka

0 ATSAUKSMES

Tokijā dzīvoju jau nedaudz vairāk kā trīs gadus. Pašlaik studēju Nihon universitātes Vizuālo mākslu nodaļas maģistrantūrā. Līdzās studijām strādāju freelance izdevniecībā Doyosha.

Ja būtu jānosauc sava mīļākā vieta Tokijā, tad sacītu, ka tas ir rajons ap Chuo līniju - posmā no Shinjuku līdz Kichijoji, un jo sevišķi rajons ap staciju, kur es šobrīd dzīvoju – Koenji.

Astoņdesmitajos gados uzsāktā lielā un straujā Tokijas būvniecība rajonu ap Chuo līniju praktiski nav skārusi, augstceltņu šeit nav, bet nelielas privātmājas ir izkaisītas šaurās ielās - bez nosaukumiem, veidojot sava veida labirintus. Ja dodaties uz Tokiju meklēt futūristisko nākotnes pilsētu, tad iespējams šī nav īstā vieta, kur to darīt, jo Chuo līnija piedāvā vairāk to, kas ir bijis - nevis to, kas būs. Attālums starp šīs līnijas stacijām ir aptuveni kādas 15 minūtes ar kājām un viss rajons ir viegli izbraukājams ar velosipēdu, kas dzīvošanu tajā padara ļoti ērtu, jo nekad nav jāuztraucas par pēdējo vilcienu, ko iespējams nokavēt. No jebkuras stacijas ir ļoti ērta un ātra piekļuve Shinjuku – vienai no būtiskākajām un lielākajām stacijām Tokijā.  

Koenji kā savu mājvietu un pulcēšanās vietu ir izvēlējušies gan dažādās kultūras jomās strādājošie, gan politiski aktīvi cilvēki, jo daudzi mūziķi, mākslinieki, rakstnieki ,kā arī cilvēki, kas vēlējušies izrauties no Japānas striktās darba sistēmas, to vienkārši ignorējot. Koenji valda brīva atmosfēra, šeit ir bezgala daudz bāru, kafejnīcu, restorānu, vintage un lietotu mantu veikalu, mūzikas un kinofilmu veikalu, grāmatnīcu un nelielu parku. Aktīvākais diennakts laiks šeit ir tieši vakara un nakts stundas, jo, šķiet, pārsvarā cilvēki mostas tikai ap 11.00 un dzīve sākas ap 13.00 - par spīti pieņēmumam, ka japāņi strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Šeit ir daudz āra kafejnīcu, kas, starp citu, ir ļoti reti sastopama lieta, jo cilvēkiem ne pārāk patīk ieturēt maltīti vai dzert kafiju uz ielas. Turpretim Koenji visa dzīve noris uz ielas un pie tam vēl visu diennakti, kas šo rajonu padara nerimstoši aktīvu un pārsteigumiem pilnu.

Koenji

Koenji bieži apmeklēju bāru Nantoka Bar (3-4-12 Koenji kita, Suginami-ku), kura pamatideja paredz, ka aiz bāra letes katru dienu var būt cits bārmenis. Par noteiktu summu šeit iespējams izīrēt telpas uz vienu nakti, pašam izdomāt dzērienu un ēdienu karti, pašam visu gatavot un pasniegt apmeklētājiem, tādējādi iešana uz bāru ir pārsteigumu pilna, jo nekad nevar zināt, kas būs šī vakara bārmenis un kādi ēdieni un dzērieni tur tiks pasniegti (mājas lapā gan ir pieejams saraksts ar ik vakara notikumiem, bet labprāt izvēlos to nezināt). Runājot par bāra interjeru, tas nav īpaši veidots un stilizēts, bet vairāk gan atgādina vietu, kur ir sanestas lietas, kas vienkārši bijušas pieejamas un gadījušās pa rokai, gluži kā notikumi pašā bārā, kas katru dienu mainās.

Koenji ir slavens arī ar reti sastopamu mūzikas ierakstu, grāmatu un filmu veikaliem. Netālu no stacijas dienvidu izejas atrodas neatkarīgās mūzikas veikals Enban (enban.web.fc2.com), kurā iespējams atrast nekur nesamkelējamus ierakstus – diskos, kasetēs, platēs – jebkadā formātā. Enban iespējams noklausīties arī dzīvās uzstāšanās, kur mūzikas žanru variācijas svārstās no folkmūzikas līdz noiza mūzikai, jo galvenais šeit ir nevis žanrs, bet gan kvalitāte. Šauro telpu dēļ vietu skaits ir diezgan ļoti ierobežots, koncerti parasti notiek paša nelielā veikala vidū mūzikas ierakstu iekļautībā, kas visai telpai piedod personiskuma sajūtu, ka esat ienācis mājās pie kāda mūzikas mīļa nevis uz organizētu koncertu. 

Koenji blakus stacija uz Shinjuku pusi - ir Nakano un tā piedāvā japāņu komiksu paradīzi – Nakano Broadway (www.nbw.jp), kas ir milzīgs, 80. gados celts daudzstāvu lielveikals ar apbrīnojamu pagātnes auru. Tajā ir iespējams iegādāties patiešām pilnīgi visu un, pat apmeklējot to bieži, pārsteigums nekad nezūd. Komiksi, komiksu varoņu figūriņas, lelles, leļļu drēbes, dizaina priekšmeti, veci filmu un animāciju plakāti un vēl un vēl – šeit patiešām ir viss. Pagrabstāvā atrodas arī zivju tirgus, kur var iegādāties lieliskus sashimi!

Turpat netālu atrodas arī neliela, jauka un mājīga kafejnīca Karma (karma-marka.org), kurā katrs ēdiens tiek rūpīgi gatavots turpat uz vietas. Īpašs ir saldo ēdienu un kūku piedāvājums, kuras var baudīt lēnām malkojot tēju vai kafiju Karmas siltajā un pieklusinātājā atmosfērā, kas ļoti japāniski piekrauta ar visādiem niekiem – puķupodiem, dekoriem, sedziņām, figūriņām, puķēm utt., taču tā  nekad tā arī nekad nav kļuvusi bezjēdzīgi pārpildītu telpu. Starp citu, Karmu par savu iecienītāko Tokijas kafejnīcu ir nosaukusi arī rakstniece Yoshimoto Banana. Iesaku siltiem pavasara vai rudens vakariem, kā arī rītiem, kurus var atļauties pavadīt lēni un laiski.

Kafejnīca karma

Savukārt Nakano blakus stacija Higashi-Nakano, jeb austrumu Nakano piedāvā neatkarīgo kinotētri Pole-Pole (www.mmjp.or.jp/pole2), kura repertuārā dominē neatkarīgās dokumetālās filmas, kās arī japāņu jauno režisoru darbi. Kaut pats kinoteātris patiešām ir mazs, kinomīļu aprindās tā nosaukumu zina ikviens un ja vēlaties pēc vai pirms filmas pārmīt dažus vārdus kinoteātris piedāvā arī patīkamu kafejnīcu, kur to realizēt.  

Pole-pole kinoteātris

Okubo stacija tiek dēvēta arī par korejiešu rajonu, jo daudzie korejieši, kuri uzturas Okubo, to ir pārvērtuši par korejiešu kafejnīcu, restorānu, bāru un veikalu metropoli. Okubo pirmo reizi nokļuvu korejiešu draugu pavadībā un kopš laika apmeklēju to diezgan bieži. Okubo piedāvā neizsmeļamas iespējas un variācijas ikvienam, kas vēlas nobaudīt Korejas virtuvi un iegādāties arī kaut ko līdzņemšanai, pie tam vēl pašu korejiešu izpildījumā. Uz Okubo dodos ne tikai baudīt Korejas virtuvi, bet arī iepirkt garšvielas. Rajons ir slavens ar garšvielu veikaliem, kas veido veselas garšvielu veikalu ielas, kur dominē pārsvarā Āzijas garšvielas un dažnedažādi produkti ēst gatavošanai – Taizeme, Indija, Nepāla, Indonēzija u.c. – viss, lai garšīgi pagatavotu mājās ir atrodams šeit.

Garšvielu veikals

Savukārt uz otru pusi no Koenji atrodas Asagaya, kas ir slavena ar džeza kafejnīcām un bāriem. Asagaya atrodas arī viens no maniem iecienītākajiem kinotētriem Laputa (www.laputa-jp.com), kas ir īpašs ne tikai ar savu lielisko filmu repertuāru un retu iespēju tās skatītties platekrānā (galvenokārt japāņu filmas, diemžēl bez jebkādiem subtitriem), bet arī ar pašu kinoteātra ēku. Tai ir kosmosa kuģim līdzīgs veidols, kas veidots ar atsauci uz slavenā japāņu manga mākslinieka un animatora Hayao Miyazaki radīto gaisakuģi multiplikācijas filmā Laputa: Castle in the Sky (1986). Ir vērts uz mirkli pakavēties arī jumta stāvos esošajā franču restorānā ieturot lielisku maltīti pēc kuras doties pastaigā pa Asagayas šaurajām un mazajām ielām.

Laputa kinoteātris

Savukāt Kichijoji stacija piedāvā Inokashira parku, kur parka ezerā varat izbraukt ar laivu, doties pastagās pa mežam līdzīgām takām, apmeklēt turpat netālu esošo zoodārzu vai aizdoties nelielā pastaigā līdz slavenajam animācijas studijas Ghibli muzejam (www.ghibli-museum.jp) . Ja sanāk apmeklēt Kichijoji iesaku iegriezties vietējo iedzīvotāju iecienītajā, nu jau gandrīz 100 gadu senajā yakitori restorānā Iseya (www.iseya-kichijoji.jp), kas ar savu senatnīguma šarmu apbur nekavējoties. Yakitori iespējams iegādāties arī līdzņemšanai un baudīt parkā pie ezera vai ja zied sakura tad zem sakuras kokiem..

Iseya

Kichijoji par savu mājvietu ir guvusi arī butoh dejas trupa Dairakudakan slavenā dejotāja un aktiera Maro Akaji vadībā, kas no pirmās apmeklēšanas reizes ir kļuvusi par vietu, kuras repertuāram sekoju līdzi un apmeklēju regulāri līdz ar jaunu performanču parādīšanos un ko ieteiktu apmeklēt ikvienam, kam interesē deja vai teātris, vai vienkārši gribas, lai kaut kas pārsteigtu vai aizkustinātu. Līdzās sekošanai stingriem butoh dejas standartiem, Dairakudan tajā ievieš daudz oriģinālu un negaidītu pavērsienu, savijot butoh kopā ar citām mākslām, piemēram,  glezniecību, mūziku (gan klasisko, gan klubu mūziku) vai arī pat cirku (www.dairakudakan.com).

Maro Akaji

Runājot par iepirkšanos, jāsaka, ka pati vairāk no tās cenšos izvairīties nekā tai pietuvoties, toties neskaitāmam daudzumam tokijiešu iepirkšanās ir pat hobijs (vismaz viņi paši tā apgalvo) un ejot pa ielu dažreiz liekas, ka visi cilvēki ne ar ko citu nenodarbojas kā tikai iepērkas. Jāatzīst, tirgus šeit nav aktuāls, izņemot, protams, slaveno Tsukiji Market, bet tas ir tirgus tieši zivju uzpircējiem un ja gribat nopirkt teiksim vienu zivi, tad tas tur diemžēl nav iespējams (to var gan izdarīt Tsukiji blakus piebūvētajā tirgū, kas saplūst kopā ar pašu Tsukiji, bet ir atsevišķs tirgus). Vēl ir tirgus netālu no Ueno  stacijas – Umeyokocho – bet tas arīdzan ir kļuvis jau vairāk par tūristu izklaidi un ir zaudējis savas pamatfunkcijas. Savukārt Tokijā aizvien populāri ir, tā saucamie, blusu tirdziņi jeb flea-market, kurus ļoti labprāt apmeklēju un  kuri mums ar draugiem jau ir kļuvuši par ierastu nedēļas nogales sastāvdaļu. Tie parasti notiek sestdienu un svētdienu rītos – parkos vai tempļu, svētnīcu teritorijās (www2j.biglobe.ne.jp) Viens no lielākajiem flea market notiek Meiji parkā, kas atrodas turpat netālu no Shinjuku un piedāvā iegādāties gan drēbes, gan traukus un mēbeles, un, jāsaka, ka cenas tirdziņos ir patīkami zemas. Jauniešu vidū ir populārs Tokijas lielākā parka – Yoyogi – tirgus, kas galvenokārt koncentrējas tieši uz lietām, kas ir pieprasītas jauniešu vidū un sniedz iespēju papildināt savu laisko dienu parkā ar iepirkšanos. Ir arī specializētie flea market, kas koncentrējas uz vienu noteiktu lietu. Mans personīgais nesenais atklājums ir velosipēdu flea market, kas norisinās Tamagawa upes krastos un kur var iegādāties ne tikai velosipēdus, bet arī visus iespējamos aksesuārus. Un, protams, uz šo tirdziņu ierašanās ir nenoliedzami ar velosipēdu (chikutakurinrin.cocolog-nifty.com).

Visiem, kam interesē kino iesaku apmeklēt Nacionālo Kino centru (www.momat.go.jp), kas atrodas netālu no izsmalcinātā Gindzas rajona un ir milzīgs komplekss, kas sastāv no divām kinozālēm, kas ikdienu izrāda vismaz četras filmas no japāņu kino klasikas, bibliotēkas un izstāžu zāles, kur izstādes tiek saskaņotas ar lielajā zālē izrādītājām retrospekcijām, bet pamatekspozīcija ir veltīta Japānas kino vēsturei. Par attiecīgu samaksu nelielā kinozālē visiem interesentiem ir iespējams noskatīties arī jebkuru sevis izvēlētu kinofilmu uz lielā ekrāna – kinoteātris vienam pašam! Kinocentrs rīko arī bērnu dienas un kino nodarbības visiem interesentiem, kā arī šī ir vieta, kur ik gadu norisinās slavenais jauno režisoru festivāls Pia, kur ik gadu pulcējas Japānas talantīgākie jaunie kinorežisori.

Lēnām pastaigām priekšroku dodu Yanaka rajonam, kas atrodas Tokijas ziemeļu daļā. Yanaka rajons piedāvā daudz tempļu un svētnīcu, senas ielas, mazus veikaliņus, kas tirgo tradicionālās uzkodas, izsenas kafejnīcas, daudzas nelielas galerijas un vēl vairāk kaķu, ar ko Yanaka ir īpaši slavena un kuri patiešām ir visur.

Yanaka ielas, Sena kafejnīca Yanakā

Yanaka rajonā atrodas arī viena no manām iecienītākajām galerijām - SCAI the Bathhouse (Kashiwayu-Ato, 6-1-23 Yanaka, Taito-ku, www.scaithebathhouse.com). Galerija, kas iekārtota autentiskā Japānas publisko vannu - sentō -  telpā. Kā zināms, Japāna ir bagāta ar karstajiem avotiem un japāņu publiskās pirtis - sentō, veido neatņemamu daļu no ikdienas iedzīvotāju sociālās dzīves (lielpilsētās šis dabas dziedinošais spēks gan tiek aizstāts ar mākslīgi mineralizēta ūdens vannām). Sentō arhitektūrai ir raksturīgi augsti griesti un sienu zīmējumi, klasiski - Fudži kalns zem zilām, zilām debesīm. Modernās  mākslas galerija šo vidi saglabājusi pilnībā autentisku un tā lieliski sadzīvo, piemēram, ar tur izstādītajiem Aniša Kapūra vai Kaoru Hirano darbiem. Šī ir viena no galerijām, kuras piedāvājumu regulāri pārbaudu, lai atrastu kādu lielisku iemeslu turp doties, apvienojot galerijas apmeklējumu ar pastaigām un kafijošanu Yanaka rajonā. Pirms galerijas apmeklējuma iesaku vairākas reizes apmeklēt pašas vannas - sentō, lai apmeklējot pašu galeriju varētu ēkas pamatideju izjust pilnībā. Sentō ir iespējams apmeklēt it visur Tokijā un visur citur Japānā un tā ir lieliska iespēja ne tikai nomazgāties un atpūsties  augstas kvalitātes vannās, bet arī parunāties ar vietējām tantēm ,noskaidrot jaunākās baumas vai, piemēram, uzzināt ,kurai kāda ūdens temperatūra un kādi minerāli patīk vislabāk.

Tipiskas japāņu publiskās vannas – sentō

Vēl viens no muzejiem, kuru apmeklēju ne tikai pašu izstāžu, bet arīdzan vietas pēc ir Hara Museum of Contemporary Art (www.haramuseum.or.jp), kas savu mājvietu ir guvis biznesa rajonā Shinagawa. Muzejs ir iekārtots nelielā, baltā privātmājā ar dārzu un kafejnīcu, kur notiek arī koncerti un performances - mazā un mīļā izpildījumā.

Arī šveiciešu arhitekta Mario Botta projektētā Āzijas un Japānas laikmetīgās mākslas muzeja - Watarium (www.tokyoartbeat.com) ēka pati par sevi ir saistoša, nemaz nerunājot par piedāvāto izstāžu programmu, kuru vēl nesen vainagoja Jajoi Kusamas izstāde.

Vērts vērst uzmanību arī Tokijā un tās pakārtnē notiekošajiem mākslas festivāliem un lielāka mēroga pasākumiem. Piemēram, Setouchi Triennale (setouchi-artfest.jp) notiek uz galvenajai salai pieguļošajām mazajām saliņām, kuras nereti apdzīvo vien divas vecas, vientuļas sieviņas, bet uz salām starptautiski atpazīstami mākslinieki un arhitekti ik triennāles gadu atstāj savus šedevrus, kurus iespējams aplūkot jebkurā laikā. No salas uz salu iespējams pārvietoties ar kuģīšiem un maršrutu izvērst pat vairāku dienu garumā.

Viens no galamērķiem Japānā, kuru noteikti ieteiktu apmeklēt ir 1995. gadā izveidotais Site of Reversible Destiny parks (www.reversibledestiny.org), kura autori ir slavenais pāris - japāņu arhitekts Shusaku Arakawa un viņa sieva – francūziete Madeline Gins, kuri vienkārši tiek dēvēti par Arakawa un Gins. Tas atrodas kādas stundas braucienā  no Nagoya, un tā nesenais apmeklējums mani bezgala pārsteidza un lika padomāt par to, ka noteikti vēl ir tika daudz vietu, par kurām nav zināms. Arakawa un Gina par savas arhitektūras mērķi izvirzīja nemirstību, proti, ticēja tam, ka attiecīgi izveidota arhitektūra spētu mūs padarīt nemirstīgus, un skaļi sludināja šo ideju neskaitāmos manifestos. Liektas nevis taisnas līnijas un zaļā un dzeltenā krāsa ir dažas no lietām, kas viņuprāt varētu mūs pietuvināt nemirstībai un arī šai parkā, kas ir parks, kurā varam apmānīt savu likteni, nekas nav taisns. Parks atrodas kalnainā lauku teritorijā, tajā ir dažādas ēkas, labirinti, takas un ejas, dārzi, uzzīmētas dažādu pilsētu kartes dažādās valodās, nevienmērīgas grīdu segums, mēbeles, kas atrodas nevis uz grīdas, bet gan pie griestiem, durvis, kas neved nekur, un tas viss dabas iekļauts – starp kokiem un kalniem.  Kaut sākumā parks var likties vairāk kā haotiski izkārtots parks, kas tiecas piepildīt saukli ”šeit viss ir iespējams”, iepazīstoties ar tā rūpīgo plānojumu kļūst skaidrs, ka nē, tas ir akurāti plānots un veidos un lai izprastu katras uzkonstruētās vietas funkciju nākas to dziļi un smalki pētīt, jo parkā esošo objektu nosaukumi vien liek apjukumā samulst un aizdomāties par dzīves būtiskākajām pamat lietām. Pastaiga parkā vairāk līdzinās domu vai ideju pastaigai nekā īstai fizikai pastaigai un atgriežoties mājās gribas jau atkal doties atpakaļ, lai izietu kādu apli.

Arī pašā Tokijā ir vairākas Madeline Gins un Shusaku Arakawa arhitektu radītas ēkas, piemēram, 2005. gadā pabeigtā viesnīcas ēka Mitaka rajonā, kuras krāsu kombinācijas vien ir ievērības  vērtas nemaz nerunājot par līnijām un formām un visu to, ko sniedz pats galarezultāts kopā. Kaut viņu veidotā nemirstības teorija tā arī nerealizējās, tieši šie arhitekti ir tie, kas man vienmēr atgādina, ka noticēt var jau jebkam un iespējams arī ir viss.

Vēl viena iecienīta vietējo brīvā laika pavadīšanas vieta Tokijā ir 54 hektārus lielais Yoyogi parks. 1964. gadā tas bija olimpisko spēļu ciemats, tagad tā zālienā koku pavēnī tiek spēlēta bumba, badmintons, rīkoti pikniki, sportots, dejots un apgūti mūzikas instrumenti. Baumo, ka 80tajos gados Yoyogi parks esot bijis kā milzīgs rokfestivāls ik dienu līdz valdība sāka pieņemt stingrākus mērus tam visam. Tomēr joprojām svētdienās parka nostūros var redzēt par Elvisu Presliju pārģērbušos japāņu vīriešus, kas dejo kā pats Elvis, jaunās rokgrupas, kas izmisīgi grib, lai kāds viņas pamana, meitenes, kas ir pārpucējušās kā lelles un ko tik vēl ne. Ja gadās būt Tokijā un ir svētdiena noteikti iesaku aiziet uz Yoyogi parku. Iespējams, ka trāpīsies arī kāds festivāls, tirgus vai kāds cits notikums, kas ik nedēļas nogali pulcē tokijiešus šajā parkā. 

Esot Japānā, noteikti iesaku apmeklēt karaoki, kas ir gandrīz ikviena japāņa būtiska ikdienas sastāvdaļa un kas ir vislabāk baudāma labu draugu sabiedrībā vai arī ar cilvēkiem, ar kuriem jūs vienkārši jūtaties brīvi un labi. Ja iesākumā pati nedaudz smīkņāju, tad tagad dažreiz esmu pat pirmā, kas iesaucas: ”Eejam uz karaoki!”

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: