GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Insider's view · Eiropa · latvija · Rīga

Insider: Indriķis Ģelzis

0 ATSAUKSMES

Insider: Indriķis Ģelzis

Es uzaugu Čiekurkalnā - ļoti strukturētā rajonā. Kā zināms, tajā ielām nav doti nosaukumi, bet piedēvēta līniju numerācija. Es piederējos pie ceturtās. Atceroties bērnības gaitas Čiekurkalnā, tik ļoti gribējās, lai man būtu pa vienam draugam no katras līnijas, taču šī palika tikai bērnības gribēšana. Pāris draugu gan man bija, taču šodien viņi mani vairs nesveicina. No Čiekurkalna ved man mīļākais - 11. tramvajs, kurš bērnībā mani vizināja Mežaparka virzienā uz bērnu dārzu, bet skolas gados - centra virzienā uz Rīgas 49. vidusskolu un vēlāk pusceļā līdz Āgenskalna ģimnāzijai.

Pēc skolas mamma mani bieži veda uz šokolādes fabrikas “Laima” veikaliņu. Viss kvartāls smaržoja pēc šokolādes un smaržo vēl šodien, kas nereti liek speciāli izmest līkumu gar Miera ielu.

Man ikdienā svarīga iela ir Krišjāņa Barona iela. Nav dienas, kad neizietu tās garumu, un teju ikreiz acīs iekrīt un aizdomāties liek bijušais kinoteātris ”Daile”, kurā bērnībā noskatītas tik daudzas filmas. Tāpat pretim uz stūra vieta, kur reiz atradās Ginta Upena rotaļlietu veikals... Un brīžam nesaslēdzas tas, kā bija tad un kā tagad. Tas pilsētas mainīgums...

Pēdējā laikā staigājot vai braucot ar velosipēdu pa pilsētu, aizvien vairāk cenšos skatīties uz augšu. Varbūt šis sasniegtais vecums licis pavērst skatienu uz augšu... Caurbraucot Vērmanes dārzam jo bieži piesēžu, uzsmēķēju un pavēroju arī cilvēkus...

Varu sacīt, ka man ir savs personīgais Rīgas skatu laukums. No manas darbnīcas mansarda paveras lieliska panorāma paralēli Barona ielas garumam – pāri jumtiem. Vakaros ir brīnišķīgo skatu vēl akcentē Vecās Ģertrūdes baznīcas tornis. Rīga ir lieliski dzīvojama pilsēta – samērā liela, tomēr bez augstceltnēm. Ir forši, ka iespējams redzēt pāri jumtiem.

Esmu Rīgā uzaudzis un visā centrā jūtos kā mājās. Taču viennozīmīgi mīļākā vieta, kur satikt draugus, iet ballēties un vienkārši tāpat aiziet ir ielveikals “Pērle”.
Jau kopš laikiem, kad “Pērles” iekārtošanas darbos palīdzēju krāsot sienas, tā ir bijusi vienreizēju atmiņu fabrika. Veikalā iespējams nopirkt kādu latviešu dizaina preci, izdzert kafiju, ieēst saldējumu, izlasīt jaunāko laikrakstu... “Pērlei” ir arī savas tradīcijas, piemēram, “Pērles gada balva”, kurā tiek apkopoti aizvadītā gada spilgtākie ar “Pērli” saistītie notikumi un personāži. Šeit vienmēr skan lieliska mūzika, ceturtdienas vakaros tiek organizēti nelieli koncerti, kā arī pasniegtas uzkodas pie vīna glāzes vai tējas krūzes. “Pērle”, manuprāt, ir vienreizēja vieta kur pavadīt laiku ar brīnišķīgiem cilvēkiem.

Pusdienot regulāri dodos uz bistro “Pipars”, kurš atrodas tirdzniecības centros “Olimpia” un “Alfa”. Pusdienas laikā rinda stiepjas gar visām pārējām ēstuvēm, liekot to pārdevējām skaitīt rindā esošos cilvēkus. Ēdiens ir vienreizēji garšīgs, droši vien tādēļ, ka izejvielas tiek iegādātas no vietējā tirgus un arī ir pavāri ir prasmīgi.

Patiesībā jau mazu kafejnīcu un vietiņu Rīgā ir gana daudz, varbūt varētu trūkst vēl vienas tādas lielas, kur kārtīgi izdejoties...

Runājot par iepirkšanos Rīga, varbūt neierasti, bet man allaž ir patīkami iegriezties būvmateriālu veikalā “DEPO”. Tur jūtos kā iespēju pasaulē, visas izejvielas, lai varētu uzcelt kā māju, tā mākslas darbu, nopirkt ēdienu vai vienkārši pastaigāties un saprast, ko tik es nevarētu izdarīt...

Cenšos apmeklēt ikkatru Laikmetīgās mākslas centra kim? Izstādi. Tur laikabiedriem un draugiem jo bieži ir izstādes. Principā, kur vien kaut kas notiek, turp ar es dodos – galerijai ir mazāka nozīme, vairāk – saturam. No pēdējā laika izstādēm – man ļoti patika Katrīnas Neiburgas "Lietu atmiņa" un Kriša Salmaņa izstāde ”Uzticēšanās trauslums” galerijā ”Alma”.

Bieži cenšos apmeklēt arī Latvijas Nacionālo operu. Mani vilina tajā jaušamā inteliģences klātbūtne, greznība, bet galvenokārt opera mani valdzina ar domu par darbošanos tajā tuvākajā nākotnē. Varbūt tas nedaudz traucē uztvert pašu izrādi, jo domās esmu operas aizkulisēs...

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: