Insider: Mārtiņš Sirmais
Mārtiņš Sirmais ir trīsdesmit gadīgs puika, kas nenodarbojas ar neko nopietnu, tikai gatavo ēst un ēd pats. Par optimistu šovu dēvētajā TV raidījumā "Sirmā Ēdienkaratē" – svētdienu rītos viņš reizē ar skatītāju apmeklē Rīgas Centrāltirgu, tad improvizētā brīvdabas virtuvē, izmantojot ekoloģiski tīrus produktus, rada iedvesmojošu maltīti - veselīgu, sātīgu un pārlieku nesarežģītu, ar kuru nereti nevilcinās pacienāt ļaudis Rīgas sabiedriskajā transportā vai uz ielām. Mārtiņš Sirmais ir arī pavārmeistars galerijas ”Istaba” otrā stāva restorānā, trīs pavāru restorānā "Tam labam būs augt!" un zivju bistro "3zivis".
Jāsāk ar Rīgas Centrāltirgu. Eklektika, sauksim to tā, šeit ir ļoti skaista un baudāma. Viltotais Gucci tiek pārdots zivju paviljonā, un tādu kiš-miš nereti pat nekur Āzijā nevar manīt! Ja uz Rīgas Centrāltirgu dosieties ar mundru noskaņojumu, būs iespējams ļoti labi uzlādēties, arī izlamāties ar visām krievu karavīru tantēm, sievām un meitām - pa skaisto! Patiesībā viņas jau nemaz nelamājas, tikai tēlo!
Tā ir viena - emocionālā puse, otra - ir kulinārā, kas arī ir pilnīga eklektika. Centrāltirgus viennozīmīgi ir tas, ar ko gastronomijas ziņā Rīga atšķiras no citām galvaspilsētām. Šeit līdzās pilnīgām sēnalām, ir atrodami īstākie briljanti. Atrodami vai nē - tas gan atkarīgs no tā, kas esi tu pats, vai spēj šos briljantus atpazīst un izsijāt. Ir jāzina – zivs ir svaiga vai nav, sviests ir sviests vai margarīns... Ja esi muļķis, tad cirks no tā visa vien sanāks, taču patiesībā šis tirgus ir īsts kulinārais piedzīvojums. Unikāla lieta!
Piecus gadus filmējot televīzijas raidījumu “Sirmā ēdienkaratē”, par draugiem nu jau Centrāltirgū kļuvuši visi. Tantes, džeki, dzērāji, narkomāni – zinu viņus visus! Ir gadījumi, kad pasūtījums restorānā netiek atvests, un tad glābšanas misijā jādodas uz tirgu. Zivju paviljonā tad saku: ”Nadja, man astoņas stores, to un to, un to..,!”. Pēc mirkļa viss jau stāv kastēs: ”Paldies!”.
Starp citu, ir mīts par centrāltirgu, ka tur strādājot tikai padibenes. Nē, nav padibenes! Jo, ja cilvēkus mūsdienās vērtē pēc mašīnām, tad Centrāltirgus kolektīvs braukā ar ļoti lepnām mašīnām un, tirgojot zivis, dzīvo ļoti lepnās mājās. Darba dienas beigās variet aiziet paskatīties, ar kādiem auto vīri ierodas pēc savām sievām...
Zem centrāltirgus paviljoniem ir arī kūpinātavas – vēl viena pērle, ko neviens īsti neizmanto.
Kamēr, piemēram, La Boqueria tirgus Barselonā ir taisīts kā skaistuma tirgus snobiem un elitāriem ļaudīm, mūsu tirgus ir dzīvs!
Rīgas Centrāltirgū var arī ļoti labi paēst - izbaudīt lokālās garšas par brīvu! Kā? Vienkārši izrādot interesi un garšojot lietas. Pieejiet pie mājas siera stenda – pagaršojiet biezpieniņu, kaņepju sviestu ar maizīti, pie marinējumiem – kāpostiņus... Visu var pagaršot un uzsmaržot! Laba lieta budžeta ceļotājam.
Pats es diez ko bieži neeju ēst ārpus mājas, bet ja to daru – man patīk fast food. Kad ir stunda vai divas izskriet no darba restorānā, tad dodos uz taizemiešu bistro ”Kotai” (Kaļķu iela 2-40, www.kotai.lv). ”Kotai” šefpavāre ir taiešu meitene, un ēdiens tiek pagatavots gards, nesarežģīts un neizmaksā dārgi.
Iestādījums jau ar vēsturi ir korejiešu restorāns ”Soraksans” (Miesnieku iela 12). Ļoti gards, lai gan jāsaka - ar mainīgu kvalitāti.
Arī abas bulanžērijas pie Bastejkalna Vecrīgas vārtiem - Boulangerie Bonjour (Jēkaba iela 20) un Cadets de Gascogne (Z.A. Meierovica bulvāris 8) ir mani galamērķi. Pie Bernarda un Žila ir ok, bet franču sīpolzupa Žilam sanāk izcila!
Vēl man Rīgā ļoti patīk tās slēptās vietas, kuras iespējams it kā pēkšņi uziet, lai gan savā vietā tās ir jau ilgu laiku pirms tavas ierašanās šajā pilsētā. Viens no pēdējiem atklājumiem sevi pieteica uz Kr. Valdemāra ielas, ceļā uz ”donatiem” (Ze Donats). Tā ir tējnīca ar nosaukumu ”Tējnīca” - blakus antikvariātam. Tēja tur ir pat ļoti kvalitatīva, savukārt atmosfēru veido... ļoti garīgi cilvēki! Līdz šim šī vieta man īsti nebija ”pa maršrutam” un raudzījos uz to ar zināmu aizspriedumu, taču patiesībā – tā ir ļoti laba lieta, kaut bijusi tur jau gadu desmitiem.
Protams, arī ”Šašliki Mangaļos” (Mores iela 22) ir labu labā lieta vasarā! Varbūt arī šašliks nav fenomenāls, bet dēļ uzskatiem un ētikas – ok!
Vēl ir tās ”dzertuves”, kurās man tīri labi patīk. Viena no tādām ir bārs “Chomsky” (Lāčplēša iela 68, www.facebook.com/chomskybar). Tā ir vieta, ko nevajadzētu likt nevienā ceļvedī, lai nenomaitātu.
Atkāpjoties no gastronomijas maršruta, iesaku visiem savdabīgu pastaigu variantu gar dzelzceļu zem VEF tilta. Trīs kilometrus uz vienu un otru pusi iespējams izbaudīt visdažādāko smaržu amplitūdu – no zaļas zāles un nātrēm līdz benzīna un petrolejas izgarojumiem, notrīta metāla un cigarešu dūmiem... Var izdzert pa kafijai vai aliņam staciju ieskrietuvēs, izbaudīt vietējo publikas kolorītu. Pilns spektrs!
Foto: M. Maskalāns
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.