Insider: Catalina Gibert Nadal
Salas dzīves īpatnības
Catalina Gibert Nadal ir spāņu laikmetīgo rotu dizainere. Dzimusi un dzīvo Palmā, savulaik studējusi arhitektūru, tad sapratusi, ka vislabāk spēj sevi izteikt rotās. Viņas 2012. gada kolekcija “Citrons” (Llimon) bija Maljorkas leģendāro citronkoku inspirēta, Katalīnai rotu aprindās acumirklī iemantojot apzīmējumu “citronu meitene”. Arī šodien Maljorkas dzīve, daba un krāsas ir viņas galvenais iedvesmas avots un – caur savām rotām to popularizējot, viņa labprāt dalās arī salas noslēpumos.

Kāpēc jums patīk dzīvot Palmā?
Tā ir mana dzimtā pilsēta, turklāt, piedzimstot vietā, kuras tuvumā ir jūra, jums ar to izveidojas tik ciešas attiecības, ka tās klātbūtne vienkārši ir nepieciešama. Kad mācījos Barselonā, arī tur bija jūra, taču ikdienā tā nebija tik labi redzama. Un, protams, arī pats pilsētas izmērs – Palmā viss ir viegli aptverams, izstaigājams kājām. Ja vēlos, varu paņemt fotoaparātu un nonākt kādā klusā, nomaļā ieliņā, kur neviena nav. Jeb gluži pretēji – restorānu un kafejnīcu ņudzeklī netālu no tirgus. Palma ir lieliska vieta, kur dzīvot. Man ļoti svarīga ir arī gaisma. Kādu laiku esmu pavadījusi Vācijā, mazā pilsētā, kur ziemā bija vēl aukstāks nekā Frankfurtē. Kad rītos atvēru savas istabas logu, aiz tā bija pelēks, mākoņains un lietains. Tas, ka caur mākoņiem nevīdēja pat kripata zilu debesu, priekš manis bija neizturami.
Vai dzīvojot uz salas reizēm nejūtaties pārlieku tālu un izolēta no kontinenta?
Jā, dzīve uz salas ir diezgan atšķirīga. Es zinu gana daudz cilvēku, kas dzīvo uz salas, bet nekad nav bijuši kontinentā, jo nav pat to vēlējušies. Tāpat ir ģimenes, kas dzīvo salas iekšienē – mazos ciematos un savas dzīves laikā tā arī nav bijušas līdz jūrai. Lielākoties tie ir veci cilvēki, kuru mūžs aizritējis vienā ciematā, socializējoties ar kaimiņiem un ņemoties ar lauku darbiem.
Taču arī tie, kas dzīvo Palmā, divreiz padomās vai doties uz Pollensa, kas atrodas salas otrā pusē – apmēram 1,5 stundas brauciena attālumā. Tas ir it kā jums būtu jāveic milzīgs ceļojums. 1,5 stunda turp un tikpat atpakaļ – maljorkiešiem tas ir daudz. Lieka laika tērēšana. Jo viņi ir pieraduši pie salas izmēra. Un, jo mazākā vietā jūs dzīvojat, jūs arī pats it kā paliekat mazāks un vairāk ieraujaties sevī. Es domāju, ka cilvēki, kas uz Maljorku pārcēlušies no kontinenta, ļoti palīdz vietējiem – kļūt atvērtākiem. Tā kā pati daudz esmu dzīvojusi ārpusē, man tā vairs nav problēma. Taču atceros, kad pirmoreiz devos uz Barselonu, biju šokā – kā iespējams, piemēram, iekāpt vilcienā un trīs stundās nokļūt Valensijā. Man tas šķita neiespējami, jo šeit trīs stundas ir ļoti daudz.
Vai tas nozīmē, ka uz salas ir pilnīgi citāda laika izjūta?
Jā, gan laika, gan attāluma. Tas ir kā mēs to būtu pielāgojuši salas izmēram, lai cik kuriozi tas arī neizklausītos. Manī ik pa mirklim ir šī nepieciešamība izrauties, jo, ja visu laiku esat ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, ir ļoti svarīgi sajust, ka arī ārpusē ir pasaule. Maljorkieši ir ļoti introverti, nav tik atvērti kā, piemēram, barselonieši.
Vai arī tā ir salas dzīves īpatnība?
Noteikti, manuprāt, tas ir kopīgs visiem cilvēkiem, kas dzīvo uz salas. No otras puses – tā ir arī katras konkrētās sabiedrības īpatnība. Maljorkā joprojām mīt ļoti daudz augstākās sabiedrības cilvēku, Mediči laikabiedru ģimenes, kuru dzīve vienmēr ritējusi savā noslēgtā lokā, nesajaucoties ar pārējiem saliniekiem. Un tas joprojām ir tāpat. Klasu atšķirības Maljorkā ir ļoti izteiktas. Manuprāt, tas ir pilnīgs nonsenss. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem dzīvo Palmā, taču gandrīz katrai ģimenei ir mājas iekšzemē, sava finca (lauku īpašums – spāņu val.) nekurienē. Šodien jaunā paaudze izdzīvošanas nolūkos tās bieži pārvērtusi viesnīcās vai restorānos, jo šādu ēku uzturēšanai nepieciešams gana daudz naudas. Taču augstdzimušo ģimeņu mantiniekiem parasti ir daudz īpašumu, bet ne īpaši daudz skaidras naudas. Un viņiem tā jānopelna, lai turpinātu ģimenes tradīcijas un saglabātu īpašumus.
Pirms gadiem pieciem, desmit Maljorku apvija klasiska masu tūrisma galamērķa oreols un šurp braukt neskaitījās stilīgi. Šobrīd tas ir mainījies. Kāpēc, jūsuprāt, ir jābrauc uz Maljorku?
Kad Vācijā teicu, ka esmu no Maljorkas, parasti uzreiz atradās kāds, kurš stāstīja, ka tur dzīvojot viņa krustmāte, viņš reiz bijis ciemos – pludmales mums esot pilnas ar alus dzērājiem utt. Šis stereotips joprojām pastāv, taču līdzko še nokļūstat un izvairāties no tā dēvētajām masu tūrisma vietām, ieraugāt pilnīgi citādu Maljorku. Turklāt šeit ir viss kopā – pludmales, disko, ja vēlaties. Ļoti ekskluzīvas vietas un arī pilnīgi lauki salas vidū. Jūs varat būt viens kādā nomaļā salas daļā un pēc mirkļa nonākt ļaužu burzmā pilsētā. Turklāt arī Palma nebūt nav tik maza, taču vienlaikus ir viegli aptverama.
Kuras ir jūsu mīļākās vietas Maljorkā?
Es piedzimu mākslinieciskā ģimenē. Mans vectēvs bija gleznotājs, un bērnībā bieži devos viņam līdzi gleznot. Viņa mīļākā vieta bija Serra de Tramuntana apvidus, Pollensa. Un joprojām, kad turp dodos, varu stundām nolūkoties ainavā. Priekš manis visskaistākais ir ceļš, kas no Andratx ved līdz Valldemossa un Deià. Port des Canonge ir brīnišķīga vieta, kur parasti nav arī daudz cilvēku. Savukārt Deià ir pilsēta, kuru es mīlu visvairāk. Elpu aizraujoša panorāma paveras arī no Sa Foradada klintīm. Tāpat no Cap de Formentor, klinšu raga salas augšpusē līdz kuram ved kalnu serpentīns, bet galā ir bāka.
No kurām vietām jūs ieteiktu izvairīties?
El Arenal, Palma Nova, Cala Major – tās ir vietas, kas ir cilvēku pārpilnas, turklāt atrodas diezgan tuvu Palmai un ir all-inclusive viesnīcu tūristu iecienītas. Arī Alcudia.
Kurp dodas radoši un mākslinieciski noskaņoti cilvēki?
Uz Deià, Valldemossa, Soller, kā arī Artà.
Un kurp jūs ieteiktu doties “slepeno pludmaļu” medniekiem?
Platja Formentor ir ļoti skaista pludmale, turklāt to var apvienot ar Cap de Formentor bākas apskatīšanu. Cala Deià, Sa Calobra, Cala Tuent, kur atrodas arī lielisks restorāns Es Vergeret. Maza un ļoti jauka vieta ir arī Cala Estellencs.




