Nikijas de Sentfālas “nanas” Sentropēzā, līdz 8. oktobrim, 2017
Kā liecina statistika, ik gadu Sentropēzu apmeklē vidēji 6,2 miljoni tūristu un pēdējos gados vasarā tā pārtop arī brīvdabas mākslas mākslas muzejā, kūrortpilsētiņas parkos un skvēros eksponējot kāda ar Franču Rivjēru saistīta pazīstama mākslinieka darbus. Šovasar tā ir franču-amerikāņu māksliniece Nikija de Sentfāla, kuras radošajā dzīvē Franču Rivjērai bijusi visai liktenīga loma. Dzimusi 1930. gadā Parīzē, lielāko daļu savas bērnības un pusaudžu gadus viņa pavadīja Amerikā, kur sākotnēji strādāja kā modele, tostarp 40. un 50. gados greznojot arī žurnālu Life un Vogue vākus. Pēcāk viņa kaislīgi pievērsās aktrises karjerai, taču 1953. gadā 23 gadu vecumā brīvdienu laikā Franču Rivjērā piedzīvojusi pēkšņu nervu sabrukumu, viņa izlēma tam visam pārvilkt svītru un nodoties mākslai. Pēcāk viņa ik pa mirklim atkal un atkal atgriezās Nicā un 60. gados Abbay de Roseland sarīkoja arī savu slaveno “šaušanas gleznu” sesiju, kur publikas klātbūtnē šāva pa krāsu bundžām, kas piestiprinātas pie koka pamatnes, un nejaušība, kas vadīja lodi un substanci, radīja viņas mākslas darbus. Taču visleģendārākās, nenoliedzami, ir Nikijas de Sentfālas radītās “nanas” - gigantiskās krāsainās lelles, kas savās bezgala daudzajās variācijās iemiesoja visu pasaules sieviešu arhetipu. Pirmās krāsainās apalītes tapa 1965. gadā, un to rašanos inspirēja amerikāņu mākslinieka un mūziķa Larija Raiversa (Larry Rivers) sieva Klarisa, kas gaidīja mazuli. Vairākas no tām šobrīd skatāmas arī Sentropēzā, tostarp arī kolorītais krāsainu mozaīku rotātais dejotāju trio Les Trois Grâces (1995-2003) – tieši iepretim ostai un Musee de L'Annonciade. Uz zilo debesu un balto jahtu fona tās burtiski žilbina savā atbrīvotībā, dabiskumā un nerātnībā, savā ziņā iemiesojot Franču Rivjēras esenci, kas kaut uz īsu mirkli liek aizmirsties un baudīt – krāsas, smaržas, sauli, ūdeni un to īpašo tikai šejienei raksturīgo gaismu, kas savulaik tā iedvesmoja Anrī Matisu.