Athens&Epidaurus Festival, 31. maijs – 19. augusts, 2017
Vēl pirms gadiem pieciem Grieķijas festivāls, zem kura jumta patiesībā apvienoti ir veseli divi svētki - Atēnu festivāls un Epidaurus festivāls - piederēja spēcīgākajiem kultūras vasaras notikumiem pasaulē. Ne tikai vēriena dēļ – teātra, dejas, mūzikas vakari, cross-genre events, izstādes un radošās darbnīcas notika visus trīs vasaras mēnešus, bet arī programmas kvalitātes un mākslinieku izvēles dēļ. Atēnu festivālā vairāk nekā pusgadsimta tā pastāvēšanas vēsturē ir parādīts viss labākais, kas mūsdienu mākslā ir radīts, šeit ar saviem darbiem ir viesojušies visi izcilākie laikabiedri mākslā. Festivāls ir atvērts gan tradicionālām mākslas formām 0 šeit cieņā ir gan opera, gan klasiskā mūzika, gan balets, gan arī visjaunākajiem meklējumiem mākslā.
Taču Grieķijas smagais finansiālais stāvoklis pēdējos gados un arī šovasar ir nežēlīgi ietekmējis programmas apjomus. Būtiski ir samazinājusies starptautiskā programma, fokusā izvirzoties pašmāju mākslinieku darbiem.
Vai arī ārzemju viesizrādēm, kurām daudz vairāk kā “aktieri un paklājiņu“ nevajag. Kā piemēram britu avangarda grupai Forced Entertainment, kas uz vienkārša virtuves galda ar dažu sadzīves priekšmetu un lieliskas aktiermākslas palīdzību spēj iedarbināt skatītāja iztēli tā, ka tā spēj ietiekties Viljama Šekspīra lugu kosmosa pašā būtībā. Table Top Shakespeare saucas šis britu mākslinieku piedavātais iztēles ceļojums, ar pretenziju ietiekties vai visos Šekspīra darbos.
Lai gan ir arī izņēmumi, kā vācu teātra dekonstrētāja Franka Kastorfa uzvedums “Spēlmanis”, kurā piedalās ne tikai augsta līmeņa aktieri, kas sevi tērē līdz fizisko un psihisko spēku pilnīgam izsīkumam, Fjodora Dostojevska varoņu, pārliecības un idejas pārraidot, bet arī vērā ņemams videotehniskais aprīkojums.
Ja esat šajā laikā Atēnās, noteikti vērts nepalaist garām vienu no interesantākajiem un svarīgākajiem mūsdienu režisoriem Milo Rau un viņa izrādi Empire, ko viņš veidojis kopā ar grieķu, sīriešu un rumāņu aktieriem. Sācis kā dokumentālists, veidojot reenactment izrādes, izspēlējot uz skatuves dēļiem vēlreiz dažādas noziegumu prāvas – no Čaušesku līdz Maskavas tiesas procesiem, atkārtojot vārds vārdā tajās teikto, ļaujot padziļināti sadzirdēt nozieguma retoriku tā autentiskajās izpausmēs, pēdējos gadus Milo Rau ir ieinteresējies arī par fikcionālu elementu spēku teātrī. Un sācis veidot izrādes, kurās saduras dokuments un fikcija, taču to serde un kodols ir palikuši nemainīgi – mūsdienu pasaules īstenība.
Izrādē Empire caur autentiskām aktieru biogrāfijām, viņu pašu izstāstītām, režisoram izdevies radīt emocionāli jūtīgu un tajā pašā laikā nesentimentālu mūsu laika cilvēkportretu. Fiksētu valstīs kur nevalda materiāla labklājība, drīzāk trūkums vai pat posts. Izrādē spēlē arī rumāņu aktrise Maia Morgenstern, Eiropas kinobalvas laureāte, kuru skatītajs pazīst no Teo Angelopolusa filmas “Odiseja skatiens” un Mela Gibsona “Kristus ciešanām”, kur aktrise spēlēja Jēzus māti. Noteikti vērts nepalaist garām itāļu režisora – metafiziķa Romeo Castellucci jaunāko izrādi Democracy in America, kuru veidojot mākslinieks iedvesmojies no franču filozofa Alekša Tokvila1835. gadā sarakstītā traktāta “Demokrātija Amerikā”, kas tiek uzlūkots kā pagrieziena punkts Eiropas domāšanas vēsturē attiecībā uz valsts jautājumiem. Tikai nevajag no šīs izrādes gaidīt intelektuāli strukturētu sarunu. Kā visas Romeo Kasteluči izrādes, arī šī ar pavisam maldinoši publicistisko nosaukumu, līdzinās noslēpumainam teātra dzejolim, valdzinošam savā skaistumā. Šo izrādi prāts spēj izskaidrot tikai atsevišķos brīžos, tā paliek aizšifrēta, bet sajūtu atmiņā turpina dzīvot, liekot sevi atcerēties nedēļām un mēnešiem ilgi. Kā saskarsmi ar citu - dzīvu, uzlādētu un nesaprotamu pasauli.
Grieķu festivālam ir izdevies piesaistīt vienu no interesantākajiem mūsdienu franču režisoriem, uzlecošo zvaigzni Julien Gosselin. Pērnajā rudenī viņš saskandalējās ar Minhenes Kammerspiele, kurā režisors strādāja ar Mišela Velbeka romānu “Elementārdaļiņas” un “Pakļaušanās” pārtulkošanu teātra valodā, līdz darbu pameta pusceļā, argumentējot, ka nespēj strādāt ražošanas apstākļos, uz kādiem viņu piespiež šis teātris. Pusgads ir riņķī un Atēnas piedāvā iespēju novērtēt veidu, kādā Julien Gosselin ir atvēris teātrim vienu no šiem romāniem – “Elementārdaļiņas” izrādē Si Vous Pouviez Lécher Mon Cœur. Grieķiju kā teātra dzimteni ļauj izbaudīt Festival Epidaurus - ik gadu programmā ievērojama vieta tiek ierādīta antīko darbu jaunām skatuviskām interpretācijām, kas tiek izrādīta vienā no visskaistākajiem pasaules teātriem – Epidaurus, kas saglabājies vēl no 3. gadsimta pirms Kristus dzimšanas, un kurā senās grieķu traģēdijas tika izrādītas jau tad, kad tās tika sacerētas un sacentās savā starpā četrpadsmit tūkstoš skatītāju priekšā. Šādam skaitam cilvēku Epidaurus - brīvdabas amfiteātris ar skatu uz grandiozu kalnu ainavu un unikāliem dzirdamības noteikumiem, kas skatītājam pēdējā rindā ļauj sadzirdēt katru vārdu, tika savulaik uzbūvēts. Programmu veido antīkās traģēdijas un komēdijas, kā arī jaunākos laikos veidoti mākslinieciskie turpinājumi “grieķu lietai”. Šogad Epidaurus teātrī viesojas franču režisors Olivier Py ar Aishila traģēdijas “Piekaltais Prometejs” iestudējumu, kas pirmizrādi piedzīvoja pagājušajā vasarā Aviņonas festivālā. Teātri Olivjē Pī mīl visā tā daudzveidībā, un viņa darbos politiskie, filozofiskie un mitoloģiskie iestudējamā materiāla līmeņi savienojas jaunās jēdzieniskās sakarībās.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.