GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiArhitektūras tūrismsLietas, kas jāizdaraVērts zinātFilmaInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · itālija · Roma · Mākslas projekts

Viljama Kentridža freska “Triumphs and Laments” Tibras upes krastā

0 ATSAUKSMES

Viljama Kentridža freska “Triumphs and Laments” Tibras upes krastā

Iespējams, lielākā daļa no jums, kas šobrīd lasa šīs rindas, zina, ka Romai cauri plūst otra garākā Itālijas upe (aiz Po upes) – Tibra. Bet cik daudz ir to, kuri skrējienā no viena leģendāra mūžīgās pilsētas apskates objekta pie otra, kaut reizi ir nokāpuši līdz tās ūdeņiem. Visticamāk, retais. Un nekāda īpaši vilinošā pastaiga jau šeit arī nekad nav bijusi – pelēkās betona kāpnes, pamatīga civilizācijas “kultūrslāņa” un smaku apņemtas, skumji atgādina, ka – kaut nomainījis ancuku, pārvietošanās veidu un ticis pie 21. gadsimta gadžetiem, mūsdienu homo sapiens nekur tālu no sava viduslaiku senča nav ticis. Atšķirībā no citām Eiropas metropolēm, kas modernizējušas un apdzīvojušas savas ūdensmalas, Roma Tibras krastu līdz šim bija it kā piemirsusi. Līdz šī gada pavasarim, kad pilsētas dzimšanas dienā – 21. aprīlī, upes kreisajā krastā (starp Ponte Sisto un Ponte Mazzini), tika atklāts viens no pēdējā laika grandiozākajiem mākslas projektiem Eiropas pilsētvidē – Londonā dzīvojošā dienvidāfrikāņu izcelsmes mākslinieka Viljama Kentridža (William Kentridge) monumentālā freska “Triumphs and Laments” (Triumfi un vaimanas). Savukārt Romas vēsturē tas ir pirmais tik vērienīgais publiskais mākslas darbs pēc Mikelandželo apgleznotās Siksta kapelas.

Foto: Viljama Kentridža freska “Triumphs and Laments” Tibras upes krastā

550 metrus garā freska, kurā attēloti vairāk kā 80 ar Romas vēsturi saistīti personāži un epizodes, dažam no tēliem sasniedzot pat 10 metru augstumu, izstāsta Romas vēstures stāstu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām. 

Kā viens no freskas ievesmas avotiem kalpojusi leģendārā Trajānas kolonna, kas gandrīz vienīgā vēl brīnumaini saglabājusies no imperatora Trajāna mūsu ēras 2. gadsimta sākumā celtā Trajāna foruma. Tas tiek uzskatīts par savulaik lielāko Senās Romas arhitektūras ansambli, kurš tapa par godu bagātās Dākijas (tagadējās Rumānijas) iekarošanai. Kā zināms, Trajāns bija viens no tā dēvētajiem Romas “pieciem labajiem imperatoriem”, kura valdīšanas laikā impērija sasniedza vēsturiski maksimālos izmērus, iekarojot un tai pievienojot arvien jaunas teritorijas. Ieeju forumā iezīmēja Triumfa arka, savukārt grandiozā 38 metrus augstā marmora kolonna (celta ap 114. gadu) atradās pašā tas centrā. Visapkārt tai vijas 200 metrus gara spirālveida dekoratīvo ciļņu lente, kas 2500 dažādu figūru veidolā attaino romiešu triumfējošo karagājienu pret trāķiešu cilti – dakiem. Turklāt ciļņi tapuši ar teju hiperreālistisku precizitāti – izzīmējot gandrīz katru apģērba kroku un izteiksmi tēlu sejās. No mežonīgajām uzvaras alkām iekarotājos līdz sāpju rievām gūstekņos un kritušajos.

Tiesa, atšķirībā no Trajāna laika māksliniekiem, Kentridža darbā vēsturisko notikumu hronoloģiskā secība tikusi apzināti ignorēta, māksliniekam brīvi interpretējot Romas vēstures epizodes. Un līdzās uzvarām ne mazāku uzmanību pievēršot arī zaudējumiem. Jo katrai uzvarai vienmēr ir sava cena un – kā liecina vēstures pieredze – eksaltētiem triumfa mirkļiem nereti seko iznīcinoši kritieni. Freskai līdzinoties savveida vēstures epizožu virtenei, kas izkārtota gluži kā cilvēka emocionālā atmiņa, kurā brīžiem haotiski – bez precīzas secības, uzvirmo visdažādākās ar senākas un nesenākas pagātnes notikumiem saistītas zīmes. Tādējādi atstājot telpu katra skatītāja zināšanu bagāžai un iztēlei, viņu prātos veidojot arvien jaunas interpretācijas, un atklājot katra individuālās un arī kolektīvās atmiņas fragmentāro dabu.

Viljama Kentridža režisētajā tēlu plejādē atradīsiet gan Cicerona bisti, gan Marku Aurēliju un visa sākumu - leģendāro Romas vilceni, Romula nogalināto Remo, ugunsdzēsējus, kas mēģina saglābt 1943. gada postošās bumbošanas sekas San Lorenzo rajonā. Tam visam pa vidu arī Sarkano brigāžu kaujinieku 1978. gadā nolaupītā un vēlāk traģiski noslepkavotā toreizējā Itālijas ministru prezidenta Aldo Moro, ķermenis. 1945. gadā pēc nošaušanas publiski pakārtais Musolīni. Leģendārais itāļu režisors, dzejnieks, rakstnieks, domātājs un mākslinieks Pjērs Paolo Pazolīni, kuram Roma bija ne tikai dzīves vieta un kinofilmu uzņemšanas laukums, bet arī ekstravagants mīlas stāsts, kurā mutuļoja viss emociju spektrs – no lielas kaisles līdz klajam naidam, maigumam un vardarbībai. Tam traģiski beidzoties1975. gada 2. novembrī, kad Ostia pludmalē netālu no Romas tika atrasts nežēlīgi noslepkavotā režisora līķis.

Kā humorpilns akcents starp dažādajiem traģiskajiem mirkļiem vīd epizode no kinovēstures ikonas statusu iemantojušās Frederiko Fellīni filmas “La Dolce Vita” (1960). Tiesa, slaveno ainu, kur Trevi strūklakā redzama Anita Ekberga un Marčello Mastrojāni (ik gadu pie tās "oriģināla" aizvedot miljoniem tūristu), mākslinieks ironiski iesēdinājis antīkā vannā – ar visām “lauvas kājiņām” un dušas “klausuli” virs abu personāžu galvām. Izrādās, ka pats Kentridžs filmu redzējis vien 1979. gadā, tai uzjundot bērnības atmiņas, kad viņš 1979. gadā sešu gadu vecumā pirmoreiz ieradies Romā un tā bijusi tik atšķirīga no Johanesburgas, kur mākslinieks tolaik dzīvojis.

Fresku simboliski caurvij arī Uzvaras dievietes tēls trīs veidolos – sākotnēji viņa ir spēcīga, stalta, tālāk jau ar zaudējumu rievām līdz beidzot pārvērtusies šķembu kaudzē. Mākslinieks savus varoņus nav izskaistinājis, tādējādi tikai vēl vairāk akcentējot, ka visam, arī vēsturei, ir divas vai pat vairākas sejas. Trojas zirgi ar izzīmētu ribu karkasu, kas turklāt vēl klūp, pieskaroties zemei. Pat leģendārā vilcene, kas baro impērijas pirmo valdnieku, attēlota ar tukšu kaulu karkasu. Tikpat vēstures līkloču saskrambāts ir arī Marka Aurēlija veidols.

Mūžīgās pilsētas tēlam simboliska ir arī tehnika, kādā radīta freska. Neraugoties uz gigantisko vērienu, tai ir laicīgs raksturs. Zīmējumi, kas redzami uz mūra, nav ne uzkrāsoti, ne uzpūsti kā graffiti, to krāsviela un materiāls vienlaikus ir pats pelēki melnais Romas kultūrslānis. Mākslas darbs radīts tā dēvētajā “reverse garaffiti” stilistikā, izmantojot milzīgus šablonus, kuriem apkārt ar ekstrēmi spēcīgu ūdens strūklu ticis attīrīts Tibras upes krasta mūra piesārņojums. Soli pa solim tas nenovēršami atgriezīsies, gadu trīs, četru laikā – jau bez pēdām iznīcinot fresku. To vārda vistiešākajā nozīmē aizslaucīs laiks. Kā kādā intervijā apgalvojis Kentridžs: “Tas ir gaistošs projekts, jo tāda ir pati tā būtība. Zīmējums tapis izdzēšot netīrumus no sienas un nepievienojot neko jaunu. Sākotnēji sien bija gandrīz melna, taču nomazgājot telpu apkārt zīmējumiem, tas, kas palicis, ir attīrīta klints. Pēc četriem, pieciem gadiem klints atkal kļūs netīra – no piesārņojuma un uz tās augošās zāles. Proti, tā atkal visu pārņem un aprīs šo zīmējumu pati ar savu tumsu.”

Kentridža izvēle strādāt ar matēriju, kuru ietekmēt patiesībā nav cilvēka spēkos, skaudri precīzi raksturo senās pilsētas laicīgo iemītnieku dzīvi, tās nepastāvību, neprognozējamību un neizbēgamo iznīcību. Dzīves un nāves ciklu, kam tā gadsimtu gadsimtos kalpojusi un turpina kalpot kā skatuve.

Un var tikai apbrīnot, cik organiski šis šķietami viegli pabalējušais mākslas darbs ar haotiskiem zāles un sūnu kumšķiem pa vidu iekļaujas apkārtējā Tibras piekrastes ainavā, radot sajūtu, ka tas te atradies mūžīgi. Jeb nesen attīrīts kādos arheoloģiskajos izrakumos – līdzīgi kā daudz kas cits, kas Romā joprojām tiek izcelts no vēstures aizmirstības. 

Jāteic, freskas tapšanai ir arī visai monumentāla vēsture. Pirmoreiz šī ideja uzvirmojusi pirms 15 gadiem, bet zīmējumus, kas vēlāk pārvērsti šablonos, Kentridžs pabeidzis jau 2011. gadā, taču kopumā līdz projekta īstenošanai pagājuši vēl pieci gadi, jo bijis jāpārvar vesels Romas birokrātijas kultūrslānis.

www.triumphsandlaments.com

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: