“Krievu pasakas”, Maskavas Gogoļa centrs, 19., 20. septembris, 2. oktobris, 2015
Laikā, kad Krievijā ir aktīvi pieteikts karš citādām, no Staņislavska metodes atšķirīgām teātra formām, gluži tāpat kā tas bija Staļina laikos, tikai šodien iznīcinot nevēlamās mākslas parādības visupirms ar finansiālām metodēm, Maskavas Gogoļa centrs un tā vadītājs Kirils Serebreņikovs vienlaikus meklē teātrim jaunu direktoru un turpina iestudēt savas “citādās” izrādes. Sezonu atklājot ar izrāžu diloģiju, kas uzdod jautājumus šodienas Krievijas realitātei. Izrāde “Kam šodien Krievijā dzīvot ir labi?” ir veidota pēc 19. gadsimta dzejnieka Nikolaja Ņekrasova poēmas, savukārt “Krievu pasakas” pēc Ņekrasova laikabiedra – zinātnieka, folklorista un tautas mantojuma pētnieka Aleksandra Afanasjeva savāktajām un apkoptajām krievu pasakām. Šis ir Serebreņikova un viņa komandas māksliniecisks mēģinājums iezūmēties savas tautas pagātnē, tur uzdotajos jautājumos un meklētajās atbildēs, lai tiktu skaidrībā ar sevi un dzīvi šodien. Kirils Serebreņikovs savas jaunās izrādes, izlaižot tās vienu aiz otras, aicina noskatīties abas kopā, kā diloģiju: “Ņekrasova poēma tika uzrakstīta jau pēc dzimtbūtniecības atcelšanas, domājot par brīvību un verdzību. Tas ir darbs par brīvības neiespējamību un ierastās verdzības ērtībām. Pasakas, gluži pretēji, atver telpu, kurā krievu cilvēks ir pilnīgi brīvs, kā garā tā miesā. Bet abus darbus vieno interese par krievu cilvēkiem un dzimtenes mīlestība.”




