GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zinātFilmaVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES ŽANRU

IZVĒLIES OBJEKTU

« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Kultūras afiša · Eiropa · vācija · Berlīne · Festivāli

Komische Oper Berlin Festival, 11. – 16. jūlijs, 2017

0 ATSAUKSMES

Komische Oper Berlin Festival, 11. – 16. jūlijs, 2017

Šis viens no Vācijas interesantākajiem operas namiem. Starptautiskajā kritiķu aptaujā, ko veic žurnāls “Opernwelt“, Berlīnes Komiskā opera vairākkārt ir tikusi atzīta par sezonas līderi. Šis nams labprāt aicina jaunus, Rietumeiropas tirgū vēl nenostiprinājušos režisorus, kuri par zvaigznēm tikai kļūst. Un šeit daudz iestudē mūsdienu operas režijas viena no oriģinālākajām personībām austrāliešu režisors Barrie Kosky, kurš jau vairākus gadus arī vada Berlīnes Komisko operu. Pavisam savdabīgi un atšķirīgi no citiem operu vadītājiem bagātinādams tā repertuāru. Tieši viņš no aizmirstības ir izcēlis  daudzas operetes, kas Veimāras republikas laikos – 20. un 30. gados – veidoja Berlīnes kultūras zelta fondu.

Ik vasaru Berlīnes Komiskā opera noslēdz sezonu, aicinot uz festivālu, kurā tiek izrādīti veiksmīgākie iestudējumi.

Festivālu atklāj izrāde Igora Stravinska dejas burleska “Petruška“ un Morisa Ravela impresionistiski liriskā fantāzija “L'Enfant et les sortilèges“, ko iestudējusi Londonas performeru un animatoru apvienība “1927“. Ar kinorežisoru Tima Bērtona un Deivida Linča iracionālajām, melnā humora apdzīvotajām pasaulēm nereti salīdzinātais “1927” jocīgais kosmoss ir attīstījies no poēmām, lasītām britu “Radio 3”, kurus sacerēja toreiz reti kuram pazīstamā rakstniece Suzanne Anrade. Poēmu dīvainums, makabrie joki un ārpus jelkādas reālās dzīves loģikas notiekošā notikumu attīstība ieinteresēja animatoru Paul Barritt, kurš bija klausījies radio, un viņš uzmeklēja autori, izsakot vēlmi strādāt kopā. Un tekstus sāka pavadīt animācijas - rakstniece kļuva par stāstnieci uz skatuves, atrodoties zīmētu bilžu iekšienē, kuras attīstījās kopā ar lasījumu, vizuālajam pavadījumam eksplodējot ap tā autori vitālā fantāzijā. Pievienojoties vēl diviem domubiedriem, 2005. gadā piedzima grupa “1927”, kura nolēma apturēt laiku un palikt klavieru pavadīto filmu pasaulē. Savu izvēlēto ceļu viņi nosauca par dzīvo zīmēto filmu kabarē. Festivāls tiek atklāts ar “1927“ veidotu, vienu no neparastākajiem operas iestudējumiem, jo vakara pirmajā daļā dziedāts netiek nemaz, kā arī Stravinskim tas bija iecerēts, dodot telpu mūzikai un no tās piedzimušajiem vizuālajiem tēliem. Britu mākslinieki, šo uzvedumu gatavojot, iedvesmu smēlušies krievu konstruktīvismā, agrīnajā modernismā, mēmā kino pasaulē, kā arī mūsdienu Sanktpēterburgas krāmu tirdziņā.

Krievijas režisors Kirils Serebreņikovs, debitējot Berlīnes Komiskajā operā ar Džakomo Rosīnī “Seviļas bārdzini“, ir izveidojis smārtfona operu, ievietojot savus hipermūsdienīgos varoņus dinamiski komunicējošā telefona telpā.

Pats Barrie Kosky festivālā piedalās ar diviem uzvedumiem – Modesta Musorgska operas “Soročinas gadatirgus“ fantasmagorisko iestudējumu un Oskara Štrausa operetes “Kleopatras pērles“ inscenējumu. Vēl pirms vairākiem gadiem par bezcerīgi vecmodīgu uzskatītais operetes žanrs, kuru skatīties spējīgi ir vienīgi mietpilsoņi vai galīgi ar smalkām mākslām nesaistīti līdzcilvēki, Berlīnes Komiskajā operā ir ieguvis svaigu elpu un vitālu uzplaukumu. Barrie Kosky ir atminējis operetes dabu, nenoņemoties ar kādiem īpašiem saturiskajiem meklējumiem, bet pilnā spēkā atraisot tās erotisko, juteklisko starojumu. Hetero, homo un transseksuālās pasaules Koskija operešu uzvedumos sajaucas vienā vienotā vitālā dzīves apliecinājumā. Viens no pašiem slavenākajiem operešu meistariem pagājušā gadsimta 20. un 30. gados bija Vīnes komponists Oskars Štrauss. Viņa sacerētās “Kleopatras pērles“ savu pirmizrādi piedzīvoja 1923. gadā. Titullomu izpilda vācu aktrise Dagmar Manzel, kura no dramatiskā teātra teritorijas ir eleganti pārceļojusi mūzikas teātra telpā, kļūdama par Barrie Kosky nu jau par četru atšķirīgu uzvedumu radošo iedvesmotāju.

Programma: www.komische-oper-berlin.de

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: