“Burvju flauta”, Komische Oper, 15., 18., 20., 26. decembris, 2017; 5., 14., 20. janvāris, 2018
„Šis darbs manā galvā būs jau gandrīz gatavs, tā, ka es tam varu pārlaist skatienu kā skaistai gleznai vai garīgi daiļam cilvēkam, un kad es to savā iztēlē dzirdu, tur nav vairs secības - viens aiz otra, bet viss notiek it kā vienlaikus. Viss ... manī norisinās kā spēcīgā sapnī.” – tā par „Burvju flautu” operas sacerēšanas laikā rakstīja Mocarts. Un tā šo operu skatuviski risina konģeniālais tandēms – austrāliešu režisors Barrie Kosky und Londonas grupa “1927”. Šī britu performeru un animatoru apvienība tā saucas, uzturot atmiņā robežšķirtnes gadu, kad tapa pirmā pilnmetrāžas skaņu filma „The Jazz Singer”, bet cilvēki skeptiski šūpoja vien galvas, nespējot noticēt, ka šis tehniski revolucionārais jaunievedums spētu jelkad izspiest kaut ko tik grandiozi pārliecinošu kā mēmais kino.
Ar savu pirmo darbu „Starp velnu un dziļo zilo jūru” („Between the Devil and the Deep Blue Sea”) piedaloties Edinburgas teātra festivāla Fringe sadaļā „1927” kļuva par lielo atklājumu. Britu laikraksts „The Guardian” rakstīja: „Lūk, tas ir tas, ko no Edinburgas vienmēr gaida : velnišķīgi labs darbs, ko radījusi nevienam nezināma grupa”.
Režisors Berijs Koskijs bija noskatījies izrādi Londonā un tūlīt sapratis, ka ar šiem māksliniekiem kopā ir jāveido Mocarta „Burvju flauta”. Četras reizes atteicies no piedāvājuma iestudēt šo operu, Koskijs pēkšņi ieraudzījis, kā to darīt. Turklāt „1927” darbu radošā saspēle ar mēmā kino, mūzikholla, komiksu tēliem, kolāžas un animācijas paņēmieniem un stāstīšanas veidiem, režisoraprāt, lieliski atbilda Berlīnei, ļaujot pilsētai atpakaļsavienoties ar tās divdesmito gadu garu. Ar sevi pašu - daudzšķautnainu, radošus impulsus izstarojošu dinamisku metropoli.
Parasti operas ārkārtīgi dārgo izmaksu dēļ viesizrādēs nedodas. Berlīnes “Burvju flauta” savas unikalitātes dēļ ir izņēmums. Ta jau ir pabijusi Losandželosā, Edinburgā, Šanhajā un vasarā ceļos uz Maskavu.