Jeder Idiot hat eine Oma, nur ich nicht, Deutsches Theater, Berlīne, 21. (pirmizrāde), 26. janvāris, 2018
Dokumentālists un grāmatu autors Roza fon Praunheims, jautāts, kas viņu uztur tik teicamā garīgajā un fiziskajā formā, mēdz atbildēt, ka tā esot valsts pensija 100 eiro apmērā, kas neļaujot apstāties un sēdēt rokas klēpī salikušam. Savu 70. dzimšanas dienu režisors sagaidīja ar 70 jaunām filmām, pat ja daļa no tam bija īsfilmas dažu minūšu garumā. Savukārt 75. dzimšanas dienu Roza fon Praunheims ir nolēmis svinēt nacionālas nozīmes institūcijā – Berlīnes Deutsches Theater, un izstāstīt izrādes formā savu dzīvi.
Rozas fon Praunheima dokumentālā filma “Nevis homoseksuāls cilvēks ir perverss, bet situācija, kādā viņš dzīvo” uzspridzināja septiņdesmito gadu sākuma Vācijas Federatīvās republikas sabiedrisko telpu ar atbrīvojošu efektu. Un arī turpmākajos fon Praunheima dokumentālajos darbos cilvēks un viņa brīvība vai nebrīvība aizvien ir atradušies uzmanības centrā. Režisoram nav raksturīgas estētiskas spēles, viņa spēks ir tiešs un atklāts skatiens. Un vēl - tik liela un patiesa interese par cilvēku, par kuru viņš apņēmies pastāstīt citiem, ka tam otram nemaz nav citas izvēles, kā vien atklāties fon Praunheima kameras priekšā visā savā būtībā. Rozas fon Praunheima filmu spēks sakņojas neparasti dziļā spējā izgaismot cilvēku iekšējo pasauli.
Tieši tāpēc jo īpaši interesants solās būt teātra vakars, kurā režisors apņēmies izgaismot pats sevi. Savu piecdesmito gadu Vācijas Federatīvajā Republikā aizritējušo bērnību, brīvestības meklējumus sešdesmito un septiņdesmito gadu Ņujorkā un Losandželosā, savu homoseksuālo dzīvi, kurā būtiska loma tomēr aizvien piederējusi sievietēm – viņa mātei un tantei Lucijai.
Schumannstraße 13, 10117 Berlin
Foto: Arno Declair