“Rusalka”, Metropolitan Opera, 2. februāris – 2. marts, 2017
Diriģents – Mark Elder
Rusalka – Kristīne Opolais
Lielais vācu nedēļraksts “Die Zeit” par latviešu soprānu Kristīni Opolais raksta: “Viņa ir pārsteidzoša – trīs stundas uz skatuves un ne brīdis zaudēta laika”. Tāda bija arī viņas izvēle pirms sešiem gadiem, kad dziedātāja jau gatavojās savai debijai Ņujorkas Metropolitēna operā ar Magdas lomu Džakomo Pučīni operā “La Rondine”, līdz negaidīti izšķīrās par pēkšņo piedāvājumu dziedāt Minhenē negaidīti saslimušā amerikāņu soprāna Renē Flemingas vietā titullomu Antonīna Dvoržāka operā “Nāra”. Ūdensbūtni, kura ilgojas pēc cilvēku pasaules mīlestības, bet kurai, tajā nonākot, sirds mirst no cilvēku cietsirdības un tukšuma.
Tolaik Opolais atteica debiju, nezinot vai Metropolitēna opera otrreiz aicinās. Dziedātājai bija 30 gadi un pasaules slava vēl nebija atnākusi. Eiropas novērtējums atnāca ar šo izvēli, stājoties uz Bavārijas valsts operas skatuves pasaules megazvaigznes vietā un iekarojot publikas sirdis gan ar vokālo sniegumu, gan ar dvēseli plosošo skatuvisko izpildījumu. Pirmizrādes publikas vidū atradās arī pati Renē Fleminga, kas silti un atzinīgi novērtēja kolēģes darbu. Taču minhenieši kopš tā laika, satiekot Kristīni Opolais uz ielas, draudzīgi sveicina viņu, nosakot: “Mūsu Rusalka”. Tiesa par tēla interpretāciju presē tolaik tika izteikta arī kuriozi kritiska piezīme – Kristīnes Opolais tēlā neesot nekā no aukstas, zivju valstībai piederīgas būtnes. Tik jūtīga dvēsele un karsta sirds. Būs pagājuši seši gadi, nē, jau septiņi, un Kristīnes Opolais “Nāras” lasījums gaidāms jaunā mākslinieciskā pakāpē.