Dāvja Sīmaņa "Baltijas pērles" must-see piecinieks
No 14. līdz 24. septembrim Rīgā notiks jau divdesmitais Starptautiskais kinofestivāls "Baltijas pērle". Piecdesmit sešu kinofilmu programmā iekļautas gan aktuālākās un nozīmīgākās 2011. - 2012. gadā tapušās filmas, kuras guvušas ievērību Kannu, Venēcijas un Berlīnes kinofestivālos, gan pasaules kino klasika, gan atjaunotie šedevri, gan retrospektīvu parāde. Šogad festivāla īpašie viesi būs kinoaktrise Nastasja Kinski un kinorežisors Andrejs Končelovskis, kuram festivālā tiks veltīta viņu filmu retrospektīva.
Anothertravelguide.com lūdza kinorežisoru Dāvi Sīmani dalīties viedoklī par piecām ”filmu pērlēm”, kuras kinofestivālā noteikti būtu jāredz.
“Pirmā, ko noteikti atzīmētu, ir Leo Karaksa filma "Svētie motori" (Holly Motors, 2012). Jau piedaloties Kannu kinofestivāla oficiālajā programmā, tā izraisīja vērā ņemamu ažiotāžu, sadalot publiku filmas mīlētājos un nīdējos. Filma stāsta par Leo Karaksa mūžīgi kultivētā alter ego dzīvi, kurš diennakts laikā maina visdažādākās identitātes. Filma, kas seko šīm varoņa transformācijām, ir tumša un kaleidoskopiska, un varētu būt uzskatāma par jauna tipa kino piemēru. Starp citu, kopš 80. gados Leo Karakss veidoja savas pirmās cinema du look filmas, viņš darbi vienmēr iezīmējuši jaunu paradigmu - vismaz franču kinematogrāfā noteikti. Šī filma ir mana izvēle numur viens.
Godinot kinorežisora Mikelandželo Antonioni 100 gadu jubileju, kinofestivālā tiks demonstrēta filma "Aptumsums" (L'eclisse, 1962), kas ir pēdējā no Antonioni agrīnās „mūsdienu noraidījuma” triloģijas sastāvdaļām. Filma ir cilvēciskās atsvešinātības, nespējas mīlēt un mūžīgas attiecību disfunkcijas šedevrs. Tās ritms, montāžas veids un aktieru pilnīgi formālais tēlojums padara to par ievērojamu paraugu kino vēsturē. Filma uzskatāmi parāda to, ka kino ne vienmēr pats svarīgākais ir stāsts un veids, kādā aktieri šo stāstu izstāsta. Šīs filmas gadījumā stāsts un aktieri ir tikai fona elementi, ar kuru palīdzību uz Romas fona tiek risināta tagadnības lielākā problēma – to, ka nekad nespēsim izprast cits citu, nekad nespēsim līdz galam pietuvoties otram cilvēkam un vienmēr mūsu starpā būs neredzama, bet nepārvarama robeža. Filma noteikti iekļaujas Eiropas mākslas kino zelta fondā.
Interesants darbs, ko gan savā laikā ASV ne sevišķi novērtēja un pat uzskatīja par vienu no režisora Orsona Velsa vājākajām filmām, ir "Lēdija no Šanhajas" (The Lady from Shanghai, 1947). Šim film noir darbam piemīt atbilstošais kriminālais konteksts, taču tā akli neseko klasiskajiem žanra nosacījumiem. Paša Orsona Velsa un arī Ritas Heivortes spēle šajā filmā piešķir tai zināmu nosacītību. Režisora izmantotie efekti (kaut vai filmas finālā redzamā apšaude greizo spoguļu istabā), retie montāžas paņēmieni un negaidītā dramaturģijas maiņa, padara filmu par kārtējo eiropiešiem mīļo Velsa meistardarbu. Vērts to baudīt tādu, kāda tā ir.
Mihaela Hanekes filma "Mīlestība" (Amour, 2012) ir Kannu Starptautiskā kinofestivāla Zelta palmas zara ieguvēja. Šī filma ir stāsts par mīlestības formu mūža nogalē – starp pavecāku franču pāri. Vienkāršā ģimene, kurā sieva lēnām mirst, bet vīrs nespēj iedomāties savu tālāko dzīvi, skatītāju skaudri pietuvina ekrānā redzamajam. Filma ir izteikti psiholoģiska, kā ikviena cita Hanekes filme. Un redzot to, ko vecums izdara ar cilvēku, un redzot, kādas ir tās iespējas, ko cilvēks var vai nevar saglabāt vecumā, spēj novest līdz absolūtajām nospiestības stāvoklim.
Kā pēdējo varētu minēt mana, iespējams, vistuvākā režisora Gaja Madina filmu "Atceries, Ulis! Atslēgas caurums" (Keyhole, 2011). Šī gada Berlīnes filmu festivālā tā piedzīvoja savu pirmizrādi un jau tajā pašā brīdī satricināja visu auditoriju. Lai arī Madina iepriekšējās filmās bija daudz mūsdienu eksperimentālā kino elementu, tomēr tās bija pieejamākas skatītajam. Šī filma gluži otrādi – it kā atgriezās pie agrākā, daudz radikālākā, Madina. Publika Berlīnē sadalījās divās daļās – tajos, kas demonstratīvi zāli pameta un tajos, kas sauca ”urrā!” filmas beigās. Filma ļoti nosacīti ir Homēra ”Odisejas” ekranizācija, kurā galvenais varonis – kriminālas bandas vadītājs atgriežas savas bērnības mājās, kur nakts garumā klīstot caur dažādām istabām, skatoties caur atslēgas caurumiem, sastopoties ar psihoanalītiskiem bērnības rēgiem, nonāk konfrontācijā ar savu māti un piedzīvo sava veida zemapziņas uzšķēršanu. Filma uzņemta režisoram raksturīgajā melnbaltā-mēmā kino stilistikā. Ar savu radikālo formu tā vairāk ir mākslas fakts nekā kino fakts, kas intriģē ar izmantotajiem seksualitātes un mitoloģijas simboliem, kā arī citām atsaucēm gan no literāriem, gan kino darbiem. Režisors panāk fantasmagorisku melnbaltas pasaules sajūtu, kurā iegrimt, pazust un pārdzīvot.”
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.