Oslo svin Edvarda Munka 150
“Mums vairs nav jāglezno interjeri ar vīriešiem, kuri lasa un sievietēm, kas ada. Mums jāglezno dzīvi cilvēki, kuri elpo, jūt cieš un mīl”, savulaik izteicies 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma fascinējošākais norvēģu gleznotājs, ziemeļu ekspresionisma pionieris Edvards Munks. 2013. gadā – ar vērienīgu izstāžu un dažādu notikumu programmu, pasaule svin viņa 150. dzimšanas dienu. Šī ir lieliska iespēja atklāt Munku arī ārpus viņa slavenākā un jau ikonas statusu iemantojušā darba - leģendārā “Kliedziena”. Munks bija zinātkārs un viņu fascinēja visas sava laikmeta izpausmes formas. Viņš izmēģināja sevi fotogrāfijas un kino jomā, aizrautīgi lasīja ilustrēto presi un strādāja arī teātrī. Munka darbu galvenās pamattēmas bija dzīve, mīlestība un nāve. Viņš iespaidojās no naturālisma, impresionisma un simbolisma, uz kuru bāzes radīja pats savu unikālu mākslas valodu. Tās balsti ir iespaidīga kompozīcija, prasme strādāt ar krāsu un veikla līnija. Kad Edvards Munks 1944. gadā nomira, izrādījās, ka viņš netīšām atstājis visus savus palikušos darbus Oslo pilsētai. 1963. gadā te tika atvērts arī viņa muzejs. Tā kolekcijā ir vairāk kā 1100 gleznu, 4500 zīmējumu un 18000 grafiku.
Munka muzejs ir arī viens no centrālajiem pieturpunktiem mākslinieka jubilejas pasākumu maratonā. Līdz 17. februārim tajā skatāma ceļojošā Munka izstāde “The Modern Eye”, kas iepriekš pabijusi gan Londonas Tate Modern, gan Parīzes Pompidū centrā. Tajā eksponētas vairāk kā sešdesmit gleznas, divdesmit darbi uz papīra, piecdesmit fotogrāfijas un viena filma. Savukārt 1. martā muzejā durvis ver izstāde “From Munch to Slettemark”, pirmoreiz publikai piedāvājot kādas norvēģu privātkolekcijas darbus, kuras fokusā ir ziemeļu un Ziemeļeiropas māksla laikposmā no 1900 līdz 1960. gadiem. Īpaši akcentējot Munka ietekmi tās tendenču attīstībā.
Munku sumina arī Ibsena muzejs, veltot izstādi (no 20. marta) divu norvēģu grandu – Munka un Ibsena, attiecībām. Viņi gan nekad nav bijuši draugi, taču iedvesmojušies un ietekmējušies viens no otra. Kā izteicies Munks: “Kad es lasu Ibsenu, es lasu par sevi.” Ibsena lugu varoņu raksturi vairākkārt kalpojuši kā iedvesmas avots Munka darbiem.
Oslo pilsēta radījusi arī īpašu Munka maršrutu, kurā iekļautas gan adreses, kur savulaik dzīvojis Munks, gan vietas, kas viņu iedvesmojušas. Piemēram, Grand Café, kuru savulaik bija iecienījis Henriks Ibsens un, kas attēlota arī Munka gleznā “Henrik Ibsen at Grand Cafe” (1898).
Pilnu Munka jubilejas gada notikumu programmu skatiet šeit - www.munch150.no




