Yves Klein – Pigment Pur, Bernar Venet Foundation, Le Muy, 1. jūnijs - 14. septembris, 2018
Zilās krāsas ģēnijam Ivam Kleinam (1928 - 1962) šogad apritētu deviņdesmit. Tiesa, liktens bija viņam lēmis īsam, spožam uzplaiksnījumam līdzīgu karjeru – vien septiņus gadus un tikpat īsu mūžu. Kleins nomira pēkšņi -no sirdstriekas, 34 gadu vecumā, pašā slavas zenītā. Taču 20. gadsimta mākslas vēsturē viņš vienmēr paliks kā ikoniskā zilā pigmentaInternational Klein Blue(IKB) radītājs
Zilā krāsa Kleinam nebija tikai pigments, bet gan garīga, visaptveroša kosmiska spēka simbols, kas pārvērš mākslas darbā arī pašu dzīvi. Savveida “atvērts logs brīvībai” - viņa utopiskās, iracionālās pasaules vīzija. Mitoloģija vēsta, ka Kleina zilās apsēstības saknes esot meklējamas viņa dzimtajā pilsētā Nicā, turpat, kur vēlāk (arīdzan zilo toņu paletē) iedvesmojās arī Anrī Matiss. Stāsta, ka Kleina apmātība ar zilo bijusi tik liela, ka viņš pat neieredzējis putnus, jo tie viņa iztēles perfektajā debesu zilumā bijuši kā „caurums peizāžā”. Kleins pielāgoja zilo visam – sērijā „Antropometrija” eksperimentējot ar zili krāsota sievietes ķermeņa zīmēm uz audekla. Šī performance fiksēta arī dokumentālā filmā, kur viņa modeles kā “dzīvas otas” dāsni notriepj viena otru ar zilu krāsu, pēcāk ar ķermeni viegli pieskaroties audeklam uz grīdas un sienām, un atstājot uz tā sirreālus nospiedumus. Eleganti tērptais Kleins, baltiem cimdiem rokās tajā visā noraugās it kā no malas – dodot padomus, bet nepieskaroties ne krāsai, ne modelēm. “Antropometrijas” sērijas viņš vēlāk dēvēja par mēģinājumu tādējādi fiksēt ķermeņa fizisko enerģiju.
Iva Kleina jubileju šovasar sumina arī izstāde “Ivs Kleins – tīrais pigments,” kas skatāma mākslinieka kādreizējā drauga, franču tēlnieka Bernāra Venē fondā Dienvidfrancijā. Ar šo izstādi piecu gadu jubileju svinot arī pašam fondam, kas vienlaikus ir arī Diānas un Bernāra Venē monumentālās minimālisma un konceptuālās mākslas kolekcijas mājvieta.
Yves Klein – Pigment Pur
Le Muy, Dienvidfrancija
Foto - Publicitātes foto